Polija kļūst par “Trampa fortu”, papildinot ASV karavīru skaitu valstī. Krievija solās “turēt roku uz pulsa” 9
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Polijā šo nedēļu uzskata par svarīgu atskaites punktu valsts un faktiski visas Eiropas austrumdaļas aizsardzības ziņā – ASV ir pasludinājusi, ka Polijā darbu sāk ASV armijas 5. korpusa komandstruktūras. Tuvākajā laikā amerikāņu karavīru skaits šajā valstī būs 5500.
“Polija un ASV ir galīgi saskaņojušas nolīgumu par pastiprinātu sadarbību aizsardzībā. Šodien mums ir patiesi īpaša diena, jo mēs paziņojam par 5. korpusa izvirzītā komandpunkta aktivizāciju Polijā,” otrdien Krakovā svinīgi pavēstīja ASV vēstniece Polijā Džordžeta Mosbahere.
Savukārt Polijas aizsardzības ministrs Marjušs Blaščaks uzsvēris, ka minētais lēmums “vainago” Polijas vairāku gadu ilgo darbu, lai panāktu pastiprinātu ASV armijas klātbūtni: “Šis nolīgums uz gadu desmitiem noformēs to, kā [amerikāņu] bruņotie spēki darbosies Polijas teritorijā.”
Gan Polijas, gan ASV amatpersonas uzsvērušas, ka vienošanās uz ilgu laiku ietekmēs drošības situāciju reģionā un tuvinās abu valstu armijas.
Aizsardzības sadarbības nolīgums gan vēl nav parakstīts, taču, pēc Blaščaka sacītā, tas notiks “tuvākajā laikā”. Neoficiāli tiek runāts, ka dokumentu varētu parakstīt simboliskā dienā – 15. augustā, kad Polijā atzīmēs Polijas armijas dienu un 100. gadadienu, kopš 1920. gadā tika atsists Padomju Krievijas sarkanās armijas uzbrukums Varšavai.
Varšavas uzvara
ASV armijas 5. korpusa atbildības lauks ir Eiropa, bet tā galvenais štābs atrodas Fortnoksā, ASV Kentuki štatā. Formējums, kura vienības līdz šim pārsvarā bijušas izvietotas Vācijā, darbojies kā Pirmā, tā Otrā pasaules kara gados, pastāvējis aukstā kara laikā un vēlāk piedalījies operācijās Kosovā, Irākā un Afganistānā.
Izmaiņu konteksts ir Trampa jūnijā paustais lēmums samazināt Vācijā dislocēto ASV karavīru skaitu no līdzšinējiem teju 36 000 līdz aptuveni 24 000. Tramps vairākkārt pārmetis Berlīnei, ka tā nepietiekami iegulda aizsardzībā un nav taisnīgi, ja amerikāņiem no savas kabatas jāmaksā par bagātās Vācijas drošību.
No izvedamajiem nepilniem 12 tūkstošiem atpakaļ uz ASV dosies 6400 karavīru, bet teju 5600 pārvietos uz citām Eiropas valstīm, tostarp Poliju, kurā papildus jau esošajiem 4500 izvietos vēl vismaz 1000 karavīru. Analītiķi uzsver, ka līdz ar ASV klātbūtnes pastiprināšanu Polijā ASV militārā klātbūtne Eiropas austrumos pāriet jaunā kvalitātē.
ASV gaisa spēku brigādes ģenerālis, atbildīgā par pretraķešu aizsardzību Eiropā izvietotajos ASV spēkos Džesika Meirana ASV un Polijas nolīgumu pat nosaukusi par “kritiski” svarīgu, ņemot vērā potenciālos drošības draudus.
Varšavai šīsvasaras notikumi ir liela ārpolitiskā un drošības politikas uzvara, jo vēl pirms pieciem gadiem valstī rotācijas kārtībā uzturējās tikai 100–300 ASV karavīru.
Pašreizējā Polijas valdība to uzskata arī par iekšpolitisku panākumu un pie katras izdevības pilsoņiem atgādina, ka tas ir valdības un prezidenta Andžeja Dudas vairāku gadu mērķtiecīga darba rezultāts.
Šobrīd ASV Poliju uzskata par vienu no uzticamākajiem sabiedrotajiem Eiropā.
