Rita Našeniece: Policijas kolorādo nokrāsas 37
Marta beigās raidījums “Bez tabu” parādīja sižetu par vārdā nenosauktu Valsts policijas darbinieku, kas apkarinājis savu automašīnu ar krievu nacionālistu un impērisko revanšistu iecienīto dekorāciju – tā saucamajām Georga lentītēm – un uzlicis saukli par to, cik ļoti viņš mīl Krieviju.
Pacietīgi gaidīju šā stāsta turpinājumu no policijas vadības un iekšlietu ministra Kozlovska kunga puses. Nesagaidīju. Nebiju pārsteigta.
Mana personiskā pieredze bija saistīta ar visai līdzīgu gadījumu. Pirms pāris gadiem aizdevu fotoaparātu cilvēkam, kas vēlējās sabildēt Rīgas skatus vecmodīgā, nevis mobili telefoniskā veidā. Cilvēks bija tikko ieradies no ārzemēm un tādēļ spējīgs redzēt lietas, kam es vienkārši paeju garām. Tā mana fotoaparāta atmiņas kartē parādījās attēls ar Krievijas karogu, Georga lentēm un līdzīgiem atribūtiem, kas tika nofotografēts caur policijas mašīnas logu. Jāteic, ka pats fotogrāfs par šo ainu bija ļoti pārsteigs.
Patiesībā toreiz nodomāju, ka šādu lentīšu nēsātāju Valsts policijā netrūkst. Un arī “Ušakova gvardē”, kā interneta anonīmais komentētājs kādreiz nosauca Rīgas pašvaldības policiju. Līdzīgas fotogrāfijas ar kolorādo simboliem un Krievijas karogiem policijas mašīnās palaikam parādās sociālajos tīklos un tā arī klusi pazūd nebūtībā.
Stāsts par akūto Krievijas un tās simbolu mīlētāju parādījās pāris dienas vēlāk pēc cita stāsta – par Krievijas nemīlētāju. Krievijas nemīlētājs savā ārpusdarba laikā Rīgas pašvaldības policijā bija publicējis Krievijas pilsoņus aizskarošu tviterierakstu. Neglītā ieraksta dēļ “Ušakova gvardes” priekšniecība sāka dienesta izmeklēšanu un grēkāzis policiju pameta. Un dabiski, pats Ušakovs bija paudis sašutumu par ierakstu.
Toties rezultāti dienesta izmeklēšanai par Krievijas mīlētāju Valsts policijā ziņās neparādījās. Iekšlietu ministrs Kozlovskis sašutumu nepauda, Valsts policijas priekšnieks Ķuzis sašutumu nepauda. Radās (ne)pārsteidzošs iespaids, ka Krievijas mīlētājs ne vien laimīgi turpina strādāt Valsts policijā, bet arī braukāt ar savu Doņeckas separātistu stilā izdekorēto mašīnu un 9. maijā, paņēmis godīgi nopelnītu brīvdienu, ies vicināt Krievijas karogu pie PSRS laikā uzslieta pieminekļa.
Teorētiski prātojot, šķiet, ka Ķuzim un Kozlovskim bez pūlēm būtu jāsaprot, ka Ukrainas notikumu sakarā jautājums par policiju nav jautājums par policista dekoratīvo gaumi. Zināms, ka līdz piecpadsmit tūkstošiem Ukrainas policistu sadarbojās ar Krievijas atbalstītajiem separātistiem Donbasā. Vietējā policija gan vadības, gan ierindas līmenī izrādījās pilna ar personām, kas strādā nevis Ukrainas, bet Krievijas interesēs.
Mazliet vēl par Ukrainas tēmu, šoreiz Latvijā. Maidana izstādes demolēšana pat paviršam vērotājam lika matiem celties stāvus. Ārlietu ministrijas un Ukrainas vēstniecības izstāde pie Ministru kabineta pašā Rīgas centrā tika izdemolēta četras reizes. Toreizējā premjere Straujumas kundze sev raksturīgajā viegli mēnessērdzīgajā stilā paskaidroja, ka Valsts policija un pašvaldības policija nebija informētas par šo izstādi un tāpēc to nesargāja. Vēl neskaidrāka murmināšana atskanēja no iekšlietu ministra un Valsts policijas priekšnieka puses, kuri bija tie “neinformētie”.
