Redzama perspektīva 1
Pēdējo desmit gadu laikā produkcijas izlaide dārzkopības nozarē palielinājusies vairāk nekā divas reizes, bet augļkopībā – par 80%. Ar šādu nozares statistiku dārzkopjus uzrunāja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Viņš uzsvēra, ka nozare ir svarīga un perspektīva un tās dalībnieki var darboties visā Latvijā. Kā apliecinājums tam, ka nozare attīstās, ir vairāki vērienīgi projekti, kas realizēti pēdējā laikā. Tā “Mārupes siltumnīcas” uzbūvējušas 2,2 miljonus vērtu piecus tūkstošus kvadrātmetrus lielu siltumnīcu, kurā audzēt gurķus arī ziemas sezonā. Tas ļaus visu gadu piegādāt vietējo preci patērētājiem, kam līdz šim ziemas periodā nācās pirkt spāņu preci. Pie jaunas, vairāk nekā vienu miljonu vērtas ēkas un moderna aprīkojuma tikuši Dārzkopības institūta zinātnieki Dobelē, kas ļaus turpināt uzsāktos pētījumus un, attīstot jaunus, stiprināt starptautisko konkurētspēju. Šie ir vērienīgākie projekti nozarē, bet nesnauž arī mazāku saimniecību vadītāji.
Šobrīd svarīgi sakārtot dārzkopju apmācību, lai jaunie profesionāli apmācītie kadri turpinātu nozares tradīcijas un veicinātu tās attīstību. Tieši Bulduru Dārzkopības skolas turpmākais liktenis un dārzkopības izglītība bija viens no diskusiju galvenajiem jautājumiem dārzkopības konferencē. Bulduru Dārzkopības skolas attīstības biedrības “Par Bulduriem” vadītājs Ansis Birznieks, uzrunājot konferences dalībniekus, aicināja nesēdēt malā un domāt par to, kā iesaistīt topošos dārzniekus praktiskajos darbos.
Skolu varētu nodot Lauksaimniecības universitātei
“Svarīgi veidot sadarbību starp nozari un skolēniem. Šobrīd skolā prakses tiek rīkotas nepārskatāmi. Es aicinātu saimniecības saukt jauniešus praksē, lai varētu viņus labāk iepazīt, un tad aicināt viņus darbā. Nozarei arī jādomā, kā atvest uz skolu jauniešus, lai viņi apgūst šo profesiju,” tā A. Birznieks. Jādomā arī par materiālo bāzi – ja gribam, lai mums būtu jaunieši, kas nozarē ienāk kā inovatori, tad jābūt iespējai viņus apmācīt. “Bulduriem jābūt kā nozares centram, kur satiekas zinātne, pētniecība, izglītība. Jāņem vērā, ka izglītība pasaulē mainās, un kāpēc Bulduri nevarētu startēt jaunā kvalitātē. Jāver vaļā programmas, kas saistītas ar bioloģisko lauksaimniecību, mājražošanu. Jāsakārto infrastruktūra. Katlumāja skolā ierīkota tikai 25 gadus pēc valsts neatkarības atgūšanas, dušas skolēniem vēl jāsakārto,” informē Birznieks.
Šobrīd skolas finanšu situācija ir stabilizējusies, bet joprojām to var raksturot kā “uz trausla ledus”. Jāņem vērā, ka skola iesaistīta arī vairākās tiesvedībās. Biedrības vadītājs domā, ka skolai vajadzīgs kārtīgs saimnieks, kas gribētu skolu attīstīt. Jau šobrīd skaidrs, ka nozarei būtu vajadzīgi ap 100 jaunie speciālisti ik gadu. Paši ražotāji apstiprina, ka speciālistu trūkst un ražotāji būtu gatavi uzņemt jauniešus, lai apmācītu praktiskajā darbā.
Viešot skaidrību par skolas nākotni, Zemkopības ministrijas valsts sekretāre Dace Lucaua klātesošos informēja, ka risinājums varētu būt saglabāt skolu kā valsts kapitālsabiedrību un ar valdības rīkojumu to nodot Latvijas Lauksaimniecības universitātes paspārnē. Jau šonedēļ tiksies visu iesaistīto pušu juristi, lai varētu rast kompromisu šajā jautājumā.
