Policija: nav pamata bažām par vardarbības pieaugumu skolās 1
“Situācija nav tik traģiska, kā izskatās no malas. Tikai tāpēc, ka laikus netika uzsākta izmeklēšana, skola un tās gods tagad ir nomelnots, paši esam izmisumā,” tā man vakar telefonsarunā atzīstas Jaunjelgavas vidusskolas direktore Lauma Mīlīga.
Viņas balsī skan nogurums, jau neskaitāmas reizes skaidrojot, kā risinājušies notikumi 22. aprīlī, kad zēnu tualetē 5. klases skolnieks piekāvis pirmās klases puisēnu, un kas noticis turpmākajās dienās. Šis gadījums, par ko vēstīja arī “LA” 27. maija numurā, joprojām raisa lielas diskusijas sabiedrībā. Vakar atbildīgās valsts institūcijas rīkoja preses konferenci, lai skaidrotu, kā visām iesaistītajām pusēm rīkoties, lai nenonāktu līdz bērnu vardarbības gadījumiem skolās.
“Traģiskais vardarbības gadījums Jaunjelgavas vidusskolā varēja nenotikt, ja skola būtu ievērojusi likumā noteiktās normas un atbilstoši rīkojusies,” vakar žurnālistiem teica Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) vadītāja Laila Rieksta-Riekstiņa.
Veicot pārbaudi, inspekcija secinājusi, ka jau 2010./2011. mācību gadā zēnam, kurš, iespējams, piekāva pirmās klases puisēnu, bijuši disciplīnas pārkāpumi. Normatīvie akti paredz: ja skolēnam ir vairāk par trīs pārkāpumiem, par to jāinformē atbilstošās iestādes – novada domes administratīvā komisija, sociālais dienests, kā arī bāriņtiesa.
Ja tas būtu izdarīts, iespējams, izpaliktu 22. aprīļa traģiskais notikums, apgalvo L. Rieksta-Riekstiņa.
Jaunjelgavas vidusskolas direktore Lauma Mīlīga ir citās domās. Viņa stāsta, ka 5. klases skolniekam līdz šim bijušas nevis uzvedības, bet mācīšanās problēmas. Zēns izglītību apguvis pēc speciālas programmas, kas paredzēta bērniem ar mācīšanās traucējumiem. Kaut kādas disciplīnas problēmas zēnam varbūt arī gadījušās, bet tas tādēļ, ka “viņš ir hiperaktīvais bērns”, saka L. Mīlīga. Tā kā ilgāk par 15 minūtēm uzmanību mācību stundā neesot spējis noturēt, viņam ļauts stundas laikā atstāt klases telpu. Zēnam bijusi palīgskolotāja, kas palīdzēja viņam mācībās, taču visur izstaigāt līdzi nav iespējams.
“Mēs darījām visu, lai šim skolēnam nodrošinātu kvalitatīvu mācību procesu,” uzsver direktore, piebilstot, ka zēna uzvedībā vardarbīgi izlēcieni nav tikuši novēroti. “Es biju tā, kas piezvanīja un izsauca inspekcijas darbiniekus uz skolu.”
Savukārt VBTAI, izklāstot faktisko notikumu gaitu, informē, ka 17. maijā skola nosūtījusi vēstuli Jaunjelgavas sociālajam dienestam, lūdzot sniegt finansiālo atbalstu cietušā zēna ģimenei, bet 20. maijā – bāriņtiesai, norādot vien to, ka 5. klases skolēns regulāri pārkāpj iekšējās kārtības noteikumus, aizskarot klases biedrus un jaunākos skolēnus. Detalizēta informācija bāriņtiesai par notikušo netiekot sniegta. To VBTAI uzskata par būtiskāko trūkumu, jo, nezinot par vardarbību skolā, pašvaldības institūcijas neiesaistās problēmas risināšanā. “Minimums, kas skolai bija jāizdara, netika izdarīts,” secina VBTAI vadītāja. Savukārt policija, lai gan zināja par pusaudžu vardarbību, tomēr nav reaģējusi pietiekami ātri.
Tieši tas, ka izmeklēšana netika sākta laikus, saasināja notikumus, uzskata vidusskolas direktore L. Mīlīga. “Ļoti žēl, ka viss pavērsies pret mani. Mani apvaino, ka es melojot. Tā nav.
Vienīgais – lietā uzreiz neiesaistīju Vecumnieku novada bāriņtiesu, kur savu dzīvesvietu deklarējusi 5. klases zēna ģimene. Šī novada bāriņtiesai paziņoju mazliet vēlāk, jo, kamēr notiek izmeklēšana, nevar strikti apgalvot, ka tieši šis skolēns iesaistīts minētajā konfliktā. Gribu uzsvērt – iespējams, ka viņš tajā piedalījies.”
Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) par notikušo uzzinājis no TV3 raidījuma “Bez tabu” maijā, pēc tā arī nosūtījis inspektoru uz skolu. Šobrīd IKVD sācis administratīvā pārkāpuma lietvedību pret skolas direktori L. Mīlīgu, jo uzskata, ka viņa nav ievērojusi valdības noteikumus par to, kā skolai jārīkojas, ja notikusi smaga trauma vai vardarbība. Lietvedība ilgs mēnesi un pēc tās lems par iespējamiem sodiem. Patlaban secināts, ka pārkāptas izglītojamā tiesības uz drošu mācību vidi. Lielākais sods, ko var piemērot direktorei, ir soda nauda līdz 100 latiem.
Ko darīt ar agresīvajiem?
Uz jautājumu, ko iesākt ar vardarbīgajiem skolēniem – vai tos varētu izslēgt no skolas, L. Rieksta-Riekstiņa atgādināja, ka tas nav iespējams, jo mūsu valstī pamatizglītība ir obligāta, tātad bērnam jāmācās. Viņa, tāpat I. Juhņēviča norādīja, ka jau tagad skolās varot izmantot sociālās un pedagoģiskās korekcijas programmas, lai atsevišķā telpā kādu stundu ar šo bērnu strādātu individuāli.
Tikmēr L. Mīlīga aicina izvērtēt skolēniem domāto žurnālu un filmu un pat animācijas filmu sižetus. Cik tur daudz vardarbības! Lūk, šī ir problēma, kas jārisina valsts līmenī, bet šobrīd mēs strādājam ar sekām, domā direktore.
“Man žurnālisti zvana un prasa, vai netaisos atkāpties no amata. Bet es te sirdi un dvēseli esmu ielikusi, te ir brīnišķīgi bērni, skolai savas tradīcijas,” saka L. Mīlīga, liekot saprast, ka tāds solis kā atkāpšanās būtu pārāk sāpīgs viņai pašai.
IKVD vadītāja I. Juhņēviča kā trūkumu norādīja to, ka Jaunjelgavas vidusskolā nav sociālā pedagoga, bet psihologs skolā strādā vienu dienu nedēļā. Patlaban cietušais zēns atrodas krīzes centrā, bet iespējamajam varmākam tiek nodrošināta mājapmācība. Bet L. Rieksta-Riekstiņa informēja, ka pašlaik VBTAI strādā ar 11 – 12 smagiem bērnu agresijas un vardarbības gadījumiem. Tikai ar visu iesaistīto pušu līdzdalību iespējams panākt pozitīvu risinājumu. Bet vecāki visbiežāk ir tie, kas atsakās sadarboties. Tieši viņi ilgi neatzīst, ka bērna audzināšanā pieļautas kļūdas, izturas nekritiski, pārkāpumos vaino citus. “Agresīvie bērni lielākoties izaug tajās ģimenēs, kur viņi ir pāraprūpēti un akli mīlēti,” atzina L. Rieksta-Riekstiņa.
Lems par izslēgšanu
Jaunjelgavas novada dome rīt iecerējusi lemt par pirmklasnieka piekaušanā vainotā zēna izslēgšanu no skolas, ziņo LETA.
Izglītības kvalitātes valsts dienesta vadītāja Inita Juhņēviča iepriekš minējusi, ka šāda pašvaldības rīcība – bērna izslēgšana no skolas – būtu prettiesiska. Ja skolēns rada apdraudējumu citiem, tad tā vietā, lai izslēgtu no skolas, esot jāpiedāvā alternatīva apmācības forma.
Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs Guntis Libeks aģentūrai LETA teicis, ka valsts iestāžu publiskajos komentāros, neiedziļinoties problēmā, tiek noklusēts, ka problēma ir starp vienas pašvaldības izglītības iestādi un citas pašvaldības iedzīvotāju. G. Libeks uzsver, ka Izglītības likums pašvaldībai uzliek par pienākumu nodrošināt pamatizglītību savas teritorijas bērniem, taču likumā nav noteikts, ka jebkurai pašvaldībai šī prasība būtu saistoša attiecībā uz citas pašvaldības bērnu. “Konkrētais skolēns nav no Jaunjelgavas novada, un mēs neesam šīs ģimenes pašvaldība, tāpēc alternatīvas izglītības ie-stādes vai programmas gadījumā viņi var lūgt palīdzību savai Vecumnieku novada pašvaldībai,” skaidroja Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs.
Vecumnieku novada bāriņtiesas priekšsēdētājas vietniece Vita Siliņa aģentūru LETA informēja, ka bāriņtiesa ir saņēmusi informāciju no Jaunjelgavas novada pašvaldības par šīm problēmām. Paredzēts, ka šajās dienās Valles pagasta bāriņtiesas locekle tiekas ar piekaušanas incidentā it kā iesaistītā zēna ģimeni, pēc kā lems par turpmāko rīcību. Iepriekš šī ģimene nav bijusi bāriņtiesas uzmanības lokā.
