Ja ne “īpašās saudzēšanas statuss”, A. Melnis, visticamākais, no amata būtu atstādināts jau 2015. gadā, kad klajā nāca ziņas un vēlāk arī videoieraksts par kādu ģimenes strīdu Jūrmalā, uz ko bija ieradušies ne tikai ierindas policisti, bet arī faktiskais Jūrmalas policijas vadītājs, kura rīcība strīdā iesaistītās sievietes iesniegumā bija aprakstīta šādi: “Pa kāpnēm pretī nāca kāds vīrietis privātā apģērbā ar izteiktu smaidu sejā, un vizuāli šī vīrieša uzvedība liecināja, ka viņš ir lietojis alkoholu, kā arī, pienākot tuvāk, sajutu alkohola smaku. Šis cilvēks stādījās priekšā kā Jūrmalas policijas iecirkņa priekšnieks Melnis, smīnot un ņirgājoties paziņoja, ka mani no šejienes izvedīs rokudzelžos, ja tūlīt neaiziešu. Atbildēju, ka esmu savās mājās, ir jau vēls, un gāju atpakaļ gulēt. Vīrs [pazīstams Jūrmalas uzņēmējs Kaspars S.] ar Jūrmalas iecirkņa priekšnieku Aleksandru Melni sekoja man guļamistabā, ignorējot to, ka istabā gulēja bērns, viņš turpināja stāstīt, kā viņi varētu ar mani izrīkoties, ka “uztaisīs man lietu” un atņems bērnus. Viņš nepārtraukti izteica man draudus, mēģināja iebiedēt un psiholoģiski ietekmēt. Biju pārsteigta, ka policijas iecirkņa priekšnieks var atļauties šādi rīkoties. Kad sarunas nenotika mana vīra un Jūrmalas iecirkņa priekšnieka vēlamajā virzienā, viņi izgāja no istabas. Vēl pēc piecām minūtēm izģērbos un gāju gulēt, ap 23.35 dzirdēju soļus uz kāpnēm un iedegās gaisma guļamistabā. Istabā ienāca daudzi cilvēki. (..) Aleksandrs Melnis kopā ar pārējiem agresīvā veidā un bļaujot uzlika man uz rokām rokudzelžus, paziņoja, ka uzskata, ka esmu ielauzusies pati savās mājās, un kā pamatojumu tam viņš vicināja man gar seju laulības līgumu, kurā par dzīvesvietas lietošanas tiesībām nekas nav noteikts.” 6
Pēc šiem notikumiem sieviete vēl tika uz divām diennaktīm aizturēta un pret viņu A. Meļņa vadītajā Jūrmalas policijas iecirknī tika sākts kriminālprocess par “nelikumīgu iekļūšanu mājoklī pret tajā dzīvojošās personas gribu”, ko piecus mēnešus vēlāk Rīgas tiesu apgabala prokuratūra izbeidza, nesaskatot viņas darbībās nekādu noziedzīgu nodarījumu.
Šīm ziņām nonākot atklātībā pagājušā gada nogalē, par šo atgadījumu (netieši apliecinot “saudzējamo kastas” esamību) sākotnēji vienprātīgi izvēlējās klusēt gan iekšlietu ministrs Roberts Kozlovskis, gan Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis, gan jaunizveidotā Iekšējās drošības biroja (IDB) priekšnieks Valters Mūrnieks. Pēcāk Valsts policijas vadība tikai lakoniski norādīja, ka “nav pamata nevienu amatpersonu atstādināt no dienesta pienākumu pildīšanas”.
Trīs mēnešus vēlāk pēc šiem notikumiem IDB – lielā mērā pateicoties cietušās sievietes neatlaidībai – gan sāka kriminālprocesu. Taču vēl pašlaik, vairāk nekā gadu pēc A. Meļņa izdarībām ģimenes strīda vietā, šī iestāde, kuras uzdevums oficiāli skaitās policijas darbinieku izdarīto noziedzīgo nodarījumu izmeklēšana, “tādējādi vairojot sabiedrības uzticību valsts pārvaldei un uzlabojot sabiedrisko drošību”, apgalvo, ka to joprojām izmeklējot un par kriminālprocesa virzību nekādas ziņas sniegt nevēlas.
Līdz ar to A. Melnis saistībā ar šiem notikumiem tika cauri ar Valsts policijas Iekšējās kontroles biroja piezīmi par “ētikas normu neievērošanu darba pienākumu izpildes laikā”, kura pašlaik jau skaitās dzēsta. Arī ņemot vērā šos faktus, medijiem izsūtītās vēstules autors stāstījumu par nule notikušo beidz ar vārdiem: “Laikam jau to priekšnieku izpestīs. Vai tas ir pareizi, un kādu piemēru tad priekšnieki rada padotajiem?” Taču iekšlietu sistēmas vadība pagaidām klusē.
