Policijas priekšnieks iesaka nodarbi, kā piepildīt laiku, stāvot ceļu remontdarbu izraisītā sastrēgumā 0
Tuvojoties vasarai, pieaugs cilvēku neapmierinātība ar sastrēgumiem ceļu remontdarbu dēļ, īpaši kaitinoši tie ir galvaspilsētā. “Es priecājos, ka Rīgā notiek remontdarbi, tas liecina, ka pilsēta attīstās. Skaidrs ir arī tas, ka šādi darbi rada neērtības, stresu un nervozitāti autobraucējiem,” tā TV24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu” atzina Juris Lūkass, Rīgas pašvaldības policijas priekšnieks.
Viņš atzīst, ka šādu remontdarbu vietās notiek dažādi satiksmes pārkāpumi, taču pašvaldības policija uz to nekoncentrējas, jo tās mērķis nav izķert visus pārkāpējus. “Ir skaidrs, ka šādās teritorijās satiksme ir visai ierobežota.”
“Mūsu novērojumi liecina, ka šobrīd ielu remontdarbu vietās pārkāpumu ir nebūtiski maz,” norāda Lūkass, piebilstot, ka ar sastrēgumiem ir jārēķinās un jāizbrauc laikus. Tomēr, balstoties uz personīgo pieredzi, viņš iesaka veidu, kā sastrēgumus pārvērst patīkamākā pieredzē.
“Iesaku uzlikt audiogrāmatu un klausīties to pa ceļam – tas ir gan izglītojoši, gan vērtīgi aizpilda laiku, gan nomierina nervus,” tā rezumē Lūkass.
Būvdarbi šogad notiks vairāk nekā 600 kilometros valsts autoceļu
Latvijā būvdarbi šogad notiks vairāk nekā 600 kilometros valsts autoceļu, aģentūru LETA informēja VSIA “Latvijas valsts ceļi” (LVC) pārstāvji.
Tostarp uz valsts galvenajiem autoceļiem būvdarbi notiks 119 kilometru garumā, uz reģionālajiem – 259 kilometru garumā, bet uz vietējiem – 230 kilometru garumā.
Pēc būvdarbu veida lielākais darbu apmērs tiks veikts, atjaunojot asfaltbetona segumu, šādi darbi notiks 252 kilometros valsts autoceļu, 157 kilometros ceļu tiks veikta pārbūve,124 kilometros – asfaltbetona seguma vienkārtas virsmas apstrāde, bet 47 kilometros grants ceļu tiks uzklāta divkārtu virsmas apstrāde. Vēl 27 kilometros grants ceļu veiks grants seguma atjaunošanu.
Plašākie būvdarbi, kas šogad tiks sākti, būs Daugavpils šosejas (A6) pārbūve no Līksnas pagasta Gančauskiem līdz Daugavpils apvedceļam (A14) un Daugavpils apvedceļa pārbūve no krustojuma ar Daugavpils šoseju līdz Sventei, reģionālā autoceļa Gulbene-Balvi-Viļaka-Krievijas robeža (P35) pārbūve no Litenes līdz Balviem, Lorupes gravas viadukta pirms Siguldas pārbūve (A2) un vēsturiskās Lorupes caurtekas atjaunošana (V96).
Tāpat šogad plānota Vidzemes šosejas (A2) seguma atjaunošana no Grundzāles līdz Jaunlaicenei, kā arī reģionālā autoceļa Tukums-Ķesterciems-Mērsrags-Kolka (P131) seguma atjaunošana no Kaltenes līdz Rojai.
LVC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis norāda, ka šī būvdarbu sezona būs diezgan intensīva, jo darbu apmēra ziņā LVC vairāk strādās uz ceļu kilometriem, bet lielākais darbu apmērs būs vienkāršākas tehnoloģijas – seguma atjaunošana.
“Dažus pēdējos gadus LVC strādā faktiski tikai ar valsts budžeta finansējumu, jo Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu ceļu pārbūvei, kā tas bija līdz apmēram 2018.gadam, vairs nav, tāpēc arvien vairāk tiek izmantotas vienkāršākas un lētākas tehnoloģijas,” norāda Lazdovskis.
Viņš uzsver, ka ar ES finansējumu notika vērienīgi pārbūves projekti gan uz galvenajiem, gan uz reģionālajiem autoceļiem. “Patlaban, kad naudas ir mazāk, mēs ne vienmēr varēsim atļauties pilnībā pārbūvēt sliktā stāvoklī esošos posmus, visticamāk, būs jāuzlabo segums, rēķinoties, ka pēc kāda laika plaisas tajā parādīsies atkal, jo segums nav pilnībā pārbūvēts,” piebilst Lazdovskis.
LVC izveidota 2004.gada nogalē un pieder valstij. Uzņēmums pārvalda valsts autoceļu tīklu, administrē valsts autoceļu tīkla finansējumu un organizē iepirkumus valsts vajadzībām. LVC pārvalda vairāk nekā 20 000 kilometru valsts autoceļu.
