Policistisku olnīcu sindroms – šķērslis bērna ieņemšanai. Bet ne vienmēr! 0
Katru dienu medicīnā tiek izzinātas slimības un atklātas jaunas ārstēšanas metodes, tomēr tikpat daudz ir neskaidru jautājumu. Viens no tādiem ir policistisku olnīcu sindroms, kas sievietes veselību ietekmē gan vizuāli, gan apgrūtinot iespēju palikt stāvoklī.
Definīcijas šim sindromam nav. “Policistisku olnīcu sindroms ir tā sauktā izslēgšanas diagnoze. Kad esam izslēguši jebkurus citus iemeslus, kas varētu radīt neregulāras mēnešreizes, pastiprinātu apmatojumu nesievišķīgās vietās, izteiktu ādas taukošanos, akni, neauglību un specifiskas izmaiņas olnīcās, tad mēs varētu teikt, ka tas ir policistisku olnīcu sindroms,” skaidro ginekoloģe-endokrinoloģe Ineta Vasaraudze.
Policistisku olnīcu sindroms ir hroniski hormonu darbības traucējumi. Reproduktīvajā vecumā tos atklāj vidēji 7% sieviešu. Zināms, ka ir trīs gēni, kas atbildīgi par šā sindroma veidošanos, bet nav skaidrs, kāpēc vienai sievietei tie kļūst aktīvi, bet citai ne. “Tas vēl šobrīd ir lielais nezināmais šajā vienādojumā,” teic Ineta Vasaraudz. Tā kā traucējumu izcelsme nav pilnībā atklāta, to nav iespējams pilnībā izārstēt, ar šo sindromu sievietei jāsadzīvo visu mūžu.
Pirmais signāls – neregulāras vai retas menstruācijas
Konkrētas un specifiskas sindroma pazīmes starptautiski vēl nav noteiktas. Pirmās aizdomas var rasties, ja pieaugušā vecumā uz sejas ir akne jeb pinnes, izteikti taukaina sejas āda, straujš svara pieaugums, kas izteikti koncentrēts vēdera apvidū, matiņu parādīšanās uz sejas un zoda un neregulāras menstruācijas. Pazīmes ir vispārīgas, un kurai gan kādā dzīves posmā nav bijis kāds lieks kilograms uz gurniem un mazāk veselīga sejas āda.
Tikt galā ar šo sūdzību cēloņiem visbiežāk palīdzēs dermatologs, kosmetologs vai dietologs, tomēr, ja bez vizuālajām problēmām ir arī neregulārs menstruālais cikls vai vispār nav menstruāciju, tas var būt pietiekami drošs signāls par policistisku olnīcu sindromu.
Visbiežāk to atklāj, kad sieviete vēršas pie ginekologa ar kādu sūdzību. “Mēnešreizes ir svarīgākās, mammām tām būtu jāpievērš uzmanība, audzinot meitu, vēlāk arī pašai sievietei, viņas ģimenes ārstam un ginekologam,” teic Ineta Vasaraudze.
Par regulārām mēnešreizēm uzskata menstruālo ciklu, kurā no viena līdz nākamā cikla pirmajai dienai ir ne mazāk kā 21 un ne vairāk par 35 dienām.
Vienā ciklā tās var būt 26, citā 32 dienas, un, ja paliek šajā diapazonā, tās ir normālas, regulāras menstruācijas.
Ja tās ir retāk nekā reizi 35 dienās, tās sauc par retām, ja iztrūkušas ilgāk par 90 dienām – tās ir pazudušas menstruācijas jeb to iztrūkums. “Ja sievietei menstruācijas nav trīs mēnešus, nevajag maldīgi uzskatīt, ka tās ir retas, un aizbildināties, ka cikls nav regulārs. Ar steigu jāskrien pie ārsta un jāveic pārbaudes, jo tik ilgs menstruāciju iztrūkums jau ir nopietns simptoms, kas, iespējams, var vēstīt par polcistisku olnīcu sindromu,” brīdina ārste.
Mediķi, mēģinot atklāt sindromu, vadās pēc vispārējām vadlīnijām, ko atzinusi starptautiska ekspertu grupa: retas menstruācijas vai ja to vispār nav, izmaiņas asinsanalīzēs, nosakot sievišķo un vīrišķo hormonu disbalansu, un vizuālas izmaiņas olnīcu struktūrā – ultrasonogrāfijā redzamas daudzas mazas cistas.
“It kā šķiet, ka vienkāršas pazīmes, tomēr tās ir tik vispārējas, ka sākotnēji var nevēstīt par šo sindromu. Analīzes var neuzrādīt izmaiņas, un sievietēm ar akni vai izteiktu apmatojumu hormonu līmenis var būt pavisam normāls, savukārt ultrasonogrāfijā, lai gan noteikti konkrēti kritēriji, diagnostiku nosaka cilvēciskais faktors – viens ārsts attēlā cistas pamana, cits ne,” atklāj ginekoloģe.
