Polijā brucina varas līdzsvaru 0
Trešdien Eiropas Komisija paredzējusi apspriest likuma varas ievērošanu Polijā, kur valdošā Likuma un taisnīguma partija (PiS) ir apstiprinājusi jaunus likumus par konstitucionālo tiesu un mediju darbību, izraisot protestus gan Briselē, gan opozīcijas aprindās pašmājās.
Kritiķi uzskata, ka jaunie likumi, kas ierobežo konstitucionālās tiesas pilnvaras un dod valdībai kontroli pār valsts medijiem, izjauc varas atzaru līdzsvaru valstī un apdraud preses brīvību. Lai gan vairākas ES amatpersonas kritizējušas Polijas jaunās valdības lēmumus, analītiķi apšauba iespēju, ka pret Varšavu varētu tikt vērstas sankcijas, raksta izdevums “Politico”. “Šobrīd situācija izraisa bažas,” atzinis avots ES diplomātu aprindās Briselē, “taču, cik zinu, neviens nav izteicis vēlmi ieviest sankcijas pret Poliju saistībā ar ES līguma 7. panta pārkāpumu, lai aizsargātu cilvēktiesības un likuma varu.” Šāda rīcība, kas nekad nav tikusi īstenota pret kādu ES dalībvalsti, uz laiku atņemtu Polijai balsošanas tiesības Eiropas Padomē. Pēc uzvaras parlamenta vēlēšanās oktobrī konservatīvā un eiroskeptiskā partija “PiS” reformēja Konstitucionālo tiesu un pārņēma kontroli pār valsts medijiem. Eiroparlamenta priekšsēdis Martins Šulcs Polijas valdības rīcību novērtēja kā “apvērsumu” un solīja rīkot debates parlamenta plenārsēdē janvārī. EK viceprezidents Franss Timermans nosūtīja Varšavai divas vēstules, lūdzot paskaidrojumus par tās jaunievedumiem. EK runasvīrs Margaritis Šins paziņojis, ka 13. janvārī paredzētas “politiskas debates” Polijas jautājumā. Daudzi ES diplomāti Briselē uzskata, ka ir pārāk agri izdarīt secinājumus, un bažījas, ka pārlieka iejaukšanās Polijas iekšlietās var nedot labumu. Vācija atturas runāt skarbā valodā ar Poliju ekonomisku un vēsturisku apsvērumu dēļ, atzīmē “Politico”. Vācijas un Polijas attiecības pēc Otrā pasaules kara ir uzlabojušās, abām valstīm kļūstot par sabiedrotajām politikā, ekonomikā un aizsardzībā. Kāds vācu diplomāts izteicies, ka šobrīd Polija ieņēmusi nostāju “mēs pret pasauli”, kas varētu tikai pasliktināties, ja ES reakcija būtu “pārmērīga”.
Vēsture liecina, ka ES ir citi veidi, kā ietekmēt dalībvalsti, kura tiek uzskatīta par eiropeisko vērtību neievērotāju. 2000. gadā ES vadītāji pēc Francijas prezidenta Žaka Širaka ierosinājuma ieviesa sankcijas pret Austriju, kuras koalīcijas valdībā bija uzņemts par galēji labēju un ksenofobisku dēvētās Brīvības partijas pārstāvis. Pēc septiņiem mēnešiem sankcijas, kas ietvēra dažu apmaiņas programmu boikotu un ES amatpersonu izvairīšanos tikties ar Austrijas ministriem, tika atceltas. Sankciju ekonomiskā ietekme bija niecīga, un daudzas ES tā laika amatpersonas atzina, ka sankcijas tikai sadusmojušas austriešus, raksta “Politico”. Lēmums Polijas gadījumā piemērot ES līguma 7. pantu būtu priekšlaicīgs, uzskata Francijas domnīcas IFRI analītiķis Vinsents Pertiso. Viņaprāt, Polijas pēkšņā nosliece uz konservatīvismu atgādina Ungāriju, kas pirms pāris gadiem arī ieviesa strīdīgus lēmumus tieslietu un mediju jomā, izraisot līdzīgu ES reakciju, taču sankcijas nesekoja. Pertiso uzskata, ka Briselē pietiekami neizprot politisko situāciju Austrumeiropas valstīs, kas pievienojās ES, taču grib saglabāt savu identitāti, it īpaši sakarā ar imigrantu uzplūdiem.
18. janvārī Briselē paredzējis ierasties Polijas prezidents Andžejs Duda, lai klātienē mēģinātu noregulēt domstarpības. Polijas pozīcijas stiprina Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna paziņojums, ka Budapešta bloķēs jebkuras sankcijas, ko ES gribētu uzlikt Polijai par likuma varas pārkāpumiem. Polijas un Ungārijas bloku papildina Višegradas partneri Čehija un Slovākija, kas veido neformālu Viduseiropas valstu apvienību, kura vēršas pret Briseles uzspiesto imigrantu sadales plānu.
