Latvijas poligrāfijas nozare nekonkurē lētas produkcijas tirgū 0
Kopš 2009. gada, pēc Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas (LPUA) informācijas, poligrāfijas nozares uzņēmumu kopējais apgrozījums ir konstanti audzis, pērn sasniedzot 408 miljonus eiro.
Savukārt investīciju apjoms nozarē kopš 2011. gada stabili turas virs 30 miljonu eiro atzīmes.
Pērn nozarē investēti 37 miljoni eiro, bet 2015. gadā, tāpat kā 2016. gadā, – pat 50 miljoni eiro. Nozare aktīvi seko līdzi tehnoloģiju attīstībai un, plānojot attīstību, investē jaunās iekārtās.
No eksporta kopapjoma ap 90% Latvijas poligrāfijas produkcijas tiek izvesti uz Eiropas valstīm. Vairāki lielākie poligrāfijas uzņēmumi jau ir ieguvuši atpazīstamību un stabilu klientu bāzi Eiropas tirgū.
Startē sarežģīto pasūtījumu segmentā
LPUA vadītāja Ieva Bečere zina stāstīt, ka Latvijas uzņēmumu produkcija pēdējos gados kļūst aizvien sarežģītāka un tās realizācijas cena – augstāka.
“Jo sevišķi tas vērojams eksporta tirgos,” uzsver asociācijas vadītāja. “Latvija ar saviem poligrāfijas ražošanas apjomiem un tehnisko nodrošinājumu nevar konkurēt lētas un vienkāršas produkcijas tirgū. Mēs nekonkurējam ar Ķīnu, Indiju un pat ne ar Poliju, kas paņem no Eiropas lielu daļu vienkāršāko pasūtījumu. Mēs esam spējīgi konkurēt tikai tajā tirgū, kur produkcija ir ar ļoti augstu pievienoto vērtību, un mērķtiecīgi strādājam uz to.”
Arī SIA “Poligrāfijas grupa Mūkusala” valdes priekšsēdētājs Visvaldis Trokša akcentē nozares attīstības potenciālu:
“Latvijas poligrāfijas nozarei ir visi priekšnosacījumi, lai attīstītos eksporta virzienā.
Tas iespējams, turpinot investēt jaunās iekārtās un tehnoloģijās, kā arī piedāvājot konkurētspējīgus pakalpojumus ar inovatīviem risinājumiem.”
Latvijas poligrāfijas uzņēmumi ir aktīvi nozares nozīmīgāko izstāžu dalībnieki Eiropā. Paralēli tradicionālajām grāmatu un iepakojuma izstādēm reizi četros gados Diseldorfā notiek pasaules mēroga poligrāfijas tehnikas un tehnoloģiju izstāde.
“Diseldorfas izstāde iezīmē zināmu cikliskumu poligrāfijas attīstībā,” skaidro Ieva Bečere. “Lai arī nozare ir augsti tehnoloģiska un izmaiņas tajā norisinās nemitīgi, pēc Diseldorfas izstādes poligrāfijas uzņēmumi parasti investē inovācijās īpaši aktīvi. Šobrīd mēs esam zināmās gaidās, jo nākamā šāda izstāde norisināsies 2020. gada maijā.”
Tirgus līderis konkurē Eiropā
Latvijas poligrāfijas nozares īpatnība ir tā, ka tās produkcijā ievērojams īpatsvars ir grāmatām (34%), kas Eiropas valstīs vidēji, pēc LPUA ziņām, ir tikai 9%. Būtiska nozīme šī segmenta attīstībā ir nozares flagmanim – SIA “Livonia Print”, kas kopš dibināšanas 2007. gadā gandrīz 100% darbojas eksportam un kā apgrozījums jau tradicionāli vairāk nekā divas reizes pārsniedz otra lielākā Latvijas poligrāfijas uzņēmuma apgrozījumu.
SIA “Livonia Print” sākotnējais tirgus bijis Skandināvijas valstīs. Pirmos pasūtījumus uzņēmumam līdzējušas saņemt nozares profesionāļu – uzņēmuma dibinātāju un darbinieku – iepriekšējās iestrādnes.
Pēdējos gados uzņēmums sācis strādāt pie eksporta tirgu diversifikācijas. Tradicionāli “Livonia Print” lielāko tirgu vidū ir Zviedrija, Norvēģija un Dānija, bet aizvien tiek audzēti eksporta apjomi arī citos tirgos, piemēram, Vācijā un Lielbritānijā.
“Lai veiksmīgi konkurētu Eiropas tirgū, nepietiek tikai ar kvalitatīvu produktu,” uzskata “Livonia Print” izpilddirektora vietniece Janīna Blūma. “Ļoti svarīgs ir klientu serviss, un mēs īpaši piestrādājam, lai “Livonia Print” tas būtu visaugstākajā līmenī.”
Būtisku ieguldījumu uzņēmuma darbā sniedz pārdevēju tīkls, ko veido cilvēki, kas pastāvīgi dzīvo valstīs, ar kurām tiek izvērsta sadarbība. Ne mazāka nozīme ir projektu vadītāju komandai, kurā speciālisti var sazināties ar ikvienu klientu viņa dzimtajā valodā. “Papildus tam klienti augstu vērtē komunikācijas precizitāti, ātrumu un iedziļināšanos viņu prasībās, un, protams, precīzas, savlaicīgas piegādes,” skaidro Janīna Blūma.
