Policija soda principiālu šoferi 60
Pagājušā gada 28. decembrī pēc sešiem no rīta Jānis (vārds mainīts) ar savu vieglo automašīnu “Mitsubishi” brauca pa Brīvības ielu Rīgā centra virzienā. Braucis ar atļauto ātrumu. Bet negaidot pēc krustojuma ar Tallinas ielu no Cēsu ielas viņam sānos gandrīz iebraucis “Rīgas satiksmes” 9. maršruta autobuss. Jānis stāsta, ka viņam ar lielām grūtībām izdevies izvairīties no sadursmes. Autobusa vadītājs uz viņu pat neesot paskatījies. Jāpiebilst, ka Jānis braucis pa galveno ceļu, bet autobusa šoferim, braucot pa Cēsu ielu Brīvības ielas virzienā, bija jāievēro ceļa zīme “Dodiet ceļu”. Autovadītājs uzskatīja, ka autobusa šoferis radījis avārijas situāciju, tādējādi rupji pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus un apdraudot pasažieru dzīvību. Pēc notikušā Jānis apturēja savu auto priekšā autobusam, kurš bija apstājies tuvējā pieturā pirms Matīsa ielas, un to nofotografēja, lai piefiksētu numuru. Fotogrāfijas kopā ar sava automobiļa videoreģistratora ierakstiem pievienojis iesniegumam policijai, lai tā noskaidrotu vainīgo un sauktu viņu pie atbildības.
Jānis stāsta, kā situācija attīstījusies tālāk: “Policija man atrakstīja – paldies, izskatījām. Es jautāju policijai – un kādu lēmumu pieņēmāt? Policija atbildēja – neteiksim! Es aizrakstīju policijas vadībai sūdzību par policistiem, kas nesniedz atbildi. Un kā jūs domājat, kas notika tālāk? Tie, kas nesniedza man atbildi, uzlika man sodu, jo konstatēja, ka es auto esmu apturējis neatļautā vietā. Rezultātā autobusa vadītājs par avārijas situācijas izraisīšanu un pasažieru apdraudēšanu saņēma 20 eiro sodu, bet es – 30 eiro sodu.” Jānis to uzskata par policijas atriebību.
Sods pēc trim mēnešiem
Autovadītājam tā liekot domāt arī sarakstes gaita. 28. decembrī viņš aizraksta Valsts policijas (VP) Satiksmes uzraudzības un koordinācijas birojam iesniegumu, 10. janvārī viņš saņem VP Rīgas reģiona pārvaldes kārtības policijas pārvaldes Satiksmes administratīvo pārkāpumu izskatīšanas biroja Meklēšanas nodaļas priekšnieka p. i. S. Liepas atbildi, ka iesniegums izvērtēts. 20. janvārī Jānis prasa, kāds lēmums pieņemts. 14. februārī saņem tās pašas S. Liepas parakstītu atbildi, kurā minēts, ka iesnieguma rakstītājam nav jāzina lēmums, jo likumi neparedzot tiesības viņam to saņemt – iestādei par to ir pienākums informēt vainīgo un cietušo, bet Jānis nav nedz viens, nedz otrs. “No Jūsu 2018. gada 10. janvārī reģistrētā iesnieguma satura izriet, ka iespējamā ceļu satiksmes negadījuma brīdī vadītāja rīcības rezultātā Jūs miesas bojājumus neesat guvis, līdz ar to secināms, ka Jums nav nodarītas fiziskas ciešanas, kā arī nav nodarīts mantisks zaudējums. Savukārt par cietušo administratīvā pārkāpuma lietā nevar būt persona, kurai morāls aizskārums nodarīts kā noteiktas sabiedrības grupas vai daļas pārstāvim. [..] Jūs neesat persona, kuru var tieši skart pieņemtā lēmuma būtība vai iestādes faktiskā rīcība,” teikts atbildē, kurā arī pieminēts, ka iestādei iekšējas lietošanas informācija nav jāizklāsta citām personām.
Jānis neliekas mierā un 3. martā raksta iesniegumu Valsts policijas priekšniekam Intam Ķuzim, paužot uzskatu, ka viņam nepamatoti atteikts sniegt informāciju un ka nav norādīts, kur pārsūdzams lēmums par informācijas nesniegšanu. Tāpat Jānis prasa “izvērtēt S. Liepas prettiesisko rīcību”. Un 26. martā seko “atriebība” – Jānis saņem Satiksmes administratīvo pārkāpumu izskatīšanas biroja Meklēšanas nodaļas priekšnieka Ē. Šendo parakstītu vēstuli “Par ierašanos protokola sastādīšanai un lēmuma pieņemšanai”, jo autovadītāja “iesnieguma izskatīšanas gaitā noskaidrots, ka 2017. gada 28. decembrī plkst 6.34 Rīgā Jūs vadījāt transportlīdzekli [..] un, tuvojoties Brīvības un Matīsa ielu krustojumam, apstājāties ceļa zīmes “Apstāties aizliegts” darbības zonā [..]”. (Jāpiemin, ka policija bija pieprasījusi un saņēma arī autobusa videoierakstu.) Autovadītāju uzaicina 4. aprīlī pie inspektores protokola sastādīšanai un lēmuma pieņemšanai par izdarīto ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu. Jānim liek maksāt 30 eiro sodu.
Zīmīgi, ka policija, šķiet, sākumā pēc Jāņa pirmā iesnieguma nemaz negrasījās sodīt “Rīgas satiksmes” vadītāju (vai vispār nemaz neiedziļinājās lietā), jo, kā liecina “LA” rīcībā esošie dokumenti, policija “Rīgas satiksmei” dokumentus par konkrēto autobusu un tā vadītāju pieprasījusi tikai 28. februārī, “Rīgas satiksme” policijai atbildējusi 14. martā, bet no vainīgā autobusa šofera policija paskaidrojumu pieņēmusi tikai 27. martā, kad viņam arī sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols par zīmes “Dodiet ceļu” neievērošanu un piespriests 20 eiro sods. Autobusa vadītājs Igors paskaidrojumā raksta, ka atpakaļskata spogulī nevienu automašīnu uz Brīvības ielas nav redzējis (Cēsu iela šajā vietā Brīvības ielai piekļaujas slīpā krustojumā) un nesaprotot, no kurienes mašīna uzradusies.
