Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Andreja Judina atbilde
14
Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins Jānim atbildēja, “Iekšlietu ministrija 3. janvārī sniedza atbildi uz Juridiskās komisijas lūgumu, norādot, ka tās ieskatā grozījumu veikšanas nepieciešamība Krimināllikumā un Ieroču aprites likumā nav saskatāma. Ņemot vērā, ka Iekšlietu ministrija izstrādā, organizē un koordinē politiku sabiedriskās kārtības un vispārējās drošības jomā, Komisija savā vēstulē informēja, ka tā neplāno izmantot likumdošanas iniciatīvas tiesības un izstrādāt grozījumus Krimināllikumā, kas saistīti ar atbildību par aizliegtām darbībām ieroču un munīcijas apritē. Tādējādi uzskatām, ka Komisija ir sniegusi atbildi uz Jūsu iesniegumu, un tā ir galīga.
Bet uz Jāņa jautājumu, ja eksperts ieroci ir atzinis par nederīgu šaušanai, vai viņam ir jāatbild likumā priekšā? Tad nu pēc mēneša Jānis saņem atbildi – Vēršam Jūsu uzmanību uz to, ka, lai noskaidrotu, vai konkrētais priekšmets ir šaujamierocis, šaujamieroča būtiskā sastāvdaļa, šaujamieroča munīcija, sprāgstviela vai spridzināšanas ietaise, kā arī, lai noskaidrotu, vai minētie priekšmeti (vielas) ir derīgi lietošanai, lietā ir jānosaka ballistiskā ekspertīze.
Procesa virzītājs, pamatojoties uz eksperta atzinumu un kriminālprocesa materiāliem, pieņem lēmumu par personas saukšanu pie atbildības saskaņā ar Krimināllikuma 233. pantu. Ja ekspertīze ir atzinusi, ka iesniegtais priekšmets nav šaujamierocis vai tā būtiska sastāvdaļa un/vai tas nav derīgs izmantošanai, tas nav uzskatāms par noziedzīga nodarījuma priekšmetu Krimināllikuma 233. panta izpratnē, kas liedz kvalificēt personas rīcību saskaņā ar minēto Krimināllikuma pantu.
Apkopojot iepriekš izklāstīto, Jānis secina, ka Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja A.Judina atbilde, faktiski, ir pretrunā ar Valsts policijas prettiesisko rīcību. Jo no minētās atbildes nepārprotami izriet, ka likumdevēja griba nav bijusi saukt parastos kolekcionārus pie kriminālatbildības par to, ka viņu kolekcijā ir priekšmeti, kuri nav atzīstami par šaujamieročiem vai to būtiskajām sastāvdaļām un/vai tie nav derīgi izmantošanai.
Rodas retorisks jautājums – kādu motīvu un mērķu vadīti Valsts policijas darbinieki tik atklāti pārkāpj Latvijā pastāvošo likumdošanu un tik atklāti “izzog” kolekcionāru kara relikvijas? Vai to var vērtēt kā iedzīvošanos uz kolekcionāru rēķina?
Bet šeit atkal seko ļoti interesants fakts. Latvijas likumdošanā ir teikts, ka ierocim ir būtiskās sastāvdaļas un tās ir- stobrs, aizslēgs un aizslēga rāmis, bet likumā nav atrunāts par to priekšmetu stāvokli pēc būtības, tas ir, kurā brīdī jāsauc pie kriminālatbildības.
Izņemot pie Jāņa sarūsējušu, deformētu ieroci, ekspertīžu centrā konstatē, ka tas nav derīgs šaušanai, bet tas, redziet, saturot būtiskās sastāvdaļas. Bet netiek pieminēts tas, ka tās būtiskās sastāvdaļas ir tikpat korodējušas un laika zoba sabojātas, ka nav derīgas izmantošanai. Līdz galam nav arī skaidrs kā tiek veikta ballistiskā ekspertīze un kāda metodika tiek izmantota ekspertīzes laikā?
Uz kādiem aktiem un “rokasgrāmatām” balstās ekspertu slēdziens? Līdz šim neviens no ekspertiem nav spējis pamatot savu viedokli vairāk par oficiālo teikumu – ekspertīze secinājusi, ka….Bet neskatoties uz to visu, Jānis tiek saukts pie kriminālatbildības.
Ne prokurori, ne tiesneši negrib iedziļināties Jāņa lietā, galvenais ir saukt pie kriminālatbildības un sodīt ar piespiedu darbiem.
Tad rodas jautājums, vai nākamajā reizē policijas darbiniekiem un ekspertiem ierodoties pie Jāņa un atrodot atrodot tukšas čaulas, tukšus lādiņu korpusus, tukšas granātas, korodējušus, deformētus ieročus, viss sāksies no jauna, vai tomēr tiks tiks ņemtas vērā Ruka, Judina un Kalniņa atbildes. Visi dzīvnieki ir vienlīdzīgi, bet daži dzīvnieki ir vienlīdzīgāki par citiem, tā laikam sanāk..
