Polija turpmāk dēvēs Kaļiņingradu par Kēnigsbergu; Kremlis to jau nosaucis par “robežu ar ārprātu” 72
Polija pārtrauks lietot Krievijas Kaļiņingradas eksklāva oficiālo nosaukumu un turpmāk dēvēs to vēsturiskajā vārdā par Kēnigsbergu, trešdien paziņojusi Varšava. Nosaukuma maiņu uz Kēnigsbergu (poliski “Krolewiec”) rekomendēja komisija, kas standartizē svešvārdus poļu valodā.
“Mēs nevēlamies rusifikāciju Polijā, un tāpēc esam nolēmuši mainīt Kaļiņingradas un Kaļiņingradas apgabala nosaukumu mūsu dzimtajā valodā,” paziņoja Polijas attīstības ministrs Valdemārs Buda. Turpmāk oficiālajos dokumentos un kartēs tiks lietots eksklāva vēsturiskais nosaukums.
Krievija jau pasteigusies nosodīt Polijas lēmumu. “Tā pat vairs nav rusofobija, tie ir neprātam tuvi procesi, kas notiek Polijā,” žurnālistiem izteicies Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs. “Tas nenes labumu Polijai. Tās nav vienkārši nedraudzīgas darbības, tās ir naidīgas darbības,” viņš piebilda.
Kremlis trešdien paziņoja, ka Polijas lēmums mainīt Kaļiņingradas nosaukumu oficiālajos Polijas dokumentos ir “naidīga” rīcība no Varšavas puses. Aģentūra Reuters no Maskavas ziņo, ka Kremlis uzsver, ka saistībā ar karu Ukrainā Polijas un Krievijas attiecības turpina pasliktināties.
Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs lēmumu nodēvēja “robežu ar ārprātu”.
Kaļiņingradai saistība ar Katiņas slaktiņu 1940.gadā, kad padomju karaspēks nošāva tūkstošiem poļu virsnieku, Polijā ir negatīva pieskaņa. “Pašreizējais krieviskais pilsētas nosaukums ir izveidots mākslīgi, un tam nav nekāda sakara ne ar reģiona nosaukumu, ne pilsētas nosaukumu,” otrdien paziņoja Polijas Valsts ģeogrāfiskās standartizācijas komiteja.
Pēc Otrā pasaules kara apgabals nonāca Maskavas valdījumā un tika pārdēvēts par Kaļiņingradu par godu vienam no boļševiku vadoņiem Mihailam Kaļiņinam. Lielās pierobežas pilsētas dēvēšana Kaļiņina vārdā rada poļiem negatīvas emocijas, jo šī persona ir līdzatbildīga par komunistu noziegumiem, tai skaitā poļu virsnieku noslepkavošanā Katiņā 1940.gadā.
1940.gada pavasarī Padomju Savienības iekšlietu karaspēks noslepkavoja vairāk nekā 22 000 poļu armijas un policijas virsnieku, ārstu, profesoru, priesteru un citu intelektuālās elites pārstāvju, kas tika sagūstīti pēc padomju armijas iebrukuma Polijā 1939.gada 17.septembrī.
Kēningsbergu 1255.gadā dibināja Vācu ordenis. Pilsēta tika nosaukta par godu Bohēmijas karalim Otokāram II.