Diabēta drauds
Pastāv divu veidu policistisku olnīcu sindroms – ar un bez insulīna rezistences. Gados vecākām sievietēm var rasties vielmaiņas problēmas, arī svara pieaugums un iespēja iedzīvoties II tipa cukura diabētā.
Ir sievietes, kurām organisms neadekvāti reaģē uz aizkuņģa dziedzera izstrādāto insulīna daudzumu, un ar laiku attīstās II tipa cukura diabēts. Tāpēc, vadoties pēc pirmajām pazīmēm, ieteicams diagnosticēt šo sindromu pēc iespējas agrāk, lai varētu rēķināties ar sekām un tās regulēt agrīnā vecumā. Šajos gadījumos sievietes ar policistisku olnīcu sindromu lieto metformīnu – tabletes, kas samazina cukura līmeni asinīs. Diabēta ietekmē radušies sirds un asinsvadu bojājumi, tajā skaitā insults un miokarda infarkts, ir biežākās sindroma komplikācijas.
Grūtniecība, par spīti sindromam
Gados jaunākas sievietes biežāk uztrauc ne tikai vizuālās izmaiņas – pinnes un taukaina āda, bet arī grūtības ieņemt bērnu. Statistikas dati liecina, ka sievietēm, kurām ir policistisku olnīcu sindroms, 70% gadījumu tas apgrūtina grūtniecības iestāšanos.
“Ir sievietes, kuras stāsta, ka, par spīti problēmai, ir triju bērnu mammas.
Viņām ir paveicies, un tas ir apsveicami, tomēr ievērojami lielākai daļai sieviešu šis sindroms apgrūtina radīt pēcnācējus. Kāpēc daļai sieviešu tas ietekmē iespēju palikt stāvoklī un citām ne – vēl joprojām skaidri nav zināms,” atbild speciāliste.
Menstruālā cikla laikā hormonu ietekmē olnīcās veidojas pūslīši – folikuli, kas satur nenobriedušas olšūnas un šķidrumu. Pēc olnīcas nobriešanas tam vajadzētu pārplīst, lai olšūna varētu izkļūt laukā, un samazināties. Ja folikuli nepārplīst vai nesamazinās, veidojas cistas. Lai arī daudzās mazās cistas neapdraud sievietes veselību, tās liecina, ka olšūnas normāli nenobriest, neizkļūst no folikula un nevar tikt apaugļotas.
Sievietēm, kurām sindroms diagnosticēts, ir augstāks spontānā aborta risks, kā arī palielināta iespēja saskarties ar sarežģījumiem grūtniecības laikā – priekšlaicīgām dzemdībām un perinatālu (10 dienu periods pēc dzemdībām) augļa mirstību. Lai uzlabotu savas iespējas palikt stāvoklī, var palīdzēt pavisam vienkārša dzīvesveida maiņa – diēta un regulāras fiziskās aktivitātes, īpaši, ja sievietei ir liekais svars. Izpētīts – samazinot svaru pat par 5%, ievērojami palielinās ovulāciju biežums un iespēja, ka iestāsies grūtniecība un noritēs veiksmīgi.
Ja vienkārši līdzekļi nav efektīvi, kopā ar ginekologu tiek meklēti risinājumi, kā palielināt auglību.
Tomēr katrai sievietei var palīdzēt sava pieeja, jo sindromam ir ļoti daudz apakštipu.
Ir trīs galvenās pazīmes, ko iepazinām: cikla traucējumi, hormonu disbalanss un izmainīta olnīcu struktūra, bet ārstēšanu nosaka šo pazīmju pāru apakštipu komplektācija. Tāpēc varētu teikt, ka katrai sievietei sindroms var izpausties atšķirīgi. Kādai būs cikla traucējumi un izmaiņas olnīcās, bet hormonālais līmenis normāls, citai neregulāras men-struācijas, hormonālas izmaiņas, bet olnīcās nekādu pazīmju.
Katrai sievietei jāstrādā ar primāro sūdzību, kas konkrētajā dzīves posmā traucē un uztrauc, lai varētu plānot tālāku ginekologa sadarbību ar citiem speciālistiem un uzlabot veselības stāvokli, un jo agrāk sindroms tiks atklāts, jo vieglāk ar to būs sadzīvot.
70% policistisku olnīcu sindroma pacienšu ir apgrūtināta grūtniecības iestāšanās.
Policistisku olnīcu sindroma simptomi
1. Neregulāras menstruācijas vai to neesamība
2. Akne jeb pinnes uz sejas pieaugušā vecumā
3. Taukaina sejas āda
4. Matiņu augšana uz sejas un zoda
5. Straujš svara pieaugums, īpaši vēdera rajonā
6. Grūtības palikt stāvoklī
Mūsu eksperte
Ineta Vasaraudze, ginekoloģe-endokrinoloģe
