Cenas aug visā pasaulē… Drukātās preses un grāmatu izdošana aizvien sadārdzinās 0
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Drukātās preses un grāmatu izdošana aizvien sadārdzinās.”Latvijas Biznesam” kļuvis zināms, ka šogad pirmo reizi izdevējiem nākas maksāt avansu, lai saņemtu garantijas par papīra cenu nepaaugstināšanu. Avīžu papīra cena pēdējā pusgada laikā palielināta jau četras reizes, un skaidrs, ka tas atstāj ietekmi un izdevējiem nākas palielināt cenas saviem izdevumiem.
Pa mēnešiem
Poligrāfijas grupas “Mūkusala” valdes priekšsēdētājs, Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētājs Visvaldis Trokša stāsta, ka cenu pieaugums papīram kopš pagājušā gada beigām bijis par 80%. “Iepriekš varējām cenas nodrošināt uz pusgadu, bet tagad papīra cena ir spēkā tikai līdz nākamajam paziņojumam par cenu izmaiņām,” stāsta Trokša. Poligrāfisti paziņojumus par resursu cenu izmaiņām saņemot vairākas reizes mēnesī, taču, lai nejauktu galvu klientiem, reizi mēnesī viņi tiek informēti, ar ko jārēķinās.
Labā lieta šajā sarežģītajā situācijā ir tā, ka līdz šim izejvielu trūkums nav bijis vērojams. Dažiem tirgus spēlētājiem gan vērojamas grūtības, jo “nauda ir, bet nav iespējas nopirkt”, tāpēc kolēģi nākuši talkā un izpalīdzējuši ar avīžu papīra piegādēm. Vai cenu kāpums tuvākā pusgadā mazināsies, esot grūti prognozēt, bet Trokša cer uz situācijas stabilizāciju rudenī. Par to vedina domāt Somijas ražotnes darba atsākšana, kas dodot cerību, ka papīrs šajā reģionā būs pietiekamā daudzumā.
Jelgavas tipogrāfijas valdes priekšsēdētājs Māris Matrevics stāsta, ka salīdzinājumā ar pagājušo gadu cenas papīram augušas par 60%. Tas ir ļoti liels pieaugums un izraisa milzu pārmaiņas visā industrijā, vērtē uzņēmējs. Papīru poligrāfijas nozare izmanto daudzos segmentos – grāmatu, žurnālu, laikrakstu un iepakojuma ražošanā. Cenu pieauguma sekas ir tādas, ka daudzus projektus, kas tika apstiprināti vēl šī gada sākumā, vairs nav iespējams īstenot par līgumā noteiktajām cenām. Ja līgumus nebūs iespējams pārskatīt, tad, iespējams, daļa projektu vispār netiks īstenoti. Matrevics lēš, ka grāmatas sadārdzināsies par aptuveni 40–50%. Lai arī no šī gada 1. janvāra pievienotās vērtības nodokļa likme periodiskajiem izdevumiem un grāmatām tika samazināta līdz 5%, tas spēj kompensēt tikai daļu no izmaksu pieauguma.
Cenas aug visā pasaulē
Papīra cenu pieaugums vērojams ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā un pasaulē. Galvenais iemesls – energoresursu sadārdzināšanās. “Papīra cenu kāpums sākās jau pērn oktobrī, un tas bija šokējošs. Tagad, piemēram, nevaram nopirkt papīru jūlija pasūtījumiem un mums saka, ka, iespējams, cena mainīsies. Tas neatbilst nekādām biznesa ētikas normām, kas valdīja pirms pagājušā gada oktobra. Apstākļi spiež papīra ražotājus būt nekaunīgiem, un tas atsaucas uz visu nozari,” stāsta Matrevics.
Arī “PNB Print” pārdošanas daļas vadītājs Andris Atslēga piebilst, ka resursi sadārdzinās un ir grūtības ar to pieejamību. Somijas rūpnīcas papīru var piegādāt laikus, bet Zviedrijas un Polijas rūpnīcas piegādes sola vien uz gada beigām. “Grāmatu izdošanai paredzētā lokšņu drukas papīra cena, salīdzinot ar pagājušo gadu, augusi par 60%, bet cietā sējuma kartonam – par 100%. Savukārt žurnālu papīrs un kartons sadārdzinājušies par 60%,” stāsta Atslēga. Tik lielu kāpumu uzņēmums nevar nosegt, tāpēc klientiem jārēķinās ar augstākām izmaksām.
Arī SIA “Latgales druka” valdes priekšsēdētājs Rolands Kazaks saka, ka uzņēmums saskāries ar strauju izejmateriālu cenu kāpumu un piegāžu problēmām pagājušā gada otrajā pusē. “Lai gan cerējām, ka šis gads nesīs lielāku stabilitāti, situācija tirgū nav daudz mainījusies – cenas turpina pieaugt un papīrs ir pieejams, tikai savlaicīgi pasūtot uz priekšu. Atkarībā no papīra veida un ražotāja, tā cenas ir kāpušas no 30 līdz 70% salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Līdzīgi ir arī ar citiem izejmateriāliem. Tādēļ “Latgales druka” ar saviem klientiem izstrādājusi vairākus risinājumus, kas palīdz nodrošināt, ka materiālu cenas un pieejamības problēmu izdevniecības jūt minimāli.”
Saskaņā ar R. Kazaka teikto, vissarežģītākā situācija šobrīd ir ar avīžpapīru, jo Eiropā jau daudzus gadus netiek saražots pietiekami liels šī papīra apjoms un daļa nepieciešamā tika importēta no Krievijas un Baltkrievijas. Ņemot vērā to, ka piegādes no šīm valstīm ir apturētas, tad avīžpapīra cena ir pieaugusi vairāk kā divas reizes, salīdzinot ar pagājušo gadu. “Nozare ir ieinteresēta cenu un piegāžu stabilizācijā, taču šobrīd prognozēt nākotni ir grūti. Ļoti būtiski pašlaik ir panākt labu plānošanu un pārskatāmu iekšējo sistēmu darbību – tas ļauj uzņēmumiem elastīgi reaģēt uz pārmaiņām,” saka R. Kazaks.
“LB” jau pērn rudenī vēstīja par papīra cenu pieaugumu. Tolaik cenu kāpums bija aptuveni 20% līmenī un uzņēmēji izteica neziņu par turpmāko. Nozare arī vērsa uzmanību uz to, ka kopš 2009. gada ikgadēji samazinās gan grāmatu tirāžas, gan jaunizdevumu skaits. Tā 2020. gadā izdoto grāmatu skaits salīdzinājumā ar 2019. gadu sarucis par 14,2%, savukārt tirāžu skaits – par 26%. Bažas rada arī sarūkošās preses izdevumu, jo īpaši dienas laikrakstu, tirāžas, kas apdraud drukāto mediju kā viedokļu daudzveidības pastāvēšanu un iespēju sabiedrībai saņemt sabiedriski nozīmīgu informāciju.
