Policija Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas materiālus nodod prokuratūrai 0
Valsts policija (VP) lūgusi prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu vienā no Zolitūdes traģēdijas lietām pret astoņām personām, šodien žurnālistiem pastāstīja Valsts policijas Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins.
Pret piecām personām kriminālvajāšanu lūgts sākt pēc 239.panta 2.daļas – par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, bet vēl pret trīs personām – pēc Krimināllikuma 319.panta 3.daļas – valsts amatpersonas bezdarbību. Tāpat VP lūgusi prokuratūrai pret četrām juridiskajām personām turpināt piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanas procesu. Otru VP lietvedībā esošo traģēdijas kriminālprocesu, kas tika sākts par darba devēja iespējamiem pārkāpumiem darba aizsardzības jomā, arī tuvākajā laikā nodos kriminālvajāšanas sākšanai prokuratūrā.
Ar lietas izmeklēšanu sākotnēji nodarbojās 48 policisti, taču bija laika periodi, kad pie izmeklēšanas strādāja vairāk nekā 100 policijas darbinieki.
Traģēdijā par bojāgājušajiem atzītas 54 personas, un vēlēšanos pārstāvēt kriminālprocesā bojāgājušos izteikuši 143 tuvinieki. Savukārt 59 cilvēki traģēdijā guva dažāda rakstura miesas bojājumus, 38 cilvēki uzskata, ka viņiem nodarīts morālais kaitējums un 11 juridiskās personas atzītas par cietušajām.
Prokuratūrai nodotā lieta veido 56 sējumus. Apkopotie dokumenti veido vairāk nekā 14 000 lapaspušu, kā arī 47 iepakojumi ar lietiskajiem pierādījumiem, kuros figurē vairāki tūkstoši lapaspušu.
“Mēs izmantojām vispieredzējušākos darbiniekus. Ar šāda mēroga lietu mēs saskārāmies pirmo reizi, un es ceru, ka Latvijas vēsturē šādas lietas vairs neatkārtosies. Valsts policijas darba vērtējumu es atstāšu citu ziņā – pirmkārt, jau Ģenerālprokuratūras,” uzsvēra Grišins.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) paziņojumā presei raksta, ka vēlas pateikt vislielāko paldies katram izmeklētājam, kurš izmeklētāju komandā nesavtīgi un pašaizliedzīgi strādāja, lai Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas lietas varētu nodot prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai un vainīgo saukšanai pie atbildības.
“Šis ceļš bija grūts un izaicinājumu pilns, jo zināšanas un pieredze, kādas bija nepieciešamas šādu lietu izmeklēšanā, Valsts policijas izmeklētājiem bija jāapgūst no jauna. Taču izmeklētāju komanda šo darbu ir paveikusi godam, strādājot garas stundas, izzinot būvniecības specifiku, konsultējoties ar ekspertiem un izvirzot šī darba rezultāta sasniegšanu kā prioritāti. Šis darbs nebūtu iedomājams arī bez valdības atbalsta, kas nodrošināja visus nepieciešamos resursus sekmīgai Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanai,” uzsver Kozlovskis.
Jau ziņots, ka VP pēc Zolitūdes traģēdijas sāka divas lietas.
Viena lieta tika sākta par būvju celtniecības normu vai noteikumu pārkāpšanu, un šajā lietā kā aizdomās turētās figurē astoņas personas. Kā pēdējās aizdomās turētās personas atzīti trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbinieki, kuri tiek vainoti amatpersonu pienākumu nepildīšanā, ja ar to izraisītas smagas sekas. LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka viena aizdomās turētā ir bijusī Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas eksperte Marika Treija.
Kā iepriekš vēstīja Latvijas Radio, tāpat kā Treija, Rīgas būvvaldē vairs nestrādā arī cits aizdomās turētais – bijušais Rīgas pilsētas būvinspekcijas priekšnieka vietnieks Jānis Balodis, savukārt no aizdomās turētajiem vienīgā, kura aizvien strādā būvvaldē, ir būvinspekcijas priekšnieka vietniece Aija Meļņikova.
Policija uzskata, ka būvvaldes darbinieki ir amatpersonas, kurām bija jāveic savi pienākumi, kuri netika pildīti atbilstoši amata aprakstiem. Izmeklēšana vērtēja uzraudzību, sākot ar dokumentu iesniegšanu un beidzot ar objekta nodošanu ekspluatācijā un objekta otrās kārtas izbūvi.
Pārējās šajā lietā iesaistītās personas – sagruvušās ēkas būvinženieris Ivars Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis, sabrukušā lielveikala projekta autors arhitekts Andris Kalinka, uzņēmuma “Re&Re” būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš un būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš – tiek turētas aizdomās par citu būvju celtniecības normu vai noteikumu pārkāpšanu, ja tā rezultātā sabrukusi būve vai tās daļa un ja tas izraisījis smagas sekas.
Otrs kriminālprocess tika sākts saistībā ar darba drošības noteikumu pārkāpumiem uzņēmumā “Maxima Latvija”. Kriminālprocess tika sākts, jo tas ir vienīgais veids, kā pārbaudīt Valsts darba inspekcijas slēdzienā minētos faktus par darba drošības noteikumu pārkāpumiem sagruvušajā tirdzniecības objektā. Šajā kriminālprocesā figurē “Maxima Latvija” darbiniece, kas, pēc aģentūras LETA rīcībā esošās informācijas, ir Inna Šuvajeva, kurai tiek inkriminēta darba aizsardzības noteikumu pārkāpšana, ja tā izraisījusi vairāku personu nāvi.
Tāpat Valsts policija arī sākusi piespiedu ietekmēšanas procesu pret uzņēmumu, kurā šī sieviete strādājusi, bet tiesa pēc policijas lūguma ierobežojusi uzņēmuma īpašumtiesības, proti, ir noteikts daļējs mantas arests. Uzņēmums SIA “Maxima Latvija” paziņojis, ka patlaban ir ierobežota tā rīcības brīvība ar nekustamajiem īpašumiem.
Kopumā abos kriminālprocesos pret piecām juridiskajām personām sākts piespiedu ietekmēšanas process. LETA jau ziņoja, ka mantas arests uzlikts Sergetam piederošajam uzņēmumam “HND grupa” un Kalinkas arhitektu birojam SIA “Kubs”. Piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanas process sākts arī pret būvuzraudzības uzņēmumu “CM Consulting”.
Zolitūdes traģēdijas divās krimināllietās materiālais kopējais zaudējums un kompensācijas veido vairāk nekā 100 miljonus eiro.
Pirms tam tika sākts vēl viens kriminālprocess, jo saistībā ar Zolitūdes traģēdiju policija atklāja viltotus ar būvniecību saistītus dokumentus, un vainīgais sodu jau saņēmis.
2013.gada 21.novembrī Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam “Maxima”, dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus.