Policija tā arī neatrada, kas uzbruka māksliniekam un izdemolēja instalāciju, kur krustā sistā figūrā kāds bija ieraudzījis Putinu. Tas notika bijušās čekas mājas pagalmā pērn maijā. Arī šie uzbrukumi bija atkārtoti, politiski motivēti un paredzami. Toties teicama aktivitāte bija novērojama mikroskopiskos un pat neeksistējošos pārkāpumos Ukrainu atbalstošā piketā pie Krievijas vēstniecības.
Lai saprastu Valsts policijas attieksmi, jo īpaši Rīgā, padzēru kafiju ar pāris pensionētiem policijas darbiniekiem. Viņu viedoklis saīsinātā veidā ir šāds:
“Rīgas īpatnība ir nacionālais sastāvs. Rīgā daudz krievu, attiecīgi arī policijā. Lai sistēmā būtu kontrole, nepieciešama politiska griba. Politiskā griba būtu jāpauž ministram Kozlovskim, kuru par riskiem sistēmā brīdinātu valsts sekretāre Pētersone-Godmane. Izskatās, viņus sistēmas politiskā lojalitāte neuztrauc.”
“Bruņotie spēki šobrīd ir patīrīti. Agrāk arī tur bija pleķi, bet Ukrainas notikumu sakarā sistēma nopietni izvērtēja bīstamību. Armija stingri seko jebkādām prokrieviskām izpausmēm. Protams, arī NATO prasības palīdz. Drošības iestādes – Satversmes aizsardzības birojs, Drošības policija – arī tīras, bet Valsts policija – ne. Atšķirība starp Valsts policiju un armiju ir šāda – karavīriem dod noteiktas kategorijas pielaidi valsts noslēpumam. Tikko prokrieviskas izpausmes vai noskaņas tiek paustas, Militārās izlūkošanas drošības dienests (MIDD) pielaidi atņem un beigta balle. Valsts policijā pielaides ir tikai operatīviem darbiniekiem. Turklāt jautājumos par ideoloģisko noskaņojumu viņus Drošības policija (DP) nepārbauda, jo nav tāda priekšniecības rīkojuma. Analoģiskā situācijā MIDD armijā rīkotos nekavējoši. Karavīri zina, ka Georga lentes vai putinmīlēšanas dēļ var zaudēt darbu. Valsts policijā tas nevienu neinteresē. Tieši otrādi – labāk neradīt iespaidu, ka esi valsts patriots, ja vēlies strādāt.”
“IeM PSRS gars dzīvs. Tur tiek svinēti visi milicijas svētki un 23. februāris. Iekšlietu sistēmā, jo īpaši policijā, daudzi dzīvo pavisam citā valstī. Šobrīd ir tā – DP uzdevums ir, lai “mazie zaļie” nevairojas, piemēram, Krāslavas krievu kopienā. Vienlaikus viņiem nav priekšniecības atbalsta, lai “mazos zaļos” uzmanītu Valsts policijā.”
“Sakarā ar auto, kas izrotāts ar kolorādo simboliku, – IeM ir jābūt gribai impērijas mīlētāju sērgu likvidēt. NBS to ir paveicis. Pirmkārt – ministram jānāk ar politisku iniciatīvu. Lai novērstu riskus, visiem policijā, tāpat kā tagad NBS, jādod vismaz pirmā līmeņa pielaide valsts noslēpumam. Tad DP ir jāskatās. Ja ir kolorādo izpausmes – pielaide nost un no policijas ārā. Tādēļ DP ir jānosaka funkcija – sekot valstiskam noskaņojumam pašā Iekšlietu sistēmā.”
Tā kafiju iedzerot un kūku piekožot, man vēstīja bijušie. Pateica arī, ka esmu pareizi sajutusi slikto smaku – Valsts policija ir milzīgs bruņots dienests ar praktiski nekādu politisko risku kontroli.
Kā dzirdēts – iekšlietu sistēma ir ļoti apmierināta ar Kozlovski. Šķiet, arī ar Ķuzi. Un droši vien arī ar Pētersoni-Godmani. Tikai neatstāj doma, kāpēc ar šīm amatpersonām tik ļoti ir apmierināta sistēma, kurā darbojas kolorādo krāsās izdekorēta policija…
