Pēc tikšanās šonedēļ Briselē Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis (no kreisās) un Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers atzīmēja sarunu pozitīvo gaisotni, taču abu pušu domstarpības par Polijas īstenotajām strīdīgajām reformām tieslietu jomā saglabājas.
Pēc tikšanās šonedēļ Briselē Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis (no kreisās) un Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers atzīmēja sarunu pozitīvo gaisotni, taču abu pušu domstarpības par Polijas īstenotajām strīdīgajām reformām tieslietu jomā saglabājas.
Foto – AFP/LETA

Polija un ES remontē attiecības 0

Polijas nesen ieceltā premjerministra Mateuša Moravecka tikšanās ar EK prezidentu Žanu Klodu Junkeru Briselē un vienlaicīgi notikušās pārbīdes Polijas valdībā veicinājušas saspīlējuma mazināšanos Varšavas un Briseles attiecībās.

Reklāma
Reklāma

Ministri mainās, bet ne valdības nostāja

“Izārdīs Latviju pa vīlēm!” Soctīklotāji “izceļ saulītē” vecu premjeres ierakstu soctīklos, kas izsauc viedokļu vētru
“Asaras acīs!” Tantiņas pie Matīsa kapiem tirgo puķu vainagus. Kāds izsauc policiju, bet viņa rīcība pārsteidz
“Latvija ir iegājusi Nāves spirālē! Ar čurainu lupatu jāpatriec!” Hermanis par politiķiem, kuri valsti ved uz “kapiem”
Lasīt citas ziņas

Abām pusēm atzīmējot Briseles sarunu pozitīvo gaisotni, domstarpības par Polijas

īstenotajām strīdīgajām reformām tieslietu jomā saglabājas. Premjers Moraveckis, kurš ir valdošās partijas “Likums un taisnīgums” (PiS) pārstāvis, izmantoja tikšanos ar Junkeru, lai paskaidrotu, kāpēc Polijas nostāja paliks nemainīga, atzīmē izdevums “Politico”. Moraveckis centās kliedēt bažas par ES statūtu 7. panta varbūtēju pielietojumu, kas varētu novest pie sankcijām pret Poliju par tās veiktajām izmaiņām likuma varā. Premjers apliecināja Polijas ieinteresētību izveidot jaunus sakaru kanālus kopējo interešu jomās, taču izvairījās no solījumiem veikt būtiskas izmaiņas valdības politikā. Moraveckis pēc tikšanās ar Junkeru atzīmēja, ka Polija atgūs iekavēto ES kopīgās politikas īstenošanā klimata, enerģētikas, digitālā kopējā tirgus un aizsardzības jomā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Lai arī abas puses slavēja sarunu draudzīgo noskaņu, premjers Moraveckis uzstāja, ka Polija nepiekāpsies Briseles spiedienam mainīt ieviestās reformas. “Mūsu mērķis ir uzlabot sistēmu, padarīt to godīgāku un objektīvāku,” Moravecka teikto citēja Polijas ziņu aģentūra PAP. Polijā valdošā konservatīvā partija “Likums un taisnīgums” ir norādījusi, ka valsts tieslietu sistēmā reformas nav veiktas kopš komunistu laikiem, un daudzi tiesneši ir korumpēti. EK 20. decembrī iedarbināja ES līguma septīto pantu, reaģējot uz Polijas realizētajām tiesu sistēmas reformām, kuras, kā apgalvo Brisele un Polijas opozīcija, grauj tiesu varas neatkarību un varas nošķiršanas principus. ES līguma septītais pants nekad iepriekš nav izmantots un var novest pie valsts balsstiesību apturēšanas ES ministru padomē.

Pārbīdēs ministru kabinetā nomainīti aizsardzības, ārlietu un vides ministri, lai mēģinātu labot sarežģījumus attiecībās ar ES partneriem. Bijušajam aizsardzības ministram Macerevičam ir stingrs atbalsts valdošajā partijā, taču viņš sabojāja Polijas attiecības ar Franciju, atsakoties no firmas “Airbus” ražoto helikopteru pirkuma. Macereviča veiktās tīrīšanas Polijas armijas virsnieku korpusā radīja bažas NATO sabiedrotajiem. Macereviča vietā stājies bijušais iekšlietu ministrs Mariušs Blaščaks, viens no tuvākajiem valdošās partijas “PiS” priekšsēdētāja Jaroslava Kačiņska sabiedrotajiem. Ārlietu ministrs Vaščikovskis centās aizstāvēt valdības veiktās tieslietu reformas, kas, kritiķu ieskatā, pakļauj tiesnešus valdošās partijas kontrolei.

Vaščikovska pozīcijas vājināja izteikumi par kompensācijas pieprasīšanu no Vācijas par Polijai nodarītajiem postījumiem Otrajā pasaules karā, sarežģījot attiecība sar Berlīni. Uzskata, ka jaunais ārlietu ministrs Jaceks Čaputovičs vairāk laika veltīs Polijas nostājas skaidrošanai imigrācijas jomā, uzsverot, ka Polija uzņēmusi un devusi darbu simtiem tūkstošu ukraiņu, kā arī piešķīrusi finanšu palīdzību migrācijas krīzes risināšanai.

Junkers pret ES fondu liegšanu Polijai

Izmaiņas ministru kabinetā, nomainot vairākus politiķus ar strīdīgu reputāciju, tajā skaitā ārlietu ministru Vitoldu Vaščikovski un aizsardzības ministru Antonu Macereviču, tiek uzskatītas par Varšavas pretimnākšanu Briselei strīdā par likuma un tiesu varu. Analītiķi atzīmē, ka Varšavas izlīguma žests varētu būt noticis nedaudz par vēlu, jo ES un Polijas ieilgušais strīds par likuma varu un atteikšanās īstenot Eiropas Komisijas ieteikumus migrācijas jomā ir viesis abu pušu attiecībās neuzticību, kuras kliedēšanai būs vajadzīgs laiks. “Mūsu savienībā nav vietas valstīm, kas ņem ES naudu, grib piedalīties kopējā tirgū, bet noraida mūsu kopējās vērtības,” tvitera vēstījumā kategorisks bija Eiroparlamenta liberāļu frakcijas līderis un EP breksita sarunu koordinators Gijs Verhofstads.

Reklāma
Reklāma

EK prezidents Junkers noraidījis iespēju, ka Polijai varētu tikt liegti ES fondi.

Zīmīgi, ka Polijas nesen ieceltā premjera Moravecka pirmā ārvalstu vizīte bija uz Ungāriju, kuras premjerministrs Viktors Orbāns paziņojis, ka bloķēs ES varbūtēju lēmumu sodīt Poliju par Eiropas Komisijas rīkojumu neievērošanu. Pēc tikšanās Budapeštā Orbāns un Moraveckis nepārprotami lika saprast ES un tās vadošajām valstīm Vācijai un Francijai: “Neizstumjiet mūs ārpusē!”, atzīmē “Politico”.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.