VIEDOKLIS
Ko dara policija?
Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Aizkraukles iecikņa Kārtības policijas nodaļas priekšnieks Gatis Strazdiņš paskaidroja, ka savākta visa veida informācija par notikumu, aptaujātas visas iesaistītās personas, liecinieki, bet cietušajam zēnam veikta medicīniski tiesiskā ekspertīze. Šobrīd jāgaida ekspertu slēdziens, kas atklās miesas bojājumu smaguma pakāpi, no tās atkārīga lietas tālāk virzība. Tiks lemts jautājums par piepiedu audzinoša rakstura iestādes piemērošanu iespējamajam vainīgajam.
VĒSTULE “LA” redakcija vakar saņēma Jaunjelgavas vidusskolas vecāku padomes (12 vecāku paraksti) atklāto vēstuli. Publicējam to saīsināti. “Skolēnu vecāku padome sapulcē 27. maijā izvērtēja mācību iestādes veiktos pasākumus pēc 22. aprīļa incidenta. Sekojoši: ļoti īsā laika posmā tika veikts zvans policijas inspektoram un sniegta medicīniskā palīdzība [..]. Policijas inspektors atteicās ierasties notikuma vietā, norādot, ka cietušā zēna mātei ar iesniegumu jāvēršas Aizkraukles policijas nodaļā. [..] Uzskatām, ka skolas administrācija ir veikusi visas nepieciešamās darbības, lai risinātu šo incidentu. Tā kā cietušā zēna māte tika vērsusies ar iesniegumu Aizkraukles policijas nodaļā tajā pašā dienā, kad notika incidents, bet nepilngadīgo lietu inspektore ieradās skolā tikai pēc mēneša, 23. maijā, mēs, vecāku padomes pārstāvji, uzskatām, ka policija ir novilcinājusi lietas izmeklēšanu un vainīgās personas noskaidrošanu. [..] 2013. gada 10. maijā skolas administrācija telefoniski vērsās Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā ar lūgumu sniegt atbalstu un padomu šajā situācijā. Inspekcija skolā ieradās 21. maijā tikai pēc tam, kad ziņa par šo incidentu bija izskanējusi masu medijos. Šī incidenta atspoguļojums televīzijā ļoti negatīvi ietekmē sadzīvi skolā, atmosfēru pilsētā un emocionālo attieksmi pret skolu un pilsētas iedzīvotājiem valsts līmenī. [..] Jaunjelgavas vidusskolas vecāku padome uzskata, ka skolā vienmēr atbildīgi tiek veikti pasākumi vardarbības novēršanai. Nodrošināta sadarbība starp pedagogiem, bērniem un vecākiem. Tiek vadītas psihologa lekcijas par aktuālām tēmām attiecīgiem vecuma posmiem. Skolā strādā psiholoģe, kura sniedz nepieciešamās konsultācijas arī pēc individuāla pieprasījuma. [..] Vadoties pēc izskanējušās informācijas masu medijos par pieprasīto Jaunjelgavas vidusskolas direktores Laumas Mīlīgas atbrīvošanu no amata pienākumu pildīšanas, skolas vecāku padome kategoriski iebilst, jo direktore ir ieguldījusi lielu darbu skolas attīstībā, izglītības kvalitātes paaugstināšanā, sadarbības veicināšanā starp skolas pedagogiem un audzēkņu vecākiem. Skolas vecāku padome izsaka atbalstu Jaunjelgavas vidusskolas administrācijai un personīgi direktorei Laumai Mīlīgai.” |
Vardarbība skolās nepieaugot
Iesniegumu skaits policijā par vardarbību skolās pēdējos gados ir samērā nemainīgs – 2011. gadā bija mazliet vairāk nekā 6000 iesniegumu, 2012. gadā – 5882 iesniegumi un šogad iesniegumu skaits varētu būt līdzīgs.
Tā pirmdien preses konferencē pavēstīja Valsts policijas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Artis Velšs. “Nevaram runāt par ļoti strauju vardarbības pieaugumu skolās kopumā, vairāk ir individuālie gadījumi, kuriem pievērsta sabiedrības uzmanība.” Vardarbības mazināšanā Velšs pirmkārt uzsvēra skolas atbildību, jo skolotāji ir pirmie, kuri var piefiksēt fiziskas vai emocionālas vardarbības aktu. “Un ne vienmēr sākumstadijā ir bijusi atbilstoša reakcija no skolotāja un skolas vadības. Nereti dažādu iemeslu dēļ skolas izvēlas noklusēšanas taktiku un neizdara to, kas tai būtu jāizdara, un nevēršas pie savas pašvaldības,” norādīja Velšs. Viņš atgādināja, ka pašvaldībai ir pienākums izstrādāt sociālās korekcijas plānu konkrētajam nepilngadīgajam. /LETA/
