Policija rosinājusi sākt kriminālvajāšanu pret četrām personām Bunkus slepkavības lietā 20
Valsts policija rosinājusi prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret četrām personām maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā, aģentūru LETA informēja policijā.
Izmeklēšanas laikā policija guvusi un nostiprinājusi pierādījumus, kas ļāvuši kriminālprocesā par aizdomās turētajām atzīt četras personas – trīs Latvijas un vienu Krievijas pilsoni.
Izmeklēšanas laikā ir gūta skaidra aina par nozieguma apstākļiem un iesaistītajām personām, tostarp lomu sadali – no pasūtītāja līdz slepkavības organizatoram un izpildītājam. Lieta apkopota 121 sējumā.
Kriminālprocess kvalificēts pēc vairākiem Krimināllikuma pantiem par dažādiem krimināli sodāmiem nodarījumiem, kas personām inkriminēti atbilstoši nodarījumiem.
1974.gadā dzimušu personu rosināts apsūdzēt pēc trīs Krimināllikuma pantiem, proti, par slepkavību sevišķi pastiprinošos apstākļos organizētā grupā, par šaujamieroča, šaujamieroča būtisko sastāvdaļu, munīcijas nelikumīgu apriti un par pirmstiesas kriminālprocesā iegūto ziņu izpaušanu bez izmeklētāja vai prokurora atļaujas. Aģentūrai LETA zināms, ka šī persona ir Krievijas pilsonis.
1961.gadā dzimušu personu rosināts apsūdzēt par slepkavības sevišķi pastiprinošos apstākļos uzkūdīšanu un atbalstīšanu. Inkriminētā norma par slepkavības uzkūdīšanu un atbalstīšanu paredz atbildību par noziegumu organizētā grupā, turklāt noziegums pastrādāts, jo cietušais vai viņa tuvinieks, pildot dienesta vai profesionālos pienākumus, piedalījies noziedzīga vai citāda prettiesiska nodarījuma novēršanā vai pārtraukšanā vai devis liecību tiesā vai pirmstiesas kriminālprocesā. Aģentūrai LETA zināms, ka šī persona ir Aleksandrs Babenko.
Pret 1953.gada dzimušu personu rosināts sākt kriminālvajāšanu par slepkavības sevišķi pastiprinošos apstākļos uzkūdīšanu. Inkriminētā norma par slepkavības uzkūdīšanu paredz atbildību par noziegumu organizētā grupā, turklāt noziegums pastrādāts, jo cietušais vai viņa tuvinieks, pildot dienesta vai profesionālos pienākumus, piedalījies noziedzīga vai citāda prettiesiska nodarījuma novēršanā vai pārtraukšanā vai devis liecību tiesā vai pirmstiesas kriminālprocesā. Aģentūrai LETA zināms, ka šī persona ir uzņēmējs Mihails Uļmans.
Savukārt pret 1970.gada dzimušu personu rosināts sākt kriminālvajāšanu par slepkavību sevišķi pastiprinošos apstākļos organizētā grupā. Aģentūrai LETA zināms, ka šī persona ir Arkādijs Judins.
TV3 raidījums “Nekā personīga” iepriekš ziņoja, ka Judins ir pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados dibinātas firmas “A.V.V.” līdzīpašnieks. Uzņēmuma prezidents tajā ilgus gadus bijis kādreiz ietekmīgā Ivana Haritonova grupējuma lietā notiesātais Genādijs Vaļagins. Pēc neoficiālām ziņām, Judins pēdējos gados bijis Vaļagina miesassargs un šoferis.
Trim aizdomās turētajiem piemērots drošības līdzeklis apcietinājums, bet vienam – ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis. LETA jau rakstīja, ka Judins šoruden atbrīvots no apcietinājuma pēc pāris mēnešu pavadīšanas cietumā.
Papildus šim kriminālprocesam pieņemts lēmums par vēl divu jaunu kriminālprocesu sākšanu: vienu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju lielā apmērā, organizētā grupā, attiecībā pret 1970.gadā dzimušo personu, un otru – par noziedzīgiem nodarījumiem tautsaimniecībā attiecībā pret 1961. un 1953.gadā dzimušām personām. Izmeklēšana izdalītajos kriminālprocesos patlaban turpinās.
