Policija būs ātra un dinamiska . Saruna ar Intu Ķuzi 0
Valsts policijas priekšnieks ģenerālis Ints Ķuzis viesojās “Latvijas Avīzes” redakcijā un lēja laimes.
– Ko 2012. gads sola vienkāršam ierindas policistam?
– Ne sliktāku dzīvi kā iepriekšējā gadā. Tas ir labi – ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī. Protams, konsolidācijas dēļ darbu policijā pēdējos gados pametuši daudzi profesionāli un gudri kadri, taču daudzi, kam darbs policijā ir dzīvesveids, ir palikuši. Jādara viss iespējamais, lai viņu darba apstākļus uzlabotu.
– Sabiedrība pieprasa tieši šādus policistus, kuriem ir laiks un prasme uzklausīt, kuriem var uzticēties, kurus var traucēt jebkurā laikā, kuriem ir liela autoritāte.
– Diemžēl lauku apvidos ir tendence, ka arvien mazāk policistu dzīvo savos apkalpojamos rajonos. Piemēram, lielākā daļa Ogres novada policistu mīt vai nu Ogrē, vai Lielvārdē, jo pagastos uz vietas nav kur dzīvot. Ne policijai, ne pašvaldībām nav naudas, lai policistus nodrošinātu ar mājokļiem. Maz palicis tādu policistu, kuri par katru sava pagasta cilvēku zina vai visu, kas ar viņiem noticis dzīvē. Uz šādiem policistiem vienmēr esmu skatījies ar baltu skaudību. Jāsaka godīgi, ka padomju laikos tādu policistu (tolaik – miliču) bija vairāk. Kad valstī sākās ekonomiskā krīze, ar bažām skatījāmies, kas notiks ar kriminogēno situāciju, kādā virzienā tā attīstīsies. Tas bija zināms pārsteigums, ka noziedzības līmenis samazinājās, jo noziedzību Latvija sāka eksportēt – daļa no mūsu noziedzniekiem devās meklēt laimi uz ārzemēm.
Piemēram, mēs tagad ar metāla zādzībām un nelegālajiem uzpirkšanas punktiem diezgan veiksmīgi tiekam galā, bet vairākās Rietumeiropas valstīs tā ir kļuvusi par lielu problēmu, tur nezina, kā tikt galā ar to, ka pazūd dažādi metāla priekšmeti, kas izlikti skaistumam vai praktiskām vajadzībām.
– Vai noziedznieki atgriezīsies? Varbūt daļa no viņiem svešā vidē būs labojušies?
– Kad dzīves līmenis uzlabosies, daļa būs atpakaļ. Nedomāju, ka ārzemēs viņi būs ļoti labojušies. Neskatoties uz noziedzības eksportu, noziedzības līmenis jau nesamazinājās tik daudz, kā varēja gaidīt, turklāt pieauga recidīvs – biežāk noziegumus sāka izdarīt cilvēki, kas jau iepriekš bija grēkojuši, arvien vairāk pieķeram zagļus, kuri jau sodīti par zagšanu četras piecas reizes, retāk – pirmoreiz…
– Tad tas jau ir labi – neaug jaunā zagļu paaudze!
– No vienas puses – jā, bet no otras – kaut kas nav kārtībā ar pāraudzināšanas sistēmu. Un sabiedrībai jau vienalga, kas izdara noziegumu.
– Vai sabiedrība pati neveicina noziedzību, pieļaujot nekontrolējamu piekļuvi filmām un datorspēlēm ar vardarbību?
– Jā, cilvēki no tā ietekmējas. Pietiekami bieži ir gadījumi, ka noziedznieks skaidro, ka likumu pārkāpis, iedvesmojoties no kādas filmas vai spēles. Sarežģītāk ir ar stāstiem presē un televīzijā par reāli izdarītiem un atklātiem noziegumiem. Lielu daļu potenciālo noziedznieku atbaida iespējamais sods, taču gadās arī tādi, kam liekas, ka viņi noziegumu var izdarīt un palikt nesodīti.
Piemēram, kad pagājušajā gadā noķērām automašīnu riepu dūrēju Rīgā, kādam rēzeknietim, par to izlasot, likās, ka viņš arī to var darīt, turklāt gudrāk un palikt nenoķerts… Bīstama ir nemotivēta vardarbība, piemēram, kad Olainē kails cilvēks izlēca pa logu un nodūra pirmo cilvēku, kas nāca pretim.
– Tomēr gribētos dzirdēt precīzākas prognozes šim gadam, uz ko sabiedrībai no drošības viedokļa jābūt gatavai, kādas ir noziedzīgās pasaules tendences?
– Neizbēgami pieaug virtuālo, kibernoziegumu īpatsvars, kuri tiek veikti, izmantojot interneta resursus. Kāpēc jāskrien ar pistoli uz banku pēc naudas, ja naudu var nozagt, mājās sēžot pie datora? Tāpat arvien pieaug narkotiku ietekme noziegumu izdarīšanā: 60 – 70% aizturēto noziedznieku ir narkomāni, parādās arvien jaunas narkotikas, kuras grūti diagnosticēt. Pieaug arī nemotivētas agresijas gadījumi, kurus bieži grūti konkrēti izskaidrot, bet skaidrs, ka daudzos gadījumos pamatā ir vide, kurā cilvēks dzīvo, vardarbības popularizēšana, garīgas slimības. Visi šie riski ir izaicinājumi, kam policijai jābūt gatavai. Bet, vai būs gatava, tas nav atkarīgs no problēmas uzstādījuma un manis, bet gan, cik daudz finanšu un resursu tam piešķirs valsts. Ļoti svarīgi ir cīnīties arī ar cēloņiem, svarīgi ieguldīt izglītībā un citās jomās, kas cilvēkus var pasargāt no nokļūšanas uz noziedzības ceļa. Tāpat katram vajag domāt par savu un savas mantas drošību, jo zog visu, ko var nozagt, – 70% no visiem noziegumiem saistīti ar svešas mantas iegūšanu. Pieaug velosipēdu zādzības, jo tos viegli pārdot. Vienlaikus samazinās automašīnu zagšana, jo tās arvien grūtāk realizēt. Zaglim jau mantu nevajag – viņš kāro pēc naudas, ko var iegūt, pārdodot mantu. Pirms dažiem gadiem sāka masveidā zagt dārgu automašīnu spoguļus, kuru cena bija mērojama simtos latu. Agrāk šādu zādzību nebija vispār, jo nevienam spoguļus nevajadzēja. Pēcāk tas izrādījās labs bizness, un tie sāka iet pa riņķi, atgriezās tirgū. Kad ierosinājām spoguļus marķēt, šis rūpals strauji samazinājās, jo tos grūti realizēt. Tagad policija iesaka īpašniekiem arī velosipēdu dārgākās detaļas marķēt un pašus velosipēdus reģistrēt Ceļu satiksmes drošības direkcijā.
– Nu, neiezīmējat sabiedrībai nekādu drošu nākotni…
– Ir jau arī labas tendences, piemēram, samazinās smagu noziegumu skaits ar vardarbības lietošanu. Nav arī stipru un organizētu bandu – atcerieties, kāda situācija Latvijā bija pirms desmit gadiem, kad šāva un laupīja katru nedēļu.
