Policija atsakās pieņemt iesniegumu par nozagtu naudu. Ko darīt cietušajam? 1
“Man nozaga diezgan lielu naudas summu. Aizgāju uz policiju, uzrakstīju iesniegumu, bet man atteica to izskatīt. Tā arī nesapratu, kāpēc. Ko darīt?” KONSTANTĪNS RĪGĀ
Kas jāraksta iesniegumā
Kriminālprocesu var uzsākt, ja pastāv reāla iespēja, ka noticis noziedzīgs nodarījums, vai ir informācija par iespējamu notikušu noziedzīgu nodarījumu un to iespējams pārbaudīt tikai ar kriminālprocesa līdzekļiem un metodēm. Ja devāties uz policiju, rīkojāties pareizi.
!!! Iesniegumu policijai par notikušu noziedzīgu nodarījumu var iesniegt jebkurā brīdī, un policijai tas jāpieņem, turklāt vēlams to izdarīt pēc iespējas ātrāk, lai policijas darbiniekiem būtu vieglāk sameklēt nepieciešamos pierādījumus un atrast vainīgās personas.
Iesniegums jāadresē konkrētajam policijas iecirknim. Tajā jānorāda iesniedzēja personas dati (vārds, uzvārds, personas kods, adrese, kontaktinformācija) un detalizēti jāapraksta notikušā apstākļi – kur, kad, kādā veidā noticis noziedzīgais nodarījums. Ja jums ir aizdomas par konkrētu personu, jāpiemin arī tas. Iesnieguma beigās jānorāda savs lūgums, proti, uzsākt kriminālprocesu par iesniegumā norādītajiem faktiem un saukt vainīgo personu pie likumā noteiktās atbildības, atzīt jūs par cietušo šajā lietā (norādot nodarīto materiālo un morālo kaitējumu). Iesniegums obligāti jāparaksta (ar paraksta atšifrējumu) un jānorāda datums un vieta.
Ja iesniegumu uzrakstījāt pareizi, taču kriminālprocesu tomēr neuzsāka, juriste Kristīne Krēsliņa atgādina dažus likumā ierakstītos gadījumus (likumā minēti vēl citi), kad to varētu atteikt.
Kad procesu izbeidz vai neierosina
Kriminālprocesu nedrīkst uzsākt, bet uzsāktais process jāizbeidz, ja:
• nav noziedzīga nodarījuma sastāva, piemēram, cilvēks apgalvo, ka viņam nozagta nauda, bet pēc tam tā atrodas nolikta citā vietā;
• iestājies noilgums, teiksim, ja iesniegumu par 100 eiro zādzību iesniegsiet tikai pēc diviem gadiem, šim nodarījumam būs iestājies noilgums;
• pieņemts amnestijas akts, kas novērš soda piemērošanu par konkrētu noziedzīgu nodarījumu;
• persona, kura saucama vai saukta pie kriminālatbildības, ir mirusi; izņemot gadījumus, kad process nepieciešams, lai mirušo reabilitētu;
• stājies spēkā spriedums vai procesa virzītāja lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu tajā pašā apsūdzībā pret personu, kura iepriekš jau saukta pie kriminālatbildības par to pašu noziedzīgo nodarījumu.
Ja procesuāli pilnvarota amatpersona konstatē, ka nav pamata kriminālprocesa uzsākšanai, tā pieņem lēmumu, ko var uzrakstīt arī rezolūcijas veidā, un par to informē personu, kura iesniedza ziņas par iespējamu noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. Ja pieņemts motivēts rakstveida lēmums, personai nosūta lēmuma kopiju. Lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu 10 dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas var pārsūdzēt prokuroram, ja lēmumu pieņēmis izmeklētājs, vai amatā augstākam prokuroram, ja lēmumu pieņēmis prokurors.
SVARĪGI
• Fakts, ka nav pietiekamas informācijas nodarījuma sākotnējai kvalifikācijai (nevar uzreiz noteikt, kurš Krimināllikuma pants ir piemērojams), nevar būt par pamatu procesa neuzsākšanai.
• Izmeklētājs ar prokurora piekrišanu vai prokurors var atteikt kriminālprocesa uzsākšanu, ja izdarīts noziedzīgs nodarījums, kuram ir noziedzīga nodarījuma pazīmes, bet ar kuru nav radīts tāds kaitējums, lai piespriestu kriminālsodu.
• Kriminālprocesa uzsākšanas iemesls nevar būt anonīma informācija vai informācija, kuras iesniedzējs atsakās atklāt informācijas avotu.
