Polija sagādā galvassāpes Eiropai 13
Polijas jaunā valdība, kas darbojas vien pāris nedēļas, jau sagādājusi galvassāpes un likusi nervozēt Eiropai. Polijas jaunās valdības centieni īstenot konstitucionālo reformu, pārņemot kontroli pār Konstitucionālo tiesu un slepenajiem dienestiem, draudi neuzņemt bēgļus un atteikties no iepriekšējās valdības noslēgtajiem līgumiem jau paguvuši izsaukt asu Eiropas amatpersonu un plašsaziņas līdzekļu reakciju.
Valdības sastāvs rada jautājumus
Polijas ekonomika līdz šim bijusi Eiropas Savienības veiksmes stāsts – kopš dalības savienībā tās iekšzemes kopprodukts ir gandrīz divkāršojies. Polija ir viena no retajām Austrumeiropas valstīm, kas samērā īsā laika posmā veiksmīgi piemērojās brīvā tirgus ekonomikas apstākļiem, stiprināja demokrātiju un apliecināja labu valsts pārvaldību. Tās stabilā attīstība un proeiropeiskā orientācija ļāva tai kļūt par valsti ar lielu diplomātisko ietekmi ES. Korekcijas tajā var ieviest konservatīvā partija “Likums un taisnīgums” (“PiS”), kura pārliecinoši uzvarēja parlamenta vēlēšanās oktobrī, un tās izveidotā jaunā valdība. “Uzticīga un pateicīga sabiedrotā vietā var parādīties valsts, no kuras Brisele nezina, ko gaidīt,” raksta žurnāls “Economist”. Partija, kas astoņus gadus pavadījusi parlamenta opozīcijā, nav vilcinājusies ar pretrunīgi vērtētu lēmumu pieņemšanu un savējo iecelšanu dažāda līmeņa amatos. Žurnāls atzīmē, ka šobrīd Polijā notiek varas konsolidācija dažādos līmeņos. Partija pēc atgriešanās pie varas veikli nomainījusi četrus vadošos izlūkdienestu vadītājus. Par specdienestu koordinatoru kļuvis bijušais pretkorupcijas biroja vadītājs Mariušs Kamiņskis, kuru šā gada martā tiesa atzina par vainīgu varas ļaunprātīgā izmantošanā un piesprieda viņam trīs gadu cietumsodu. No cietuma viņu negaidīti izpestīja jaunais Polijas prezidents Andžejs Duda, kurš maijā notikušajās prezidenta vēlēšanās uzvarēja līdzšinējo valsts vadītāju Broņislavu Komorovski. Plašsaziņas līdzekļos plaši apspriests arī valdības sastāvs Beātas Šidlo vadībā, kuru, kā atzīmē Rietumu mediji, reāli diriģē partijas līderis un Smoļenskas aviokatastrofā traģiski bojā gājušā prezidenta Leha Kačiņska dvīņubrālis Jaroslavs Kačiņskis. Par jauno Polijas aizsardzības ministru kļuvis sazvērestības teoriju cienītājs un tuvs Kačiņska sabiedrotais Antonijs Macerevičs, kurš uzskata, ka 2010. gadā traģisko aviokatastrofu Smoļenskā, kurā bojā gāja augsta ranga Polijas amatpersonas, tostarp bijušais Polijas prezidents, izraisīja Krievijas specdienesti. Polijas jaunā valdība jau apspriedusi iespēju atsākt izmeklēšanu par notikušo aviokatastrofu. Tiekot apsvērta arī iespēja pie atbildības saukt bijušo premjeru un tagadējo Eiropas Padomes prezidentu Donaldu Tusku, kura vadītā valdība veica katastrofas izmeklēšanu. Nepamanīti nav palikuši arī jaunā kultūras ministra Pjotra Gliņska paziņojumi par ieceri liegt teātrī spēlēt Nobela prēmijas ieguvējas austrietes Elfrīdas Jelinekas drāmu “Nāve un meitene”, kas esot klaji pornogrāfiska. Viņš arī paziņojis par valdības plāniem sākt ārvalstu kapitāla kontrolēto mediju akciju atpirkšanu. Ministra centieni jau izpelnījušies asu plašsaziņas līdzekļu nosodījumu, apsūdzot viņu cenzūras atjaunošanā, raksta “Guardian”.
