Policijas, nevis iekšlietu ministrs 0
Nākamā nedēļa sāksies ar Saeimas sēdi, kurā parlaments lems par neuzticības izteikšanu iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim no Reformu partijas. To pēc 16. marta notikumiem pieprasījusi Nacionālā apvienība, kurai balsojumā solījusi pievienoties arī Zaļo un zemnieku savienība.
Toties paredzams, ka Kozlovski atbalstīs “Saskaņas centrs”, tāpēc ministrs par amatu var būt diezgan drošs.
Lai atbildētu uz jautājumu, vai Rihards Kozlov-skis ir labs ministrs, vispirms ir jāprecizē – kāds tieši ministrs? Ja viņu vērtē kā policijas ministru, tad viss kārtībā. Jau tūlīt pēc apstiprināšanas ministrs darīja zināmas savas prioritātes – cīnīties par policistu algām un meklēt iespējas uzlabot viņu tehnisko nodrošināšanu. Iepriekšējai ministrei Lindai Mūrniecei (tagad – Abu Meri) bija diezgan saspringtas attiecības ar policistu arodbiedrību, bet par R. Kozlovski to nevar teikt. Viņš vienmēr cenšas uzstāties kā policistu aizstāvis, un šāda attieksme raksturīga arī viņa vērtējumiem par 16. martu. “Ja mēs vērtējam tieši policijas rīcību, tad šajā gadījumā policija rīkojās atbilstoši likumam. (..) Policisti pie pieminekļa pildīja savu pienākumu, ” intervijā LTV “Panorāmai” apgalvoja ministrs, uzskatot, ka pārmetumi policijai un viņa demisijas pieprasījums ir nepamatoti.
Citādi ir, ja Kozlovski vērtē kā iekšlietu ministru, jo šis nosaukums krietni paplašina atbildību un ietver sevī ne tikai rūpes par kārtības uzturētājiem, bet arī iekšējās drošības draudu un iespējamo konfliktu savlaicīgu novēršanu. Turklāt ne tikai fizisku konfliktu, bet arī emocionālu saspīlējumu veidošanos, un tas nozīmē, ka nākotnē tai pašai policijai darba būs vairāk.
Ministrs jau tagad satraucies, kas 9. maijā notiks pie tā saucamā uzvaras pieminekļa Pārdaugavā. Vai kāds nemēģinās līdzīgi atriebties par 16. marta ņirgāšanos. Tas ir iespējams, un R. Kozlovskim atliek vienīgi cerēt, ka Rīgas dome politisku iemeslu dēļ šādu akciju atteiks.
Pretējā gadījumā policijai vajadzēs rīkoties konsekventi – aizsargāt tos, kas būs nolēmuši 9. maija svinētājiem atgādināt par sarkanarmiešu un staļinistu noziegumiem.
Iekšlietu ministrijas pakļautībā ir arī Drošības policija, kuras arsenālā vajadzētu būt dažādām metodēm, kā neitralizēt provokatorus. Un R. Kozlovskism kā bijušajam Drošības policijas pārvaldes priekšnieka vietniekam to vajadzētu zināt. Cits jautājums, ja ir apzināts mērķuzstādījums to nedarīt.
Pirms R. Kozlovska apstiprināšanas amatā īpaši tika izcelts viens viņa biogrāfijas fakts. NATO galotņu sanāksmes laikā 2006. gadā tieši viņš koordinējis sanāksmes drošības pasākumus, par ko vēlāk saņēma Viestura ordeni un atzinību no ārvalstu kolēģiem. Daudzi vēl labi atceras, ka šajā laikā Latvijas galvaspilsēta izskatījās kā izslaucīta. Lai arī netrūka cilvēku, kas bija vēlējušies rīkot protesta akcijas pret ASV ārpolitiku, drošības iemeslu dēļ viņi tika, kā saka, pasūtīti trīs mājas tālāk. Nerunājot nemaz par iespēju, ka kādam ļautu sagaidīt NATO sanāksmes dalībniekus ar aviācijas uzlidojuma sirēnām vai krievu dziesmām. Kaut kā neticami, ka tolaik apgūtais R. Kozlovskim jau piemirsies.
