Dezinformāciju Polijā kā līdzekli izmanto gan politiķi, gan mediji. Saruna ar žurnālistu Kšištofu Berendu 0
Polijas radiostacijas “RMF” žurnālists KŠIŠTOFS BERENDA ir tiešs un konkrēts – viņš viltus ziņas skaidri sauc par meliem. Intervijā “LA” viņš stāsta, kā dažādas melu ziņas tiek izplatītas Polijā un kādiem mērķiem tas kalpo.
Kādas ir dezinformācijas tendences Polijā?
K. Berenda: Dezinformāciju Polijā kā līdzekli izmanto gan politiķi, gan mediji. Šo tendenci vislabāk raksturo vārds “meli”. Mēs kā žurnālisti, kas darbojas ar ziņām, zinām, kas ir patiesa un nepatiesa informācija. Viltus ziņas tiek izplatītas ar noteiktu nolūku. Mūsu sabiedrības problēma: tā ir politiski sašķēlusies koalīcijas partijas “Likums un taisnība” valdības atbalstītājos un tajos, kas atbalsta opozīcijas partijas. Mēs esam pa vidu.
Polijā ir populārs sociālais tīkls “Twitter”, un tajā tiek izplatīta lielākā daļa dezinformācijas.
Tas ir arī saprotams, jo tīklā sastopami viedokļu līderi – politiķi un žurnālisti. Dezinformācijas kampaņas īsteno gan valdošā partija, gan opozīcija. Nesen Polijas vadošās partijas līderis Jaroslavs Kačiņskis, kuru varam uzskatīt par ietekmīgāko cilvēku mūsu valstī, dažas nedēļas atradās slimnīcā, tomēr netika sniegta informācija, kāpēc viņš tur atrodas. No opozīcijas izskanēja pietiekami daudz pieņēmumu, ka Kačiņskis mirst, ka viņam varētu būt vēzis vai kāda cita smaga slimība. Tie izrādījās meli.
No otras puses bija valdošās partijas rīcība – tā mēģināja atspēkot viltus ziņas. Tomēr vēlāk izrādījās, ka Kačiņskim bija vienkārša problēma ar celi. Bet kāpēc viņš tik ilgi atradās slimnīcā? Arī tas rada aizdomas. “Twitter” var atrast lielu daudzumu prokrieviskas propagandas. Mēs ar Krieviju varbūt neesam ienaidnieki, bet starp Poliju un Krieviju valda liela spriedze.
Kā izpaužas Krievijas dezinformācija pret Poliju?
Vēsturē mums bijušas problēmas ar Ukrainu, piemēram, kara gados ir bijušas epizodes, kad viena puse ir aizskārusi otru. Tā ir vēsture. Uz tās pamata ir viegli kurināt naidu. Piemēram, dīvainās interneta vietnēs parādās ziņas, ka it kā ukraiņu migranti uzbrukuši sievietēm Polijā. Tādus pašus vēstījumus ražo par sīriešu bēgļiem. Piemēram, ka ciemā Polijā kāds vīrietis draudējis ar nazi. Šie stāsti nebija patiesi.
Melu mērķis ir mūs savā starpā sanaidot. Tas ir viegls veids, lai šķeltu Polijas sabiedrību, un to dažreiz dara Krievijas ietekmē esošas grupas.
Mūsu valstī valda liela sašķeltība starp pozīcijas un opozīcijas atbalstītājiem. Krievijas ietekmē esošām grupām ir izdevīgi radīt šķelšanos. Mums jācīnās pret šķelšanos. Tas nav viegli, bet mums jāmēģina.
Jūs esat ekonomikas žurnālists. Kā dažādas viltus ziņas un puspatiesības tiek izmantotas, lai ietekmētu lēmumus ekonomikā?
Ir pietiekami daudz nepatiesas informācijas, uz kuru varbūt nevaram attiecināt terminu “viltus ziņas”. Valdība dažreiz nerāda žurnālistiem visu informāciju par valsts ekonomisko stāvokli un apgalvo, ka ekonomika ir lieliskā stāvoklī. Dažreiz gan pozīcijas, gan opozīcijas, gan uzņēmēju sniegtā informācija par valsts ekonomiku ir patiesa, dažreiz – nav.
