Policistam par 100 eiro kukuļa pieņemšanu piespriež cietumsodu uz trīsarpus gadiem 28
Augstākajai tiesai (AT) atsakoties ierosināt kasācijas tiesvedību, spēkā stājies pirmās instances spriedums, ar kuru policistam par 100 eiro kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu piespriests cietumsods uz trīs gadiem un sešiem mēnešiem, kā arī atņemtas tiesības uz trīs gadiem ieņemt ar lēmumu pieņemšanu saistītus amatus valsts pārvaldē.
AT aģentūru LETA informē, ka tiesa atzina, ka, iztiesājot lietu, apelācijas instances tiesa nav pieļāvusi Krimināllikuma pārkāpumus vai Kriminālprocesa likuma būtiskus pārkāpumus, kas varētu būt par pamatu apelācijas instances tiesas lēmuma atcelšanai.
Vienlaikus AT atcēla Rīgas apgabaltiesas lēmumu daļā par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa – 15 000 eiro – piedziņas piemērošanu autopārvadājumu uzņēmumam.
Policists, patrulējot uz ceļa, apturēja kravas transportlīdzekli. Konstatējis, ka par to nav samaksāta autoceļu lietošanas nodeva, viņš nedevās sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu, bet netieši, taču nepārprotami pieprasīja kukuli.
Transportlīdzekļa vadītājs pēc telefonsarunas ar savu priekšnieku – uzņēmuma kravu ekspedīcijas nodaļas direktoru – informēja policistu, ka nodeva tiks samaksāta un kukuļa pieprasījums ir pieņemts. Priekšnieks pa to laiku sazinājās ar darbinieku – sagādnieku un, izstāstot situāciju, prasīja aizvest naudu. Policists ar sagādnieku tikās norunātajā vietā, kur saņēma 100 eiro.
Transportlīdzekļa vadītājs un viņa priekšnieks par kukuļdošanu, kas izdarīta personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, notiesāti nosacīti ar brīvības atņemšanu uz diviem gadiem un sešiem mēnešiem, nosakot pārbaudes laiku uz trīs gadiem. Abiem atņemtas tiesības uz diviem gadiem nodarboties ar komercdarbību, kas saistīta ar kravu pārvadājumiem.
Sagādnieks par starpniecību kukuļdošanā notiesāts nosacīti ar brīvības atņemšanu uz diviem gadiem, nosakot pārbaudes laiku uz diviem gadiem un sešiem mēnešiem.
Saskaņā ar AT atzīto apelācijas instances tiesa, secinot, ka apsūdzētie autopārvadājumu uzņēmuma darbinieki noziedzīgos nodarījumus ir izdarījuši darba devēja interesēs, nebija izvērtējusi vairākus apstākļus, kuriem ir nozīme lietas taisnīgā izspriešanā.
AT norādīja, ka piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanai juridiskajai personai nav pamata, ja nav pierādīta juridiskās personas saikne ar noziedzīgu nodarījumu vai ar noziedzīgo nodarījumu izdarījušo fizisko personu. Atceltajā daļā lieta nosūtīta jaunai izskatīšanai Rīgas apgabaltiesai, lai tā, izvērtējot visus jautājuma izlemšanai nozīmīgos apstākļus, pieņemtu tiem atbilstošu nolēmumu.
