Policijas pārstāvis: “Cilvēkiem jāsaprot, ka ne viņi paši izglābsies, ne viņus kāds izglābs pie tādiem laika apstākļiem. Tas vienkārši nav iespējams!” 55
Rīgas pašvaldības policijas Drošības uz ūdens pārvaldes pārstāvis Jānis Skrims portālam LA.LV skaidro, ka, peldoties lielos viļņos, cilvēkiem ir jāatceras, ka viņi riskē ar savu dzīvību. Krīzes situācijā var izglābties tikai tie, kuri ir apveltīti ar kritisko domāšanu, kuri spēj orientēties nestandarta situācijās, jo, nonākot zemūdens straumju un viļņu varā, cilvēks nonāk ārkārtas situācijā.
“Pirmkārt, es gribētu akcentēt to, ka nedrīkst nonākt līdz tādai situācijai. Proti, neiet ūdenī, kad ir lieli viļņi, liels vējš! Kad mēs nonākam tādā situācijā, tur ir grūti izglābties. Kāpēc? Tāpēc, ka sākas panika un cilvēks pat zinot, kā tikt ārā no šādām straumēm, nez vai viņš spēs racionāli domāt un pieņemt racionālus lēmumus un, vai viņam vispār būs kritiskā domāšana tādā līmenī, lai viņš pats spētu to izdarīt. Ir jābūt pilnīgai adaptācijai pret ūdeni.
Mēs kaut vai dušā pašļakstinām bērnam, pusaudzim vai jaunietim sejā ūdeni, viņam ir jau nepatīkami, viņš ir nedaudz dezorientēts un vairs nezin ko darīt, bet, kad tas notiek jūrā, aukstā ūdenī un, kad neredz īsti krastu, kā arī nevar saprast, kur tu īsti atrodies, tad izpeldēt šādā situācijā ir diezgan sarežģīti.
Te ir jāsaka, ka ne tikai straumes šo te risku rada..vispār peldēšanās šādos laika apstākļos, paver ļoti plašas šīs te ārējās iedarbības, kuru dēļ cilvēks ļoti viegli var aiziet bojā. Tās nav tikai straumes. Pirmkārt, pastāv ļoti liela iespēja aizrīties, ir iespējams, ka tā viļņa galotnīte ieelpas brīdī apklāj cilvēkam galvu un viņš var aizrīties.
Tikpat labi cilvēku ar šo ūdens masu var piesist pie sēkļa, radīt viņam reālas traumas, dezorientēt cilvēku. Tā ir ļoti liela iespēja noslīkt šādos apstākļos. Protams, nav izslēgtas šīs straumes, kas rodas tādu iemeslu pēc, kad, izskalojot visu šo ūdens masu ārā, šim ūdenim ir jātiek atpakaļ jūrā. Viņas ieiet atpakaļ tur, kur ir vismazākā pretestība, tur, kur sēkļu nav.
Faktiski, tur, kur nav šie te šķēršļi. Ja cilvēks nonāk šādā situācijā, protams, mēs varam teikt, ka ir jāpeld paralēli krastam pārdesmit metrus un tad tikai jāgriežas un jāpeld pret krastu. Ņemot vērā to, ka līcī šīs straumes var palielināties aiz katra nākamā sēkļa. Piemēram, aiz trešā sēkļa straume var būt diezgan spēcīga, cilvēks vairs pat neredzēs, kur ir krasts, jo dēļ tās lielās viļņošanās, viņš to var neredzēt vairs. Tas ir ļoti bīstami šādos apstākļos peldēties!”
Jūrā ūdens masas ir ārkārtīgi spēcīgas, norāda glābējs. Viņš uzsver, ka cilvēks tajās ir tik pat bezspēcīgs, kā sērkociņš ūdensglāzē.
“Kad nonāk līdz tādai situācijai, kad cilvēks tur vienkārši dauzās viļņos, viņš saprot to spēku un, diemžēl, neko nevar izdarīt. Te ir jāatzīmē, ka, ejot peldēties tādos viļņos, ir jāsaprot šie te ārējie apdraudējumi, kam uzreiz ir pakļauts cilvēks. Un ir jāsaprot būtiska lieta, ka glābējs neizglābs, jo glābējs ir tāds pats cilvēks! Viņš brīnumus neizdarīs! Glābējs tāpat cīnīsies ar šīm ūdens masām, viņš nespēs tās pārvarēt! Un tas pats ir ar tehniku, ir ļoti grūti iebraukt tādos laika apstākļos. Pat izmantojot laivu, kuģošanas līdzekli, tas nav iespējams! Tāpēc cilvēkiem jāsaprot, ka ne viņi paši izglābsies, ne viņus kāds izglābs pie tādiem laika apstākļiem. Tas nav iespējams vienkārši!”
Glābējs uzsver, ka bieži nācies saskarties ar gadījumiem, kad cilvēks, kurš vēlējies palīdzēt slīcējam, pats ir gājis bojā. Viņš uzsver, ja nav iemaņu, aprīkojuma, to nevajadzētu darīt, obligāti jāizvērtē situācija.
“Ja mēs redzam baltas viļņu galotnītes, tas nozīmē, ka ūdens atsitās pret sēkļiem, bet tur, kur viļņu galotnītes nav, tur, kur mierīgāka tā jūra, tur var būt šīs atstraumes,tātad, tās vietas, kur ūdens ieplūst atpakaļ jūrā. To var atpazīt vizuāli, bet nav nemaz tik vienkārši to visu pamanīt. Ja ir lieli viļņi un šīs atstraumes nav, viennozīmīgi ūdenī iet nedrīkst!”
Portālā LA.LV. jau stāstījām par traģēdiju Carnikavā, kad sestdien noslīka trīs cilvēki. Jaunākā, mums pieejamā informācija liecina, ka sieviete Jūlija, kura iespējams, centās glābt divus nelaimē nonākušus vīriešus, ir gājusi bojā to redzot viņas bērniem un arī dzīves biedram. Šīs traģēdijas dēļ ir cietušas trīs ģimenes.
Bojā gājušā vīrieša Armanda Ošiņa draugi publicējuši arī aicinājumu atbalstīt mirušā cilvēka ģimeni, jo viņš bijis galvenais apgādnieks ģimenē. Viņa meitiņai Olīvijai un dzīves biedrei Lindai nepieciešams sabiedrības atbalsts.
Portāls LA.LV izsaka dziļu līdzjūtību ģimenēm šajās sērās.
