Policijas un Zemessardzes sadarbība kļuvusi intensīvāka. Saruna ar Dobeles pašvaldības policijas priekšnieku Jāni Feceru 7
Atis Klimovičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Dobeles pašvaldības policijas priekšnieks Jānis Fecers uzskata, ka par stabilo situāciju pilsētā un novadā jāpateicas lieliskajai sadarbībai starp visām spēka struktūrām.
Vai piekrītat, ka valsts aizsardzība nav tikai Bruņoto spēku atbildība?
Jānis Fecers: Jā, tā arī ir, ka ne jau tikai armija vai Zemessardze atbild par drošību. Protams, vienkāršam iedzīvotājam šķiet, ka – teikšu primitīvi – sākas karš un tur ir armija.
Bet kopumā spēka struktūras, nedod Dievs kaut kam notikt, tādā gadījumā – policija, pašvaldības policija, visas citas struktūras – sadarbojas, apmainās ar informāciju un atbalsta cita citu.
Arī tagad mācībās, kur esam uzaicināti, protams, ne jau kaut kādās aktīvajās fāzēs, piedalāmies ar atbalstu aizturēšanās vai tamlīdzīgi. Tas dod izpratni par šādām situācijām.
Visas drošības struktūras ir atbildīgas, lai šeit būtu droši, sākot ar vienu ielu un stūra ēku, beidzot ar lielām pilsētām, reģioniem, visu valsti.
Ko nozīmē kontrolēt situāciju jūsu atbildības teritorijā – tā ir Dobele un viss Dobeles novads?
Jā, viss Dobeles novads, Dobeles pilsēta, desmit pagasti, kopumā tie ir apmēram 20 tūkstoši iedzīvotāju. Esot uz ielas vai konkrētajā izsaukumā, varam saprast, ja tur kaut kas aizdomīgs parādījies.
Policija uzreiz pamana pat kaut ko nelielu, kas kādā stūrī vai “pagrīdē” sācis veidoties. Tā ir mūsu atbildība, tas ir mūsu novads, tāpēc skaidrs – mēs braucam izsaukumos pēc konkrētiem zvaniem, bet ir arī otra darba nianse – mēs patrulējam, redzam, ieraugām.
Patrulējot var ieraudzīt daudz ko aizdomīgu.
Jūs esat pirmie, kas pamana kaut ko bīstamu un aizdomīgu.
Tā varētu būt. Es nerunāju par to, ka šeit varētu ienākt iekšā vesela ienaidnieka rota, veikt kādu apķēdējumu. Dzīvojam drošā valstī, un te neviens nevar kaut ko pēkšņi veidot.
Bet par visu sevišķi aizdomīgo, kas var apdraudēt valsts drošību, ziņojam valsts drošības dienestam. Tostarp policijas reģiona vadībai Jelgavā.
Runājot par virzību uz visaptverošo valsts aizsardzību – vai pieaugusi intensitāte policistu apmācībās?
Kopumā – es šeit esmu priekšnieks kopš 2009. gada. Tas stāsts varētu būt tāds – tā ir aktīvāka tādēļ, ka arī zemessargiem mācības kļuvušas intensīvākas. Pirms desmit gadiem viņiem daudz kas bija citādi.
Ja runājam par nekonvencionālo situāciju ar zaļajiem cilvēciņiem, ar kuriem jūs pirmie saskaraties, ko vajadzētu mācībās papildus apgūt?
Domāju, lielos vilcienos nekas nemainītos, ja policijai vajadzētu saskarties ar šādu situāciju. Tā pati Valsts policija ir mums blakus.
Šobrīd arī Valsts policijas darbinieki, izbraucot uz izsaukumu, nebrauc ar domu lietot šaujamieročus. Tādos gadījumos brauc speciālo uzdevumu vienība, kas ir atsevišķs veidojums, struktūrvienība, kas tikai to vien dara – viņi tam trenējas ikdienā.
rotams, situācijas var būt dažādas, ja mēs ierodamies un tur ir liels pārsteigums, un tas pārsteigums tur var būt uz vietas.
Bet es saku – ja no vienas malas nāks kāds pretinieka grupējums, mēs nebūsim tie, kas turp brauks pirmie.
Kā vērtējat sadarbību ar Dobeles pašvaldību, Valsts policiju, VUGD un Zemessardzes 51. kājnieku bataljonu?
Kopumā varu teikt, ka sadarbība mūsu novadā ir laba, pat ideāla, jo mēs sazvanāmies, cits citu pazīstam dažādos līmeņos – gan priekšnieku, gan zemākos līmeņos.
Pirms kovida mums katru pirmdienu notika kopējas sapulces, VUGD priekšnieks, – valsts policijas, pašvaldības policijas priekšnieki, Zemessardzes bataljona komandieris – mēs runājām par aktuāliem jautājumiem iepriekšējā nedēļā, vai, kādam nezinot, kaut kas noticis, par nākotnes plāniem, visu izrunājām – vai būs mācības, kādi pasākumi, vai vajadzēs viņu palīdzību, vai vajadzēs iesaistīt zemessargus sabiedriskās kārtības sargāšanā.
Kas ir slikti – man pat grūti pateikt. Intensīvi strādājot ikdienā, vienmēr ir kādi plusi un mīnusi.
Nozīme ir arī tam, cik labi katrs priekšnieks novada informāciju uz leju. Dažreiz šķiet, ka visu esam apsprieduši, viss ir forši, bet īstenībā kaut kas pajūk. Bet lielos vilcienos ir perfekta sadarbība.
Kā pašvaldības policija izjūt naidīgas informācijas, propagandas un viltus ziņu ietekmi uz vietējiem iedzīvotājiem? Vai tas fiksēts, un pašvaldība kaut kā rīkojusies?
Naidīgas ziņas mūsu novadā neesmu pamanījis, bet ar kovidu gan ir pamanīts viss kaut kas.
Tās ir “īpaši” domājošas iedzīvotāju grupas, kas rīko nesankcionētus pasākumus.
Vai tādi notika Dobelē?
Nenotika, paldies Dievam, bet parādījās skrejlapiņas, un mēs intensīvi sazinājāmies ar drošības dienestu. Redzējām, ka tur ir apdraudējums valsts drošībai. Tur bija aicinājumi neievērot prasības, ka nevajag distancēties, ka tas viss ir izdomāts.
Secinājām – viņi apdraud valsts drošību. Bet, ja runājam par nopietnām lietām, – citu ziņu par jelkādu apdraudējumu mūsu novadā nav bijis. Es vismaz ar tādiem neesmu saskāries.
Tās skrejlapas tika izlīmētas Dobelē. Tajās aicināja nelietot maskas, pulcēties konkrētā laikā un vietā. Tas bija ziemā. Mūsu novadā jau ir šāds cilvēks vai cilvēku grupa, kas atbalsta lielos musinātājus, kurus vairāk vai mazāk publiski zinām.
Parādījās skrejlapiņas tirdzniecības centros, uz elektrības stabiem, tad šo informāciju nodevām tālāk. Mūsu inspektori plēsa nost tās lapiņas. Un protesta pasākums, manuprāt, arī nenotika. Iespējams, cilvēki saprata, ka draud atbildība.
