Valsts policijas priekšnieka Armanda Ruka atbilde
14
Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks uz Jāņa jautājumu “Vai mežā atrastās 1. un 2. pasaules kara lādiņu un granātu maketi (sarūsējuši, sprāgstvielu nesaturoši) ir pieskaitāmi pie spridzināšanas ietaisēm un to sastāvdaļām?” atbildēja: “Atbilstoši Civilām vajadzībām paredzētu sprāgstvielu aprites likuma 1.panta 7. punktam spridzināšanas ietaise ir līdzeklis, kas nodrošina sprādzienu noteiktā vietā un laikā vai konkrētas iedarbības rezultātā. Neatkarīgi no tā, vai priekšmets atrasts mežā, vai attiecināms uz Pirmā (Otrā) pasaules kara notikumiem, vai uz priekšmetiem konstatētas dzelzs korozija vai citas ārējās vides iedarbības pazīmes, noteikt, vai priekšmets ir spridzināšanas ietaise vai tās sastāvdaļa var tikai ekspertīzes ietvaros.”
Interesanti, ka uz jautājumu “Kas ir deaktivizēta munīcija un sprāgstvielu ietaises?” Ruks atbild, ka “Latvijas tiesību aktos nav definēts jēdziens “deaktivizēta munīcija”.
Pēc priekšmetu faktiskā stāvokļa, “deaktivizēta munīcija” tiek klasificēta kā šaujamieroču munīcija, kas nav derīga šaušanai. Par attiecīgo kategoriju priekšmetu nelegālu apriti kriminālatbildība nav paredzēta, izņemot situāciju, ja šaujamieroču munīcijas sastāvdaļa – šāviņš – pats par sevi satur sprāgstvielas un ir sprādzientehniskās izpētes objekts.”
Tātad pēc A.Ruka atbildes varam spriest, ka ja priekšmets nesatur sprāgstvielu, tas nav aizliegts ar likumu. Bet piecu gadu garumā Jānim tika izņemti šādi, tukšie priekšmeti un daļa no tiem jau ir iznīcināta ekspertīzes laikā, lai gan tiesas lēmuma nebija par priekšmetu iznīcināšanu. Katrā kratīšanā eksperti un policija uzreiz nostādīja ”fakta priekšā”, ka neviens no izņemtajiem priekšmetiem netiks atgriezts.
Tātad eksperti un policija var rīkoties pēc saviem uzskatiem nemaz nesagaidot tiesas spriedumu par darbību ar izņemtajiem priekšmetiem. Eksperti katrā kratīšanā Jānim bija teikuši, ka izņemtos priekšmetus var izmantot otrreiz, tikai tas nekas, ka šie priekšmeti vairs nevar būt izmatojami pēc savas nozīmes, jo kā jau tika minēts iepriekš, tie ir sarūsējuši un korodējuši.
Jānis policijai arī lūdza sniegt atbildi, “kāpēc fiziska persona Latvijas senlietu tirgos var tirgot šos priekšmetus, bet ārpus tirgiem tā ir krimināli sodāma rīcība”. Uz šo jautājumu Jānis saņēma šādu atbildi – “Atkārtoti informējam, ka šaujamieroču, šaujamieroču sastāvdaļu un munīcijas aprite (tai skaitā tirdzniecība) pieļaujama tikai tiesību aktos noteiktā kārtībā. Saskaņā ar Ieroču aprites likuma 59. pantu personām ir tiesības iegādāties un realizēt dezaktivētus lielas enerģijas pneimatiskos ieročus, ja ir Valsts policijas izziņa vai apliecinājums, ka šāds ierocis ir dezaktivēts. Principā Latvijā ir izveidojusies apsurda un nesaprotama situācija attiecībā uz kara laika relikvijām. Ja visā Eiropā jebkur ir iespēja brīvi iegādāties tukšas čaulas, lādiņu maketus un dezaktivizētus ieročus, tad pie mums tas ir krimināli sodāms, vismaz no policijas skatu punkta, jo likumā nekas tāds nav atrunāts.
Savukārt attiecībā uz dezaktivētiem šaujamieročiem – personām ir tiesības Latvijā iegādāties un realizēt tikai Valsts policijā reģistrētus dezaktivētus šaujamieročus, ja ir dezaktivēšanas apliecinājums. Šaujamieroču un to būtisko sastāvdaļu iegādei, realizācijai u.c. apritei ir nepieciešama Valsts policijas atļauja. Savukārt komercdarbībai (tostarp realizācijai) nepieciešama speciālā atļauja – licence. Lai izlemtu, vai konkrētais priekšmets ir šaujamierocis vai šaujamieroča būtiskā sastāvdaļa, nepieciešams veikt attiecīgu ekspertīzi. Par nelegālo šaujamieroču, šaujamieroču sastāvdaļu un munīcijas apriti Krimināllikuma 233. pantā ir paredzēta kriminālatbildība. Ņemot vērā minēto, “fiziska persona Latvijas senlietu tirgos” nedrīkst tirgot Jūsu minētos priekšmetus un par šādu tirdzniecību ir paredzēta kriminālatbildība.”
Tikai līdz tirgošanās ar kara relikvijām visos Latvijas militārajos tirgos notiek katru gadu, viss brīvi stāv pārdevējiem uz galda un neviens policists, nekad nav aizrādījis, izņēmis, saucis pie kriminālatbildības.
Jo Ruka atbilde ir šāda: “ tad informējam, ka ar teikumiem “atbilstoši Latvijas Republikas tiesību aktiem, lai noskaidrotu, vai konkrētais priekšmets ir šaujamierocis, šaujamieroča būtiskā sastāvdaļa, šaujamieroča munīcija, kā arī, vai šaujamierocis derīgs lietošanai, jāveic attiecīga ekspertīze. Tiesību akti neparedz iespēju noteikt vai konkrētais priekšmets ir šaujamierocis, šaujamieroča būtiskā sastāvdaļa un šaujamieroča munīcija, kā arī, vai šaujamierocis derīgs lietošanai, izvērtējot priekšmetu un tā stāvokli “pēc būtības”” jāsaprot to, ka, kontekstā ar Jūsu jautājumu “ja militārajos tirgos nav atļauts tirgot šaujamieročus un to sastāvdaļas, munīciju un citas kara relikvijas, kuras pēc būtības nav izmantojamas”, tiesību aktos nav paredzēts mehānisms, kurš ļauj bez attiecīgas ekspertīzes vai deaktivizācijas veikšanas noteikt, ka šaujamierocis, šaujamieroča būtiskā sastāvdaļa vai šaujamieroča munīcija “pēc būtības nav izmantojama”.
No minētā var izdarīt secinājumus, proti, kratīšanas laikā, gan eksperts, gan tie paši policijas darbinieki, var „uz aci” noteikt, ka tas ir šaujamierocis, tā būtiskā sastāvdaļa, vai sprādzienbīstams priekšmets vai spridzināšanas ietaise. Pieredzē ir bijuši gadījumi, kad policijas darbinieks (eksperts), kratīšanas laikā telefonā atver google un mēģina saprast, kas tas ir par priekšmetu. Kas arī norāda uz pilnīgu kompeteneces trūkumu.