No amata atstādina tiesnešus
Plašas pretrunas un protestus izraisīja arī iepriekšējā parlamenta, kuru kontrolēja “PiS” politiskie pretinieki – partija “Pilsoniskā platforma” –, nesen iecelto Konstitucionālās tiesas tienešu atstādināšana, kas ir Polijas augstākā tieslietu iestāde. Opozīcija apsūdz “PiS” konstitucionāla apvērsuma rīkošanā. Strīdu ar politiskajiem pretiniekiem saasināja un konstitucionālu krīzi pastiprināja arī “PiS” atbalstītais prezidents Duda, kurš ignorēja Konstitucionālās tiesas pieņemto lēmumu, ka viņam šajā tiesā jāieceļ trīs tiesneši, kurus bija izraudzījis iepriekšējais parlaments. Strīds par tiesnešiem izgāja arī ielās, kad Varšavā notika plašas abu pušu demonstrācijas. Analītiķi norāda, ka valsts, kura klaji demonstrē necieņu pret Konstitucionālo tiesu, uzsākusi bīstamu kursu. Tiešsaistes vietne “Politico” atgādina, ka šo strīdu aizsāka tieši “Pilsoniskā platforma”, īsi pirms pilnvaru termiņa beigām apstiprinot amatā tienešus. Arī Konstitucionālais tribunāls atzinis, ka iepriekšējā valdība divus no šiem tiesnešiem iecēlusi, pārkāpjot likumu.
Kaitina bēgļu nogurdināto Eiropu
Jautājumus raisa arī turpmākās Polijas un ES attiecības, par kurām analītiķi sprieda jau pirms “PiS” uzvaras vēlēšanās. Partija savu pret imigrantiem vērsto priekšvēlēšanu retoriku nav mainījusi, turpinot kaitināt bēgļu plūdu nogurdināto Eiropu. Polijas jaunā premjerministre paziņojusi, ka Varšava nav spējīga pildīt iepriekšējās valdības dotos solījumus par 7000 patvēruma meklētāju uzņemšanu. Tāpat jaunā Polijas valdība apšaubījusi savu priekšgājēju noslēgtos līgumus par bruņojuma iegādi armijas modernizācijai no ASV un Francijas astoņu miljardu eiro vērtībā. Vienlaikus tā aicinājusi arī lauzt 1997. gadā noslēgto Krievijas un NATO līgumu, kas liedz Ziemeļatlantijas aliansei tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, ieskaitot Poliju, izvietot pastāvīgas militārās bāzes. Analītiķi uzsver, ka partijai esot pie varas 0no 2005. līdz 2007. gadam, tā Eiropā radīja “histēriskas nestabilitātes atmosfēru”. Imigrantu krīze Eiropā, karš Sīrijā un saspīlētās attiecības ar Krieviju to var tikai pastiprināt. Eiropas Parlamenta prezidents Martins Šulcs jau decembra sākumā rosināja sarīkot EP debates par Polijas jaunās valdības darbību, uzsverot, ka pašreizējai situācijai Polijā piemītot “valsts apvērsuma raksturs”. Tas saniknojis Polijas premjeri, kura pieprasījusi EP prezidenta atvainošanos. “Situācija nav laba, ja Eiropas Parlamenta galva šādā manierē runā par dalībvalsti,” norādīja Šidlo. Šulcs vakar paziņoja, ka neatvainosies Polijai par saviem izteikumiem, jo viņam ir bažas par virzienu, kurā šī valsts dodas.
