Policija pēdējos gados izņēmusi aptuveni 4000 nelegāli iegūtu senlietu 1
Valsts policija pēdējos trīs gados kriminālprocesos pie nelegālajiem kultūrvēsturisko priekšmetu racējiem izņēmusi aptuveni 4000 senlietu, kas priekš Latvijas mērogiem ir milzīgs apjoms, šodien žurnālistiem pastāstīja Valsts policijas pārstāvis Māris Priednieks.
Policijai lielu atslodzi devušas 2018.gadā panāktās izmaiņas Krimināllikumā, kas paredz atbildību par nelikumīgu kultūrvēsturisko priekšmetu apgrozību – glabāšanu, tirgošanu, ieviešanu, izvešanu, skaidroja Priednieks.
Ņemot vērā minēto uzlabojušies izmeklēšanas rezultāti, proti, ja 2017.gadā izmeklēti divi kriminālprocesi par kultūrvēsturisko pieminekļu bojāšanu un kapu apgānīšanu, tad šobrīd policijas lietvedībā ir deviņi kriminālprocesi, kas saistīti ar postījumiem un nelikumīgām darbībām ar kultūrvēsturiskiem pieminekļiem.
Tāpat pēdējos gados pie kriminālatbildības ir sauktas vairākas personas, kurām gan piemēroti viegli sodi, taču Priednieks prognozēja, ka tiesu prakse mainīsies un sodi kļūs bargāki. Kopumā deviņās lietās ir septiņi aizdomās turētie.
“2017.gadā konstatēti 13 kultūrvēsturisko pieminekļu un vietu bojājumi, bet pagājušā gada sākumā tikai divi.
Šo triju gadu laikā esam izņēmusi aptuveni 4000 kultūrvēsturisko priekšmetu, kas priekš Latvijas ir milzīgs apjoms.
Tas nozīmē to, ka personas izrakušas šos priekšmetus un mēģinājušas pārdot, taču diez cik labi viņām tas neizdodas,” norādīja Priednieks.
Lielākā daļa izņemto priekšmetu ir rotaslietas, kas atrastas kapos.
Tāpat pie aizdomās turētajiem atrastas monētas. Policija arī uzgājusi vienu īpašu priekšmetu – villaines daļu, kas līdz šim nav bijusi Latvijas muzejos.
Šajā rūpalā iesaistītie ir dažādu slāņu un vecuma cilvēki. Daļu šos cilvēkus vada motivācija nopelnīt naudu pēcāk šos priekšmetus pārdodot internetā, norādīja Priednieks.
Papildinot Priednieka teikto, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs Juris Dambis norādīja, ka noziedznieki vērtslietu meklēšanā ir bruņojušies ar modernām tehnoloģijām, lai efektīvāk atrastu šādus priekšmetus.
Arheologi norāda, ka senlietu nelikumīgā apritē pamatā ir Latvijas arheoloģiskais materiāls, taču ir kriminālprocesi, kuros konstatēts, ka senlietas tranzītā ievestas no Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas.
Tāpat arheologi norāda, ka kriminālprocesos izņemto priekšmetu zinātniskā vērtība ir ļoti zema,
jo arheologi vairs nevar noskaidrot, kur priekšmets atrasts un veikt tālākus pētījumus par Latvijas kultūru. Šāda Latvijas tautas bagātība nokļūst Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā, kur tos vienkārši noglabā kastītēs ar nosaukumu “Latvija”.
Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde norāda, ka nelikumīga rakšana arheoloģiskajās senvietās ar nolūku iegūt senlietas un senlietu nelikumīga aprite ir viens no lielākajiem draudiem kultūras mantojuma saglabāšanai un aizsardzībai.
Nelikumīgi ievedot un izvedot mākslas un antikvāros priekšmetus, var tikt veicināta starptautiska noziedzība, tostarp terorisma finansēšana. Tādēļ īpaši svarīgi izcelt valsts pārvaldes iestāžu vienotu darbu šo nelikumību novēršanā. Patlaban ir uzlabojusies iestāžu – pārvaldes, policijas, muitas un “Latvijas pasta” savstarpējā sadarbība.
2019.gadā Latvijā ir uzsākti pasākumi, ko rekomendē starptautiski principi: celta Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes kapacitāte, kā arī
notikusi jaunu profesionāļu piesaistīšana, kas nodarbojas tieši ar kustamā mantojuma aizsardzību,
sperti pirmie soļi sadarbībai ar tiesībsargājošām institūcijām, plašākas sabiedrības izpratnes veidošanai, kā arī uzsākts dialogs ar mākslas un antikvāro priekšmetu tirgus dalībniekiem, tai skaitā pastāvīgs interneta vietņu monitorings.
Veiktas arī 290 klātienes un neklātienes pārbaudes mākslas un antikvāro priekšmetu apritē iesaistītajiem.
