
Polija centīsies atgūt visus ar Katiņas slaktiņu saistītos dokumentus 0
Polija centīsies panākt, ka Krievija tai nodod visus ar 1940. gada Katiņas slaktiņu saistītos dokumentus, apliecināja Polijas militārais atašejs Jaroslavs Navroteks.
Politisko represiju upuru starptautiskais memoriāls “Katiņa”, Smoļenskas apkaimē, uzskatāms par ieguldījumu Polijas un Krievijas attiecību uzlabošanas procesā, sacīja atašejs. “Esmu priecīgs, ka esmu nodzīvojis līdz laikam, kad var brīvi runāt par šīs traģēdijas upuriem – tie bija gan krievi, gan poļi, gan citu tautību pārstāvji. Tie ir sistēmas upuri, un es esmu ļoti priecīgs, ka mēs tagad šeit varam satikties,” atzina Navroteks.
Militārais atašejs piedalījās Katiņas Kristus augšāmcelšanās dievnama iesvētīšanā, lūgšanā par mirušajiem, kuru memoriāla teritorijā vadīja Krievijas pareizticīgo patriarhs Kirils, kā arī ziedu nolikšanā memoriālā kompleksa krievu un poļu daļās. Padomju Savienības iekšlietu karaspēks 1940. gada aprīlī un maijā Katiņas mežā, Smoļenskas apkaimē, Harkovas un Kaļiņinas cietumos un citviet noslepkavoja vairāk nekā 22 tūkstošus poļu armijas un policijas virsnieku, ārstu, profesoru un priesteru, kas tika sagūstīti pēc padomju armijas iebrukuma Polijā 1939. gadā.
Tā kā visvairāk poļu tika noslepkavots Katiņas mežā, tad arī viss vienlaikus Padomju Savienībā notikušais poļu slaktiņš tiek dēvēts par Katiņas slaktiņu. 1943. gadā parādījās pirmās ziņas par poļu militārpersonu masveida apbedījumiem Katiņas mežā. Nacistiskā Vācija nekavējoties apsūdzēja slepkavībā padomju spēkus, bet PSRS vēlāk uzvēla vainu nacistiem un gandrīz pusgadsimtu apgalvoja, ka par to esot atbildīga Vācija. Slaktiņš bija aizliegts temats gan Padomju Savienībā, gan Polijā līdz komunistiskā režīma sabrukumam 1989. gadā, kad padomju līderis Mihails Gorbačovs beidzot atzina, ka par noziegumu ir atbildīgs Staļins.