Policija garāžā atrada sprāgstvielu briketes, šāviņus, granātas…Kā Modra taisnošanās par gāzes skaitītājiem beidzās ar krimināllietu 22
Artis Drēziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa piespriedusi 60 gadus vecajam Modrim R. 250 piespiedu darba stundas par nelikumīgu sprāgstvielu un lādiņu glabāšanu. Sods varēja būt daudz bargāks, ja ne dīvainie lietas apstākļi, apsūdzētā personība un arī tas, ka notikumi risinājušies pirms vairāk nekā pieciem gadiem.
Modri, kuram ir augstākā izglītība, kurš agrāk nav sodīts, policija aizturēja un pratināja 2016. gadā aizdomās par nelikumīgām darbībām ar gāzes skaitītājiem (šo lietu vēlāk izbeidza). Modris uzskatīja, ka neko aizliegtu nav darījis, tikai vācis nederīgus skaitītājus, lai tos nodotu metāllūžņos – līdzīgi kā metālu, ko atrod, staigājot pa atļautām vietām ar metāla detektoru.
Modris ir arī dažādu kara un militāru lietu kolekcionārs, ko gan atrod pats, gan iemaina vai nopērk no citiem.
Lai policiju pārliecinātu par savu nevainību attiecībā uz gāzes skaitītājiem, Modris teicis policistiem: aizbrauciet uz manu garāžu un pārliecinieties, ar ko es nodarbojos, nekā nelikumīga tur nav, tikai lūžņi. Jau braucot turp, vīrietis policistiem teicis, lai nebaidoties no izjauktām, mežā atrastām patronām, kas sagatavotas nodošanai lūžņos un kas nav bīstamas.
Liels bijis policistu izbrīns, ka garāžā viņi atrada četras sprāgstvielu briketes, trīs 45 mm artilērijas šāviņus, divas granātas F-1 ar sprāgstvielu, bet bez detonatoriem, granātas RG-42 korpusu. Tas bija pamats, lai ierosinātu krimināllietu.
Modris teica, ka šos priekšmetus redzot pirmo reizi. Kā viņš stāstīja tiesai un man, garāžas patiesais saimnieks līdz pat 2015. gadam bijis viņa tēvs – Otrā pasaules kara karavīrs gan Vācijas, gan PSRS armiju sastāvā, represēts. 2015. gadā tēvs nomiris, bet Modris tā arī vēl nebija sācis garāžā ieviest kārtību. Garāžā bijusi liela nekārtība, tā bijusi tā piegāzta, ka bijis grūti tur ieiet.
Diezgan loģiski skan Modra teiktais: ja būtu zinājis par šīm sprāgstvielām, nebūtu taču uz turieni aicinājis policistus, jo kā kara lietu kolekcionārs labi zinot, kas ir un kas nav atļauts. Turklāt viņu nemaz neinteresējot sprāgstvielas un viņa mērķis nekad neesot bijis arī tās meklēt kauju vietā.
Modris tagad saprotot, ka tās bijušas tēva atrastās sprāgstvielas, lādiņi, granātu čaulas. Agrāk tēvs braucis uz savu kauju vietām Kurzemē un kaut ko meklējis. Dēlam teicis, ka kara laikā noracis zemē portsigāru un citas piemiņas lietas, ko gribot atrast. Par sprāgstvielām un lādiņiem neko nav teicis.
Prokurors Sergejs Solovjovs gan uzskata, ka Modra teiktais nav pārliecinošs: viena kaste ar neatļautām lietām atradusies garāžas vidū, otra – skapī pie sienas. Tas esot neticami, ka garāžas saimnieks, kurš nodarbojas ar kara mantām, nav palūkojies, kas kastēs atrodas, turklāt Modris ar tēvu šo garāžu kopīgi izmantojuši 16 gadus.
Prokurors lūdza tiesu noteikt Modrim 270 piespiedu darba stundas. Advokāts Armands Stumbergs lūdza tiesu Modri attaisnot, jo, viņaprāt, nav pierādīta vaina, kā arī piebilda, ka Modrim nav bijis pienākuma pārliecināties, kas atrodas tēva atstātajās kastēs. Tomēr tiesnese Anita Dzērve nolēma Modri sodīt ar 150 piespiedu darba stundām sabiedrības labā.
