Policija izmeklē aptuveni desmit kriminālprocesus saistībā ar “ABLV Bank” darbinieku iespējamo iesaistīšanos naudas atmazgāšanā 0
Valsts policijā patlaban (VP) ir 50 kriminālprocesi par iespējamo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, izmantojot “ABLV Bank” kontus, turklāt aptuveni desmit lietās ir pazīmes, ka bankas darbinieki, iespējams, snieguši atbalstu legalizēšanas darbībās, noskaidroja aģentūra LETA.
VP Sabiedrisko attiecību nodaļas pārstāve Elīna Priedīte aģentūrai LETA pastāstīja, ka patlaban Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē sākti 50 kriminālprocesi par iespējamo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, izmantojot “ABLV Bank” kontus atsevišķi un infrastruktūru kopumā. No minētiem kriminālprocesiem daudzi ir tādi, kur ir konstatēta atsevišķu klientu pretlikumīga rīcība, un daži, kur banka bija iesaistījusies tās atklāšanā.
Pēc policijas sniegtās informācijas, aptuveni desmit kriminālprocesos ir pazīmes, ka viens vai otrs bankas darbinieks, atsevišķi vai strādājot grupā ar citiem, tajā skaitā atbildīgām amatpersonām, sniedza atbalstu legalizēšanas darbībās, tāda veidā veicot nozieguma izdarīšanu kā līdzdalībnieks.
Policijā norādīja, ka iepriekš vienu no kriminālprocesiem savā lietvedībā pārņēma Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētā prokuratūra, un izmeklēšanu turpina uzraugošais prokurors kā procesa virzītājs. LETA jau rakstīja, ka šī lieta ir par par vismaz 50 miljonu eiro iespējamo legalizāciju “ABLV Bank” un tajā ir 14 personas, kurām ir tiesības uz aizstāvību.
Tāpat ENAP lietvedībā ir apjomīgs, tā saucamais “pamatprocess”, kas sākts pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīklu (“FinCEN”) ziņojuma. Tajā tiek vērtēta “ABLV Bank” kā kredītiestādes un tās vadības rīcība, iespējams, pieļaujot ilgstošu un sistemātisku bankas infrastruktūras izmantošanu dažādā veidā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā lielā apmērā ne tikai no Ukrainas, Azerbaidžānas un Krievijas.
Priedīte informēja, ka tajos kriminālprocesos, kuros tiek vērtēta tikai klientu rīcība un iespējamā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana, kā ierasts, pēc visu iespējamo procesuālo darbību izpildes, tiek pārsūtīti kriminālvajāšanas sākšanai uz aizdomās turētā mītnes valsti. Nereti pirms tam tiek pieņemti lēmumi par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem, proti, finansējuma atgriešana likumīgiem valdītājiem vai konfiskācijas valsts labā.
Savukārt tajos kriminālprocesos, kuros parādās bankas darbinieki kā legalizēšanas līdzdalībnieki, krimināltiesisko attiecību taisnīgais noregulējums tiks sasniegts Latvijā. Policijai šie kriminālprocesi ir liels izaicinājums un tādi nav ātri izmeklējami, jo, piemēram, tiek veikta plaša starptautiskā sadarbība un jārēķinās ar iesaistīto personu attieksmi pret izmeklēšanu, norādīja Priedīte.
Policijā norādīja, ka izmeklēšanā tiek analizēti vairāku tūkstošu kontu pārskati, pratināti vairāki desmiti liecinieki, nosūtīti kopā 57 tiesiskās palīdzības lūgumi.
Maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, “ABLV Bank” akcionāri ārkārtas sapulcē 2018.gada 26.februārī nolēma pašlikvidēties, savukārt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome 2018.gada 12.jūnijā atļāva “ABLV Bank” sākt pieteikto pašlikvidācijas procesu. Eiropas Centrālā banka no 2018.gada 12.jūlija ir anulējusi “ABLV Bank” izsniegto licenci.
“ABLV Bank” problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīklu (“FinCEN”) 2018.gada februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