Maksātnespējas administratora slepkavības izmeklēšanā būtiska nozīme bija arī starptautiskajai sadarbībai, tostarp, gan īstenojot informācijas apmaiņu un ieguvi uz izmeklēšanu interesējošiem jautājumiem no vairākām citām valstīm, gan organizējot speciālas starptautiskas izmeklēšanas darba grupas, arī ar “Europol” atbalstu, norādīja policijā.
Ņemot vērā, ka policija vairs nav procesa virzītājs un kriminālprocess vēl jānoved līdz notiesājošam spriedumam, policija vēl nevar publiski sniegt detalizētāku informāciju par izmeklēšanas laikā konstatētajiem faktiem un noskaidroto notikušā gaitu.
Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka aģentūru LETA informēja, ka lieta saņemta 24.novembrī un prokuroram desmit dienu laikā jāpieņem lēmums par personu saukšanu pie kriminālatbildības.
Līdz ko būs iespējams, sabiedrība tiks plašāk informēta par šo lietu.
Bunkus ģimene izplatītajā ziņojumā izsaka pateicību Valsts policijai.
Tāpat ziņojumā teikts, ka valsts iekšējai drošībai ir jākļūst par vienu no valsts prioritātēm, tāpat kā ārējai drošībai.
Bunkus ģimene uzsver, ka spēja atklāt nežēlīgu un sarežģītu noziegumu ir valsts iekšējas drošības jautājums un neviens nevar justies pasargāts, ja slepkavas paliek nesodīti, tam ir nozīme ne tikai Mārtiņa Bunkus nāves gadījumā, bet tas ir signāls visai noziedzīgai sabiedrībai, ka valsts ir gatava aizstāvēt savus pilsoņus, izmeklēt sarežģītus noziegumus un nosēdināt uz tiesas sola vainīgos.
“Nekas vēl nav beidzies, priekšā ir tiesas process un mēs ceram uz taisnīgu tiesu. Mēs rūpīgi sekosim līdzi procesam un celsim trauksmi katru reizi, kad radīsies mazākās aizdomas par spiediena izdarīšanu vai mēģinājumiem ietekmēt procesu, ar ko diemžēl bija jāsaskaras izmeklēšanas gaitā,” teikts ziņojumā.
Jau ziņots, ka Uļmans un Babenko ir bijuši biznesa partneri. Bunkus ģimenes pārstāvji Uļmana vārdu jau iepriekš bija minējuši slepkavības kontekstā, turklāt pats Bunkus 2016.gadā bija vērsies policijā par to, ka saņēmis nāves draudus, taču lieta tika izbeigta.
Uļmanam 2016.gadā esot radušās domstarpības ar maksātnespējas administratoru uzņēmuma SIA “Rego Trade” maksātnespējas lietā.
Bunkus kā “Rego Trade” maksātnespējas administrators no Uļmana un citiem bijušajiem uzņēmuma valdes locekļiem caur tiesu piedzina vairāk nekā vienu miljonu eiro.
Bunkus tika nošauts 2018.gada 30.maija rītā, kad viņš ar automašīnu brauca garām Rīgas Meža kapiem. Īsi pēc slepkavības netālu no notikuma vietas tika atrasta sadedzināta ar viltotiem valsts numuriem aprīkota automašīna, kura, visticamāk, bija saistīta ar slepkavību.
Oktobrī TV3 raidījums “Nekā personīga” vēstīja, ka saistībā ar Bunkus slepkavības lietu oktobra sākumā atstādināts Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvaldes 1.nodaļas priekšnieka vietnieks Jānis Kāpostiņš. Pret Kāpostiņu patlaban ierosināta disciplinārlieta, jo konstatētas pazīmes, kas norāda uz iespējamiem nopietniem disciplinārpārkāpumiem.
Valsts policijā aģentūrai LETA apliecināja, ka disciplinārlieta turpinās un amatpersona joprojām atstādināta.
