Policijas šefs: Imantas pedofils ir pilnīga viduvējība, kas ne ar ko neizceļas 7
Tā dēvētais Imantas pedofils, ar kura meklēšanu policijai īpaši nesokas, uz noziedzības takas ir stājies pirmo reizi, šorīt Latvijas Radio pieļāva Valsts policijas Kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Grišins.
Vaicāts, kāpēc policijai neizdodas noķert noziedznieku, Grišins atzīmēja, ka, visdrīzāk, noziedznieks noziegumus izdara pirmo reizi.
Kā skaidroja policijas pārstāvis, dzimumnoziegumu jomā ir augsts recidīva procents, tāpēc policija ir pārbaudījusi visus cilvēkus, kas kādreiz bijuši saistīti ar šādiem noziegumiem vai par kuriem bijušas aizdomas, taču pārbaudīto vidū Imantas pedofils nav atrasts. Tāpat meklēšanā problēmas rada tas, ka šis cilvēks, visticamāk, ir sociāli neaktīvs.
Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis telekompānijas LNT raidījumam “900 sekundes” pastāstīja, ka policija izveidojusi noziedznieka psiholoģisko portretu – viņš ir sociāli neaktīvs, pilnīga viduvējība, ne ar ko neizceļas, nav bijis policijas redzeslokā. Tādēļ noziedznieku nevar notvert, izmantojot tādas metodes, ar kādām policisti parasti aiztur aizdomās turamos “uz karstām pēdām”.
Savukārt trešā problēma, pēc Grišina teiktā, ir tā, ka cietušie ir bērni, ar kuriem izmeklētājiem jāstrādā daudz piesardzīgāk, lai nepakļautu viņus atkārtotām ciešanām. Piemēram, sākotnēji ar bērniem strādā psihologi, kuri tikai pēc pāris mēnešu darba ļāvuši ar bērniem sākt komunicēt arī policijai, lai nenodarītu bērniem pāri atkārtoti.
Pēc Ķuža teiktā, ir pamats uzskatīt, ka noziedznieks ievēro piesardzības pasākumus un nerīkojas haotiski. Par to liecina, piemēram, tas, ka policijai izdevies iegūt tikai vienu videoierakstu, kurā redzams aizdomās turamais. Šajā gadījumā videokamera bijusi novietota netipiskā vietā.
Grišins pastāstīja, ka šādos apstākļos policija izlēmusi vērsties pie sabiedrības ar fotorobota izplatīšanu, no vienas puses, šādi mēģinot iegūt sabiedrības palīdzību un radīt maksimāli sarežģītus apstākļus jaunu noziegumu pastrādāšanai, bet no otras puses, apzinoties, ka informācijas publiska izplatīšana var likt noziedzniekam vairāk slēpties un uzmanīties, padarot viņa atrašanu vēl grūtāku.
Ar sabiedrības līdzdalību kopš pirmo noziegumu pastrādāšanas policija pārbaudījusi vairāk nekā 100 cilvēkus. Pašlaik policija sadarbībā ar Rīgas domi izplata iespējamā noziedznieka fotorobotus – tie tiek izvietoti visos dzīvojamos masīvos pie kāpņutelpām, sabiedriskajā transportā un sociālajos tīklos.
Grišins stāstīja, ka policija sadarbojas arī ar ārvalstīm, lai noskaidrotu, vai laikā, kad Latvijā Imantas pedofils bija pieklusis, līdzīgi noziegumi nav pastrādāti kaimiņvalstīs.
Policija uzskata, ka izveidotais fotorobots ir diezgan precīzs, tā veidošanā piedalījušās personas, kas noziedznieku redzējušas un ar viņu kontaktējušās, norādīja Valsts policijas priekšnieks.
Ķuzis teica, ka katru dienu policija no iedzīvotājiem saņem 10-15 ziņojumus par aizdomīgām personām vai situācijām. Tas ļauj uzsākt arī citas izmeklēšanas. Kopš pavasara, kad notika pirmie Imantas pedofila pastrādātie noziegumi, ar sabiedrības palīdzību policistiem ir izdevies atklāt virkni citu dzimumnoziegumu.
Pēc Ķuža teiktā, dzimumnoziedznieki parasti izvēlas blīvi apdzīvotas vietas, kur cilvēki viens otram nepievērš uzmanību. Mazāk apdzīvotās vietās svešs cilvēks uzreiz tiktu pamanīts un par viņu ziņotu policijai.
