Policija sāk pārbaudi par Krištopana draudiem 115
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Valsts policijas (VP) Rīgas Zemgales iecirknī sākta resoriskā pārbaude, lai noskaidrotu, vai pret 14. Saeimas deputāta kandidātu Vili Krištopanu ir pamats uzsākt administratīvā pārkāpuma procesu vai kriminālprocesu par draudiem “Latvijas Avīzes” žurnālistam Egilam Līcītim.
VP sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Simona Grāvīte informēja – ja ir nepieciešams, resoriskās pārbaudes laiks varot tikt pagarināts līdz pat četriem mēnešiem, tomēr katrs gadījums esot individuāls.
Žurnālists un feļetonists E. Līcītis vērsās ar iesniegumu Valsts policijas Kriminālpolicijas pārvaldē par kriminālprocesa uzsākšanu saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 369. panta otro daļu un 370. pantu. E. Līcītis: “Vērsos policijā ar lūgumu veikt manu tiesību un likumisko interešu aizsardzību no prettiesiskas Viļa Krištopana rīcības, kuras rezultātā man nodarīts morāls kaitējums.”
Bijušais politiķis Vilis Krištopans, kurš šobrīd kandidē uz Saeimas deputāta krēslu no partijas “Latvija pirmajā vietā” un ir saraksta līderis Latgalē, draudēja izsist zobus žurnālistam Līcītim – tas bija secināms no politiķa reakcijas uz autora rakstu.
“Latvijas Avīzes” 17. augusta numurā lappusē “Komentāri. Viedokļi” bija publicēts Egila Līcīša feļetons ar virsrakstu “Lielais Vilis atkal pamodināts”, kur žurnālists ironizēja par Krištopana vizīti Aglonā.
Pēc tam žurnālists savā viedtālrunī saņēma “WhatsApp” ziņu, kurā bija teikts: “Ja redzi mani uz ielas, mūc, cik ātri vien vari. Citādi pazaudēsi zobus. Kretīns.” Egils Līcītis savos 35 žurnālistikas darba gados neko tādu neesot piedzīvojis.
“Uzskatu, ka šajā īsziņā man tika izteikti draudi nodarīt smagus miesas bojājumus. Būtībā tas ir nopietns uzbrukums ne tikai man, bet brīvajai žurnālistikai,” uzskata feļetonists.
Pēc tam telefonsarunā ar mani Vilis Krištopans nenoliedza, ka to rakstījis. Uz “Latvijas Avīzes” jautājumu, vai šādā veidā viņš nolēmis komunicēt ar žurnālistiem, tajā skaitā Egilu Līcīti, arī turpmāk, atbildēja: “Es nedraudu, es vienkārši tā izdarīšu.
Viņš ir tik personīgi aizvainojis manu māti, pieminēdams Aglonu, visu to, kur es esmu audzis. Manas mātes mājas atrodas desmit kilometrus no Aglonas, manu māti 16 gadu vecumā izslēdza no Aglonas ģimnāzijas, un viņš raksta, ka es braucot uz Aglonu zvejot balsis. Es turp braucu katru gadu, kopš sevi atceros.”
Krištopans sacīja, ka negrasās savas pretenzijas izteikt citādā, pieņemamākā veidā, un pauda uzskatu, ka arī viņa vēlētāji būšot viņa pusē.
Jāpiebilst, ka trešdien, 31. augustā, “Delfi TV” raidījumu ciklā “Nākamais, lūdzu!” žurnāliste Olga Dragiļeva iztaujāja saraksta “Latvija pirmajā vietā” līderus Aināru Šleseru, Oļegu Burovu un Līgu Krapāni, kuriem citstarp arī vaicāja par Viļa Krištopana minēto rīcību.
Partijas biedri nebūt nenosodīja Krištopana attieksmi pret žurnālistu.
“Feļetons ir uz robežas starp aizvainošanu un humoru. Šis bija tas gadījums,” uzskata L. Krapāne, kura pati kādreiz bijusi žurnāliste.
“Vilis Krištopans brauc uz Aglonas dievkalpojumiem tikai godināt savu mammu, nevis zvejot vēlētāju balsis. Bet, ja Vilis man būtu prasījis, vai viņam tā Līcītim rakstīt, es teiktu, Vili, es nerakstītu. Bet viņš tā rīkojās, un es šajā gadījumā arī saprotu viņa emocionālo motivāciju.”
Kad raidījuma vadītāja Olga Dragiļeva vaicāja, vai tas nozīmē – ja partija “Latvija pirmajā vietā” nonāks Saeimā, valdībā, būs ministri, tad tāds būs komunikācijas stils brīžos, kad viņi jutīsies aizvainoti, partijas pārstāvji emocionāli iebilda, sakot, ka no viena gadījuma nedrīkstot izdarīt visaptverošus secinājumus.
L. Krapāne arī atgādināja, ka autors uzrakstījis iesniegumu policijai, “lai policija pārbauda”. Šlesers pievienojās, teikdams: “Lai Vilis aiziet, lai policija pārbauda, ko viņš atbildēja uz kaut kāda feļetonista izteikumiem.”
“Latvijas Avīze” 25. augusta numurā publikācijā “Krištopans draud “Latvijas Avīzes” žurnālistam” jau norādīja, ka deputāta kandidāta Viļa Krištopana attieksme un rīcība ir pilnīgi nepieņemama – tā parāda viņa pilnīgo neizglītotību un neizpratni par mediju darbu, vārda brīvību un demokrātisku sabiedrību.
Redakcija arī atgādināja Eiropas Cilvēktiesību tiesas un citu institūciju secināto, ka pieļaujamās kritikas robežas attiecībā uz politiķiem ir plašākas nekā attiecībā pret privātpersonām.
Politiķi atšķirībā no privātpersonām neizbēgami un apzināti pakļauj savus izteikumus un rīcību rūpīgai žurnālistu un sabiedrības uzraudzībai plašākā nozīmē.