Polija nikna: Baltijas valstis apdraud NATO drošību – iestrēdzis vēl viens liels projekts 0
Ja nebūs automaģistrāles un ātrgaitas dzelzceļa savienojuma starp Baltijas valstīm un Poliju, NATO saskartos ar problēmām, ja tai nāktos aizstāvēt reģionu pret Krievijas uzbrukumu, par to raksta Polijas laikraksts Rzeczpospolita. Polija kritizē Baltiju par pārāk lēnu Via Baltica modernizāciju, kas, pēc poļu domām, būtu stratēģiski svarīga militārajai mobilitātei.
“Via Baltica – Baltijas valstis apdraud NATO kopējo drošību” ir Rzeczpospolita virsraksts, kurā kritizēta Igauniju, Latviju, Lietuvu un Poliju savienojošā automaģistrāles Via Baltica aizkavētā modernizācija. Polijas laikraksts aicina izdarīt lielāku spiedienu uz trim Baltijas valstīm, lai Via Baltica projekts tiktu pabeigts ātrāk.
“Tas ir stratēģisks projekts, kas apdraudējuma gadījumā paātrinātu militāro un civilo transportu. Raksta mērķis bija rosināt mūsu draugus un sabiedrotos, lai mēs visi saprastu, ka, saskaroties ar potenciālajiem draudiem, mums ir jābūt ciešākiem, nekā mēs esam pašlaik,” sacīja Boguslavs Črabota, Rzeczpospolita galvenais redaktors.
Polija septembra beigās pabeidza Via Baltica sava posma modernizāciju, atklājot Lomžas apvedceļu. Lietuva plāno posmu no Polijas līdz Kauņai pabeigt nākamgad. Taču konkrētu datumu, kad tiks uzsākta ceļa posma uz Latviju rekonstrukcija, nav.
“40 kilometru posmu izbūvēsim 2–3 gadu laikā. Tas būs atkarīgs no darbuzņēmēju kapacitātes un, protams, no finansēm,” sacīja Lietuvas transporta ministrs Mariuss Skuodis.
Ceļu infrastruktūra militārajai mobilitātei ir problemātiska, sacīja aizsardzības ministrs Laurinas Kasčiūnas. Tomēr svarīgākais ir tas, ka tiek pabeigts Via Baltica posms līdz Kauņai, viņš piebilda. “Ceļi, kas ved uz mūsu galvenajiem militārajiem poligoniem, ir vissvarīgākie mūsu aizsardzības plānos,” sacīja Kasčiūnas.
Ministrs nepiekrīt Polijas apgalvojumiem, ka Via Baltica ir galvenā NATO mobilitātes artērija kara gadījumā. “Pastiprinājuma ceļi varētu būt caur Klaipēdas ostu, caur Latvijas ostām, caur Igaunijas ostām,” viņš teica.
Eiropa beidzas pie Polijas un Lietuvas robežas, vērtējot Baltijas ceļu stāvokli, Rzeczpospolita izteicies Igaunijas vēstnieks Polijā. Iebraucot Lietuvā, ceļi kļūst šaurāki, palielinās sastrēgumi, un jābrauc cauri ciemiem, viņš stāstīja.
Taču plašāka Via Baltica valstis neglābtu kara gadījumā, sacīja atvaļinātais majors Darjus Antanaitis. “Kara sākumā šie ceļi būtu pilni ar bēgļiem un militāro tehniku, lai cik plati tie būtu. Tāpēc mums tomēr vajadzētu nedaudz plašāku ainu, nevis tikai asfaltētu ceļu,” viņš atzīmēja.
Pēc viņa teiktā, karastāvoklim ir galvenais ceļš un vismaz divas alternatīvas. Ja kāds tiek bloķēts vai apšaudīts, valstīm ir jāizmanto plāns B, kas ir Baltijas valstīm. “Kad Somija un Zviedrija kļuva par NATO dalībvalstīm, tas mums pavēra daudz vairāk iespēju. Tās ir jūras ostas, caur kurām var ienākt daudz lielāks skaits sabiedroto,” sacīja Antanaitis.
Arī poļu mediji vērš uzmanību uz iekavēto Rail Baltica projektu. Eiropas sliežu platums, kas savienotu Baltijas valstis caur Poliju ar Rietumeiropu, stieptos gandrīz 870 kilometru garumā. Piemēram, Lietuva savu 400 kilometrus garo posmu sola pabeigt līdz 2030. gadam.
