Polijā tiek pieminēta 75.gadadiena kopš bijušās Aušvicas-Birkenavas nāves nometnes atbrīvošanas 0
Holokaustā izdzīvojušie, karaļnamu pārstāvji, premjerministri un ministri no gandrīz 60 valstīm pirmdien pulcējas Aušvicas-Birkenavas memoriālā Polijā uz pasākumu, kas veltīts 75.gadadienai kopš bijušās nāves nometnes atbrīvošanas.
Tāpat minēto pasākumu apmeklēs Latvijas prezidents Egils Levits.
Taču tādi augsta ranga līderi kā ASV viceprezidents Maikls Penss, Francijas prezidents Emanuels Makrons un Krievijas prezidents Vladimirs Putins šajā pasākumā nepiedalīsies.
Viņi līdz ar daudzu citu valstu pārstāvjiem pagājušajā ceturtdienā piedalījās Pasaules holokausta forumā Jeruzalemes memoriālā “Yad Vashem”. Šis pasākums, ko Izraēla reklamēja kā līdz šim lielāko holokausta forumu, tika uztverts kā konkurējošs pasākums Polijā organizētajam.
Polijas prezidents Andžejs Duda boikotēja forumu, jo pasākuma organizatori viņam neatļāva teikt runu, atšķirībā no Vācijas, Francijas un Krievijas līderiem.
Polijā un starptautiskajā sabiedrībā pēdējā laikā sašutumu izraisījuši Putina apgalvojumi, ka Polija ir atbildīga par Otrā pasaules kara izraisīšanu, kā arī centieni attaisnot Molotova-Ribentropa paktu.
Duda šodien teiks runu Aušvicas-Birkenavas memoriālā. Sagaidāms, ka pasākumā centrālo vietu ieņems holokaustā izdzīvojušie, kuru skaits ar katru gadu sarūk.
Daudziem no viņiem joprojām ir spilgtā atmiņā nometnē pārciestās šausmas.
Vācu karavīriem “atlika tika norādīt ar pirkstu uz tevi, lai nosūtītu tevi uz gāzes kameru”, intervijā Polijas medijiem sacīja 88 gadus vecā Broņislava Horovica-Karakulska, kura nometnē tika ieslodzīta 12 gadu vecumā reizē ar māti.
“Visi, kas izskatījās vāji, kārni, kaulaini, tika izraudzīti nāvei,” sacīja sieviete, kurai izdevās izdzīvot, jo viņas māte piekukuļoja sargus ar dimantu, ko viņai bija izdevies paglabāt pie sevis, kad viņas ieslodzīja nometnē.
“Tur bija pilns ar vācu karavīriem, rejošiem suņiem (..), bailēm, kliedzieniem, Aušvica bija vienas lielas šausmas,” atcerējās Horovica-Karakulska.
No sešiem miljoniem ebreju, kas tika nogalināti holokaustā, viens miljons ebreju līdz ar vairākiem desmitiem tūkstošu poļu un čigānu, kā arī padomju kara gūstekņiem tika iznīcināti Aušvicas-Birkenavas nometnē, to vairums – bēdīgi slavenajās gāzes kamerās.
1945.gada 27.janvārī nometni atbrīvoja padomju karaspēks, un šī diena tagad tiek pieminēta kā Starptautiskā holokausta piemiņas diena.
Lai gan pasaule uzzināja par patiesajiem šausmu apmēriem Aušvicas-Birkenavas nometnē tika pēc tam, ka tajā iegāja padomju karaspēks, sabiedroto spēkiem jau krietni agrāk bija pieejama detalizēta informācija par nacistiskās Vācijas izvērsto genocīdu pret ebrejiem.
1942.gada decembrī toreizējā Polijas trimdas valdība Londonā iesniedza sabiedrotajiem dokumentu, kuram bija dots nosaukums “Ebreju masu iznīcināšana Vācijas okupētajā Polijā”.
Dokumentā bija iekļauta detalizēta informācija par holokaustu un poļu pretošanās kustības dalībnieku liecības par redzēto, taču dokuments izpelnījās neticību, un starptautiskā sabiedrība tam nepievērsa lielu uzmanību.
Lai informētu sabiedrotos, poļu pretošanās kustības virsnieki Jans Karskis un Vitolds Pileckis brīvprātīgi iefiltrējās un pēc tam izbēga no nacistu nāves nometnēm un geto okupētajā Polijā, tostarp Aušvices.
Uztverti kā pārspīlējumi un poļu kara propaganda, dauzi no šiem ziņojumiem netika uztverti kā ticami, ziņu aģentūrai AFP sacīja Oksfordas vēsturnieks Normans Deiviss.
Neskatoties uz poļu un ebreju pretošanās kustību prasībām, lai Lielbritānijas un ASV spēki bombardē dzelzceļa sliedes, kas ved uz Aušvicu, armijas attieksme bija, ka jākoncentrējas uz militāriem mērķiem, nevis civiliem jautājumiem, norādīja Deiviss.
Līdzīgu viedokli pauda arī profesors Dariušs Stola, kurš specializējies Polijas ebreju vēsturē.
“Militārajiem līderiem nepatika, ka civilie politiķi jaucas viņu lietās,” AFP sacīja Stola.
