Foto-LETA/AFP

Polija turpinās pretraķešu aizsardzības sistēmas veidošanu 0

Polijas prezidents Broņislavs Komorovskis (attēlā) atzinis, ka Varšavai jāturpina centieni izvietot savā teritorijā pretraķešu aizsardzības sistēmu neatkarīgi no tā, cik lielā mērā šajā projektā iesaistās ASV.

Reklāma
Reklāma

 

Ja Putins noliktu karoti… Mākslīgais intelekts nosauc 6 ļoti reālus scenārijus, kas varētu notikt Krievijā
“Labi, ja savu kotleti atdod draugam, bet lielākoties visu apēd spainis!” Direktors parāda patieso ainu skolas ēdnīcās
Viedoklis
Krista Draveniece: Igors ar perforatoru mēnesī nopelna divreiz vairāk nekā Rīgas mērs. Uz kuras planētas mēs dzīvojam? 288
Lasīt citas ziņas

“Mūsu kļūda, pieņemot amerikāņu piedāvāto vairogu, bija tā, ka pietiekami neņēmām vērā politiskos riskus, kas saistīti ar prezidenta nomaiņu,” norādīja Komorovskis. “Mēs par to samaksājām augstu politisko cenu. Mēs nedrīkstam atkārtot šo kļūdu.”

Vienošanos par ASV pretraķešu aizsardzības sistēmas bāzes izvietošanu valsts teritorijā Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis parakstīja 2008. gada augustā, kad pie varas vēl bija prezidenta Džordža Buša administrācija. Taču Baltajā namā nonākot Barakam Obamam, šī vienošanās tika nolikta plauktā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Projektu Komorovskis atkal pārrunājis ar republikāņu kandidātu ASV prezidenta amatam Mitu Romniju, kurš jūlijā apmeklēja Poliju. Tomēr Komorovskis uzskata, ka pat gadījumā, ja ASV sistēma tiks izvērsta Polijas teritorijā, tai jābūt kopīgās NATO pretraķešu aizsardzības sistēmas sastāvdaļai.

“Mums nepieciešams šis Polijas aizsardzības elements,” uzsvēris prezidents. “Principā lielu naudas līdzekļu tērēšanai militārām tehnoloģijām nav jēgas, ja tās netiek aizsargātas no vistipiskākajiem un bīstamākajiem uzbrukuma veidiem, kas saistīti ar raķetēm un aviāciju,” piebildis Komorovskis. “Šodien mums ir novecojusi sistēma, kas arvien mazāk un mazāk piemērota valsts aizsardzībai.”

Kā sākotnēji iecerētās pretraķešu aizsardzības sistēmas mērķi gan Vašingtona, gan Varšava minēja aizsardzību pret tādām neprognozējamām valstīm kā Irāna un Ziemeļkoreja. Taču Krievija pret to iebilda, uzskatot, ka patiesais sistēmas mērķis ir neitralizēt tās stratēģiskos triecienspēkus.

Lai sekotu situācijas attīstībai, Krievija Kaļiņingradas apgabalā pie Polijas robežas jau iekārtojusi radaru staciju, un Krievijas ģenerālštāba priekšnieks ģenerālis Nikolajs Makarovs paziņoja, ka situācijas pasliktināšanās gadījumā “tiks pieņemts lēmums par iznīcinoša spēka preventīvu lietošanu”.

Pentagons paziņojis, ka šā gada rudenī uz Poliju tiks nosūtīta ASV gaisa spēku vienība, lai atbalstītu lidmašīnu “F-16” un “C-130” izvietošanu, kas sāksies 2013. gadā. ASV karavīri pirmo reizi tiks izvietoti Polijā, veidojot ciešāku militāro sadarbību starp abām valstīm.

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.