Policisti uz «nabadzības robežas» 0
“Vismaz 95% policistu mēnesī saņem mazāk nekā 488 latus, kas ir oficiāli noteiktā korupcijas riska robeža,” vakar informēja Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis. Tādēļ kārtības sargi arvien biežāk norijot lepnumu un pašvaldībās lūdzot mazturīgā statusu,
“Tas gan nenozīmē, ka viņi ir korumpēti. Cilvēki tomēr ir devuši zvērestu un vēlas strādāt policijā,” vakar Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputātiem skaidroja Ķuzis. Piemēram, policijas kārtībnieks mēnesī “uz rokas” saņem vidēji 293 latus (no šīs naudas apmēram 80 latus veido piemaksa). Tādēļ policisti arvien biežāk vēršas pašvaldībā, lūdzot mazturīgā statusu, vai arī meklē iespēju piepelnīties citos darbos. Otrajā gadījumā gan nepieciešama priekšnieka atļauja un kurā katrā vietā (piemēram, par azartspēļu zāles administratoru) strādāt vis nedrīkstot. Lielākoties policisti paralēli pamatdarbam piepelnās dažādās apsardzes kompānijās.
Valsts policijā pērn bija brīvas 737 štata vietas, un Ķuzis neņēmās prognozēt, kad šīs vakances tiks aizpildītas, jo tādā gadījumā būšot jāsamazina piemaksas jau esošajiem policistiem, kas jau tā ir uz “nabadzības robežas”. Viņš atzinīgi vērtēja policijā paveikto funkciju auditu, kas esot ļāvis izvairīties no darbu dubultošanās vai neskaidriem darba pienākumiem.
Kārtības sargu sociālās problēmas atspoguļojas arī noziedzības rādītājos. 2011. gadā Latvijā uz katriem 10 000 iedzīvotājiem izdarīti 235,6 noziedzīgie nodarījumi. Gadu iepriekš šis rādītājs bija 229,1. Krities arī atklāto kriminālprocesu rādītājs no 13 468 aizpagājušogad līdz 12 263 pagājušogad.
Kopumā valstī pērn reģistrēti 52 024 noziedzīgi nodarījumi, kas ir par 916 vairāk nekā 2010. gadā. No tiem 2433 klasificēti kā sevišķi smagi, bet 17 609 – kā smagi. Lielāko daļu (68,5% jeb 35 726 gadījumi) Latvijā joprojām veido noziedzīgi nodarījumi pret nekustamo īpašumu, turklāt to skaits palielinājies par 856. Reģistrētas 160 slepkavības (par 28 vairāk nekā 2010. g.), 4515 noziedzīgi nodarījumi tautsaimniecības jomā (par 555 vairāk), 457 noziedzīgie nodarījumi pret dabas vidi (par 52 vairāk) un 186 noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā (par 31 vairāk). Toties sarukuši noziegumi pret personas veselību – 3209 (-14), dzimumnoziegumi – 314 (-7), pret ģimeni un nepilngadīgajiem – 180 (-99), pret vispārējo drošību un sabiedrisko kārtību – 3030 (-260).
Pozitīvas tendences vērojamas arī ceļu satiksmes drošības jomā. Negadījumu skaits samazinājies līdz 15 957, kas ir par 1920 mazāk nekā 2010. gadā. Uz ceļiem bojā gājuši 175 cilvēki, kas ir par 42 nāves gadījumiem mazāk. Arī ” skrējēju” kļuvis mazāk – 2011. gadā fiksēti 84 358 (- 6251) atļautā braukšanas ātruma pārkāpumi. Toties arvien biežāk tiek pieķerti transportlīdzekļu vadītāji bez tiesībām vai dzērumā. Velosipēda vai mopēda vadīšana reibumā – 5189 (+325), transportlīdzekļa vadīšana reibumā un bez tiesībām – 1042 (+205), agresīva braukšana – 653 (+114).
Saeimas Aizsardzības komisijas deputāti, neraugoties uz draudīgo statistiku, ar Valsts policijas priekšnieka darbu šķiet apmierināti. “Rezultāti nav tādi, lai mēs varētu līksmot, bet ir pārliecība, ka Ķuža kungs apzinās vājās vietas un viņam ir skaidra vīzija, kā tās labot,” vērtēja komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis. Viņš arī pastāstīja, ka deputāti devuši Iekšlietu ministrijai laiku līdz maijam sagatavot priekšlikumus, kā sakārtot un izlīdzināt krīzes laikā “apgraizītās” policistu sociālās garantijas.
