Vai atjaunos Policijas akadēmiju? 0
Atjaunot Latvijas Policijas akadēmiju vai veidot jaunu līdzīga tipa augstskolu nebūtu lietderīgi; pareizāk būtu kādā no Latvijas augstskolām radīt īpašu struktūrvienību vecāko policijas virsnieku un citu tiesībsargājošo iestāžu darbinieku sagatavošanai.
Tā secinājusi īpaša darba grupa, kas darbojusies Iekšlietu ministrijā (IeM) un izvērtējusi, kā visefektīvāk apmācīt attiecīgos darbiniekus. Ministrija sagatavojusi arī konceptuālo ziņojumu “Par tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu izglītības sistēmas pilnveidi”.
Tas bija iekļauts otrdienas valdības sēdes darba kārtībā un, izskatot to, valdībai vajadzēja arī uzdot IeM līdz jūnijam izvērtēt, kurā no augstskolām veidot īpašo struktūrvienību, kuras darbību IeM pati arī finansētu. Tomēr, kā informēja IeM pārstāve Gunta Skrebele, ziņojuma izskatīšana uz mēnesi atlikta, lai noprecizētu prasības, kas izvirzāmas vecāko policijas virsnieku sagatavošanai.
Neoficiāla informācija gan liecina, ka ziņojuma izskatīšanu aizkavējušas jau sāktās augstskolu cīņas par iespēju tikt pie IeM finansējuma. Ziņojumā izvirzītas prasības augstskolām, kas apmācīs policistus: tai jābūt valsts dibinātai, jāatrodas Rīgā un jau jāīsteno studiju programmas vai nu tiesību zinātnē, vai drošības jomā.
Norādīts arī, ka šīm prasībām atbilst Rīgas Stradiņa Universitāte (RSU) un Latvijas Universitāte (LU). Tā kā RSU šobrīd jau sadarbojas ar IeM, īstenojot studiju programmu “Policijas darbs” un pat esot jau sagatavojusi plānu struktūrvienības veidošanai, šai augstskolai ir zināms handikaps. Tomēr arī LU esot gatava sadarboties un labprāt iegūtu IeM pasūtījumu. Augstākās izglītības padomes (AIP) priekšsēdētājs Jānis Vētra uzskata: prātīgāk būtu, ja valdība izvēlētos, ar kuru augstskolu sadarbosies. “Citādi ziņojumā ir tas pats, par ko runā jau četrus gadus,” teic AIP priekšsēdētājs.
Prasības, ko IeM grasās izvirzīt sadarbības augstskolai, ir gana specifiskas. Piemēram, mācībspēkiem vajadzēs pielaidi valsts noslēpumam, jo būs jāmāca studiju kursi un jāīsteno pārbaudījumi, kuri satur valsts noslēpumu.
Pagaidām nav saprotams, vai un kā šajā struktūrvienībā tiks apmācīti citām tiesībsargājošām iestādēm nepieciešamie speciālisti. Ziņojumā atzīts, ka “izveidot vienotu studiju programmu visu tiesībaizsardzības iestāžu personālam ir teju neiespējami”, jo to darbības metodes ir atšķirīgas. Tajā pašā laikā daļa iestāžu, piemēram, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Valsts robežsardze un citas, atzinušas, ka tām nepieciešami arī tādi speciālisti, kam būtu tādas pašas prasmes kā policijas vecākajam virsniekiem.
Iecerēts, ka jaunajā struktūrvienībā varēs apgūt četras specializācijas: Kārtības policijas darbs, Operatīvais darbs, Noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas darbs un Noziedzīgu nodarījumu ekonomikā izmeklēšanas darbs.
IeM aprēķinājusi, ka pirmajā gadā – 2020. gadā – šāda sadarbība ar augstskolu tai izmaksātu vien 115 906 eiro, pēc tam izmaksas pakāpeniski pieaugtu. 2025. gadā augstskolai jau atvēlētu vairāk nekā divus miljonus eiro.
Izvērtētas arī citas iespējas, kā uzlabot kadru sagatavošanu policijai, taču pārējie varianti noraidīti. Piemēram, nevajadzētu dibināt jaunu IeM pārraudzītu augstskolu, kas līdzīgi kā savulaik Policijas akadēmija piedāvātu mācību programmas tieši policistiem un citās tiesībsargājošās iestādēs strādājošiem.
Šādas augstskolas dibināšana būtu dārga: to dibinot būtu jāiztērē teju četri miljoni eiro, bet pēc tam ik gadu jāatvēl augstskolai aptuveni divi miljoni eiro. Turklāt specializēto augstskolu būtu grūti nodrošināt ar tik kvalificētu akadēmisko personālu, kādu prasa Augstskolu likums. Likums arī nosaka, ka augstskolā jābūt vismaz piecām studiju programmām, kas nebūtu iespējams.
Tāpat par neperspektīvu atzīta jau iedibinātā sistēma, kurā IeM iepērk no augstskolas policistu apmācību. Kā minēts, šādas sistēmas ietvaros RSU apmāca vecākos policijas virsniekus. Studiju programmā “Policijas darbs” uzņem tikai tos, kuri jau ir policisti, taču vēlas pretendēt uz augstāku dienesta pakāpi. Aptaujātie RSU studējušie policisti atzinuši, ka kaut kopumā ir apmierināti ar studijām, tomēr saņem pārāk maz praktisko zināšanu, jo trūkst atbilstošu studiju kursu.
Līgums ar RSU ir spēkā līdz 2022. gadam. Tad jārīko jauns iepirkums, un tajā var uzvarēt arī kāda cita augstskola. Līdz ar to šāda iepirkumu sistēma nav ilgtspējīga un rada bažas par izglītības kvalitāti un stabilitāti.