Savukārt Polijas vadība izteikusies, ka amerikāņu uzturēšanās projektā varētu ieguldīt divus miljardus ASV dolāru.
“Pretkrievijas kompleksi”
2019. gada septembrī Polijas prezidents Duda sarunu laikā ar ASV prezidentu Donaldu Trampu pa pusei nopietni, pa pusei jokodams izteicās, ka Polijā derētu iekārtot pastāvīgu ASV karabāzi ar nosaukumu “Fort Trump”, tas ir “Trampa forts”.
ASV vadītājs toreiz par šādu nosaukumu rādīja pārsteigtu seju. Arī ASV amatpersonas vēlāk poļu kolēģiem neoficiāli lūgušas publiski nelietot tādu apzīmējumu, ņemot vērā tā politiski neviennozīmīgo skanējumu un to, ka tas drīzāk izklausās nenopietni un liek apšaubīt visu pasākumu. Tomēr pieņemts uzskatīt, ka prezidents Duda ir Trampa favorīts Eiropā.
Minēto sarunu laikā ASV 2019. gada rudenī arī tika parakstītas vairākas svarīgas deklarācijas, kas noteica amerikāņu militārās klātbūtnes pastiprināšanu Polijā un iekļāva, poļuprāt, ļoti svarīgu formulējumu – “ilgstoša uzturēšanās”, tādējādi uzsverot, ka amerikāņi ieradīsies nevis uz īsu brīdi, bet uz palikšanu.
Pentagona šefs Marks Espers šonedēļ izteicies, ka pastiprinātā amerikāņu klātbūtne Polijā nostiprinās NATO pozīcijas Austrumeiropā, vairos partneru uzticību aliansei un “lielā mērā atbaidīs Krieviju” – tiks sasniegts jauns posms transatlantiskās drošības jomā.
Runājot par Maskavas reakciju, jāteic, ka tās retorika pēdējā gada laikā bijusi diezgan atturīga, lai arī ne mirkli nav noliegts, ka Krievija “uzmanīgi seko” notikumiem.
Kremļa runasvīrs Dmitrijs Peskovs nesen izteicās, ka Polija pati par sevi nav uzlūkojama par Krievijas drošībai bīstamu, taču bīstama esot tās “vēlme piešķirt savu teritoriju ārvalstu karaspēka izvietošanai”.
Otršķirīgi viedokļu paudēji, piemēram, tādi kā Krievijas Federācijas padomes loceklis, bijušais Krievijas Valsts domes Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Aleksejs Puškovs, gan lieto daudz indīgākus izteicienus, runājot par “pretkrievijas kompleksu pārņemto poļu eliti”, kas nu “gavilējot”, kaut gan īstenībā Poliju neviens neapdraudot un kļūšana par “ASV priekšējo placdarmu Austrumeiropā” tai tikai nākšot par sliktu.
Puškovs tāpat prognozējis, ka nākamais solis būšot ASV kodolieroču pārvietošana no pašreizējām bāzesvietām Vācijā uz Poliju. Vašingtona tādu scenāriju noliedz.
ASV – Polijas nolīgums par pastiprinātu sadarbību aizsardzībā paredz:
* divīzijas līmeņa štāba iekārtošanu Poznaņā;
* kaujas mācību centra izveidošanu Pomožes Dravsko, Rietumpolijā;
* bezpilotu kaujas lidaparātu ”MQ-9 Reaper” bāzi Laskā, Polijas vidienē netālu no Lodzas;
* specvienības bāzi Ļubļinecas pilsētiņā Polijas dienvidrietumos;
* aviācijas brigādes štābu, kaujas atbalsta bataljonu un speciālo uzdevumu vienību Povidzā, netālu no Poznaņas, Berlīnes–Varšavas šosejas tuvumā;
* bruņutanku brigādes atsevišķas kaujas vienības Žagaņā/Svetošovā Rietumpolijā, netālu no Vācijas robežas;
* aviobāzi kravu piegādēm Vroclavā.
Polijā šobrīd jau atrodas ASV komandcentrs, bruņutanku vienības ar apgādes daļām, aviācijas taktiskā grupa, ap 750 loģistikas speciālistu, kā arī karaflotes struktūras, kuru uzdevums ir nodrošināt NATO pretraķešu un pretaviācijas sistēmu darbu.