Grāmata ik sekundi
Sākotnēji “Livonia Print” ražošanā tikuši investēti aptuveni pieci miljoni eiro. Savukārt investīciju kopapjoms ražošanas iekārtās kopš dibināšanas līdz šim brīdim ir aptuveni 40 miljoni eiro.
Uzņēmuma jaudas ir audzētas pamatīgi. Pagājušajā gadā tas saražojis 36 miljonus grāmatu, kas, veicot aprēķinus, liecina – visa gada laikā katru sekundi ir tikusi nodrukāta un iesieta viena grāmata.
“Livonia Print” plānos nav apstāties pie sasniegtā. Jau tagad ir sākts uzņēmuma paplašināšanas projekts, kura ietvaros jaunu telpu iekārtošanā un iekārtu iegādē plānots investēt 11 miljonus eiro. Šo projektu iecerēts pabeigt nākamā gada vidū.
Savukārt uzņēmuma iekšējo procesu digitalizācijas projekts, kas šobrīd atrodas vidusfāzē, varētu prasīt kopumā aptuveni miljonu eiro lielas investīcijas. Vēl pieci miljoni tiks novirzīti digitālās ražošanas un pēcapstrādes nodaļai, kur arī iecerēts uzstādīt atsevišķas jaunas iekārtas.
“Digitālās iekārtas sniedz iespēju visefektīvākajā veidā saražot mazas tirāžas pasūtījumus,” skaidro Janīna Blūma, norādot, ka tas atbilst mūsdienu tirgus specifikai.
“Klienti nevēlas lielus noliktavas atlikumus, kas visbiežāk nozīmē arī zaudējumus un negodprātīgu attieksmi pret resursiem, tādēļ kādreizējos lieltirāžas pasūtījumus pēdējos divos gados ir aizstājis pieprasījums pēc dažu simtu eksemplāru lielām grāmatu tirāžām.” Ja grāmata izrādās pieprasīta, klients vēlas nodrukāt vēl vienu vai vairākas papildtirāžas.
Vienīgā hibrīdiekārta darbojas Liepājā
Viena no pēdējā laika lielākajām tehnoloģiju inovācijām poligrāfijas nozarē ir hibrīdiekārtu radīšana, kur vienā iekārtā apvienotas atšķirīgas tehnoloģijas, sniedzot iespēju klientam piedāvāt lielāku daudzveidību pasūtījumu izpildē.
Baltijā vienīgā šāda iekārta kopš šī gada jūlija ir arī uzlīmju un etiķešu ražotāja AS “Liepājas Papīrs” rīcībā. Šis uzņēmums pārstāv, pēc LPUA ziņām, vislielāko no Latvijas poligrāfijas nozares segmentiem – iepakojuma un etiķešu ražotājus (36%).
Vairāk nekā miljonu eiro vērtā iekārta pašlaik jau ar pieaugošu dinamiku tiek nodarbināta, pildot AS “Liepājas Papīrs” pasūtījumus.
AS “Liepājas Papīrs” tehniskais direktors Ilmārs Ozoliņš-Ozols stāsta, ka jaunā iekārta sniedz iespēju uzņēmumam labāk pielāgoties pašreizējai tirgus specifikai: “Šobrīd tirgus ir ļoti sadrumstalots, un tajā dominē neliela apjoma pasūtījumi. Jaunā hibrīddrukas iekārta sniedz mums iespēju tos izpildīt daudz ātrāk un efektīvāk.”
Pagaidām vēl hibrīddrukas iekārta tiek izmantota pārsvarā iekšējā tirgus pasūtījumu pildīšanai, taču nākotnē iecerēts, ka tā varētu palīdzēt iekarot arī jaunus eksporta tirgus Eiropā.
Jau pašlaik aptuveni 40% “Liepājas Papīra” produkcijas tiek eksportēts uz Eiropas valstīm. Lielākie tirgi ir Vācija, Dānija, Polija, arī Krievija.
“Šobrīd mēs kvalitātes ziņā esam līdzvērtīgi jebkurai ārvalstu kompānijai, taču pagaidām vēl mums ir iespēja konkurēt ar cenu,”
turpina I. Ozoliņš-Ozols.
Pēdējos gados “Liepājas Papīrs” uzrāda nelielu, bet stabilu izaugsmes dinamiku. Arī šajā uzņēmumā uzskata, ka Latvijas poligrāfijas nozares nākotne ir eksportā. “Latvijas tirgus ir ļoti mazs, un vietējie poligrāfijas uzņēmumi ar savām jaudīgajām iekārtām to varētu piepildīt dažās dienās,” tā I. Ozoliņš-Ozols.
“Domāju, ka ne tikai poligrāfijas nozarei, bet visai Latvijas ražošanai nākotne būtu jāsaista ar eksportu. Tikai tā ir iespējama izaugsme un attīstība. Mums visiem ir jāmācās pārdot. Pārdot savu saražoto produkciju, kura ir labā kvalitātē.”