Viens no piemēriem – publiskajā telpā parādās ziņas par to, ka kāda Polijas banka apvienosies ar citu. Mūsu rīcībā ir dokumenti. Ir avoti, kas medijiem sniedz apstiprinājumu. Bet pēc publikācijas jau šis pats cilvēks, kas sniedzis mums informāciju, to noliedz. Dažos gadījumos izrādās, ka bankas patiešām tiek pārdotas vai apvienojas, bet citos tas nenotiek. Šādu stratēģiju var izmantot, lai attiecīgās bankas akciju cenas pieaugtu.
Latvijā aktīvi darbojas “klikšķu biznesmeņi” – pārsvarā jaunieši, kas cenšas nopelnīt ar nepatiesas informācijas izplatīšanu, cerot, ka cilvēki uzķersies un, atverot šos rakstus, vienlaikus nospiedīs uz tur izvietotajām reklāmām. Vai šis fenomens sastopams arī Polijā?
Polijā ir dažas “klikšķu biznesmeņu” vietnes internetā, bet tām nav lielas piekrišanas. Tās mēģina audzēt lasītāju skaitu, lai vēlāk plašāk izplatītu viltus ziņas. Tomēr galvenā vieta Polijā, kur izplatīt dezinformāciju, ir “Twitter”. Tādēļ, ka tas ir populārs žurnālistu, politiķu un uzņēmēju vidū.
Kā, jūsuprāt, sabiedrība var tikt galā ar viltus ziņām?
Tas ir mūsu – žurnālistu darbs. Mēs esam profesionāļi, mūsu ziņas ir veidotas labi. Politiķu ziņā ir, lai viņi neuzbrūk tradicionālajiem medijiem. Manis pārstāvētā radiostacija nav nevienā pusē. Tomēr mūsu filozofija ir skatīties uz valdības darbiem, lai kuri spēki būtu pie varas. Dažreiz politiķi uzbrūk medijiem, bet viņiem to nevajadzētu darīt, jo tā tiek apdraudēti labi mediji. Gan politiķiem, gan medijiem vienam pret otru jāizturas ar savstarpēju cieņu.
Cīņa ar viltus ziņām, manuprāt, ir drošības dienestu ziņā.
Viltus ziņas var tikt izmantotas biznesa interešu vārdā, vai tas var tikt darīts no mūsu ienaidnieku puses – šajā gadījumā ir būtiska valsts drošības iestāžu iesaiste. Tās tiek ražotas tādu naidīgu valstu labā kā Krievija, kuras interesēs ir šķelt mūs. Domāju, ka viņu interesēs ir uzšķilt naidu starp mums Eiropā un radīt bailes. Piemēram, cilvēki Polijā ir neapmierināti ar Vācijas kancleres Angelas Merkeles bēgļu politiku. Tā bija Vācijas līderes liela kļūda. Kādam tas nepatīk, un tagad uz šā pamata iespējams īstenot šķelšanu. Mums Eiropā jāstrādā kopā, lai neesam sašķelti.
Kā Polijā lūkojas uz Vācijas uzņēmēju un Krievijas kopprojektu – gāzesvadu “Nordstream 2”?
Projekts ir pretējs Polijas interesēm. Mūsu valsts cīnās pret “Nordstream 2”, jo tas bloķēs tranzītu mūsu gāzesvados. Tas nav labi Ukrainai, jo mūsu interesēs ir spēcīga Ukraina.
Latvijā esam dzirdējuši par prokrievisko partiju “Zmiana”. Vai padomju nostalģijas idejas kādam Polijā rada interesi?
“Zmiana” ir margināla partija, tās līderis atrodas apcietinājumā. Mūsu sabiedrībā nav populāra komunistu laiku nostalģija. Mums nepatika Padomju Savienība, mēs pazaudējām gandrīz 50 gadus, būdami Varšavas pakta sastāvdaļa.
