Policijas izsekošana, cilvēku kauli šķūnī un 80 000 eiro zaudējumi: Jāņa vaļasprieks atklāj dziļu robu Latvijas likumdošanā
0
Policijas izsekošana un telefonsarunu noklausīšanās, cilvēku kaulu (pīšļu) konfiscēšana, ne mazāk kā 80 000 eiro zaudējumi un tiesāšanās piecu gadu garumā – tas viss tikai hobija dēļ. Jāņa stāsts dažbrīd šķiet neticams vai “Netflix” seriāla scenārija cienīgs, bet patiesībā tas vienlaicīgi atklāj nopietnus robus Latvijas likumdošanā. Bet par visu pēc kārtas.
Par kara relikvijām Jānis interesējies jau kopš tīņu gadiem un nu jau ļoti ilgi, izstaigājot senās cīņu vietas (kas nav apbedījuma vietas), viņš meklē un rok tās, krāj, arī pārdod, savstarpēji apmainās ar citiem vaļasprieka brāļiem, kā jau tas visu kolekcionāru vidū pieņemts. Bet 2019. gads bija pagrieziena punkts, kad Jāni pēc kritušo latviešu strēlnieku meklēšanas Ložmetējkalnā, kur bija uzgājis latviešu strēlnieku pīšļus, pie mājas durvīm sagaidīja policija. Izrādās tā jau kādu laiku Jāni izsekoja un noklausījās viņa telefonsarunas.
“Tobrīd mājās bija ļoti daudz priekšmetu, gan sarūsējuši ieroči, lādiņu detaļas, atlūzas, tukšas čaulītes – viss sarūsējis, satrūdējis, korodējis un metāla nogurums ir tik liels, ka uzmeistarot neko nevar, jo uzreiz izjuks.
Parastajam iedzīvotājam lielākā daļa no tā visa atgādinātu sarūsējušas konservu bundžas. Bet tās ir 1. un 2. Pasaules kara relikvijas, kam vairāk ir materiālā un vēsturiskā nozīme.
Tās ne mazāk kā 100 gadus nogulējušas zemē un loģiski, ka nav ne bīstamas, ne jebkādā veidā atkārtoti izmantojamas kā jaunu ieroču sastāvdaļas. Sākās kratīšana, visu sāka nest ārā no mājas, bet, jautājot “kāpēc tas viss ir aizliegts?”, policijas atbilde bija lakoniska – “aizliegts.” Tolaik policijas darbinieki uz šādiem izsaukumiem brauca bez Kriminālistikas pārvaldes ekspertīžu centra darbiniekiem un bez sapieriem, kas savā ziņā šķiet dīvaini, ja jau tiek izņemti sprādzienbīstami priekšmeti. “Piemēram, 2019. gadā no reaktīvā lādiņa paņēma tikai “galvu”, kaut gan tā bija tukša un to nekādies vairs nevarēja izmantot otreiz.
2020. gadā policija ieradās ar Kriminālistikas pārvaldes ekspertiem, eksperti izņēma otru daļu, dzinēju, kas ir “truba ar spārniem”, Jānis jautāja “kāpēc izņemat, tā taču ir tukša truba”, atbilde bija: “bet tu taču zini, kas tur bija kādreiz iekšā – tas taču ir aizliegts priekšmets!” Patiesībā tā ir burtiski sarūsējusi truba, kura nesatur sprāgstvielu un nekad nav saturējusi” . Tā policija pie Jāņa paviesojas vienu reizi gadā, nu jau piecus gadus pēc kārtas.
Ballistiskā ekspertīze vilkās četrus, piecus gadus. Tikpat ilgi norit tiesvedība, jo Jānis nevēlas atstrādāt viņam piespriestās 120 stundas sabiedriskā darba, viņš vēlas pievērst uzmanību nepilnīgajai likumdošanai, parādot, ka šobrīd šajā nozarē notiek haoss un visatļautība.
Pēc krimināllietas materiāliem, Jānis uzzināja, ka policija viņu izsekoja un telefonsarunas noklausījās ar aizdomām, ka viņš ir “melnais racējs” jeb ir viens no tiem, kurš uzrok senās apbedījuma vietas, necienīgi izturas pret apbedījuma vietām, izrok vērtīgāko un pārdot. Bet Jānis patiesībā dara pretējo – ja atrod pīšļus, tos pārabedī ar meklēšanas vienību “Leģenda” un izrāda cieņu mirušajiem karavīriem.
Pie Jāņa patiešām atrada arī divus maisus ar cilvēku kauliem, ko policija likumīgi izņēma, tā arī tam jābūt, lai pārbaudītu kopā ar pārējiem priekšmetiem, tikai žēl, ka divu cilvēku pīšļi no policijas puses tika atgriezti atpakaļ samesti vienā miskastes maisā, identifikācijas marka mistiski pazudusi, policija atbildēja, ka tās jau no paša sākuma neesot bijis. Ne goda, ne cieņas. Tagad šos karavīrus vairs nav iespējams identificēt.
Neviens, no apmēram 2500 izņemtajiem priekšmetiem, Jānim nav atgriezts. To kopējā vērtība mērāma ne mazāk kā 80 000 eiro vērtībā. Starp izņemtajiem priekšmetiem bija arī unikālas relikvijas, ko vairs neatrast – tām gan finansiālā, gan vēsturiskā vērtība ir neatsverama. Lai gan šobrīd turpinās tiesvedība, Jānis ir informēts, ka ekspertīzes laikā lielākā daļa priekšmetu ir iznīcināti (pie nesaprotamiem apstākļiem). Kā tukšu lādiņu, lādiņa čaulu, korodējušu ieroci, paņemot rokās vai paslaukot ar mazu slotiņu, pagrozot pa labi un kreisi var iznīcināt ekspertīzes laikā? Bez tiesas sprieduma tas nemaz nav likumīgi.
Piemērām, ja nepieciešams pārbaudīt pilnu patronu, eksperts izdara šāvienu, tad patrona tiek iznīcināta, bet, ja ir tukša čaulīte? Kā to var iznīcināt, vienkārši apskatot? “Ekspertam ekspertīzes laikā jāveic piezīmes, kad tiesā tās prasījām – viss pazudis. Kā veikta ekspertīze, ka priekšmeti iznīcināti, neviens neatceras. Interesanti gan, ka kratīšanas laikā izņemtie priekšmeti pēc tam parādās Latvijas militārajos tirgos un citās interneta platformās.
Policija un prokuratūra ļoti lielu uzsvaru liek uz to, ka tas ir sabiedrības drošībai ļoti bīstami, ka Jānim mājās ir, piemēram, 100 tukšas čaulītes, bet tajā pašā laikā, kad policija brauc uz kratīšanām, sapieri līdzi nebrauc. Bet tad, kad Latvijas militārajos tirgos, kur pārdod tieši to pašu, un tur apgrozās tūkstošiem cilvēku, tad drošība nevienu neuztrauc?” Jānis nesaprot.
Jānis ir vērsies Saeimas juridiskajā komisijā ar aicinājumu precizēt un papildināt likumu, kas ļautu gan pašiem policistiem, dodoties šajos reidos saprast, ko viņi dara, kāpēc viņi kaut ko atņem cilvēkiem, jo šobrīd visi tikai krāmē lietas busiņā, bet atbildes nesniedz, gan arī aizsargāt kolekcionārus, kuri neko bīstamu nedara, bet tiek burtiski aplaupīti.
Nevienlīdzība un netaisnība ir tas, par ko Jānis ar visu sirdi cīnās.
