Krievijas embargo ietekmē… pašmāju ražotāji eksportē dārzeņus uz ES valstīm 1
Tradicionālajā dārzkopības konferencē piektdien Bulduros Latvijas dārzkopji un augļkopji atskatījās uz paveikto un diskutēja par sezonas aktualitātēm. Pagājušais gads bijis labs gan cenu, gan apjomu ziņā – to “LA” atzina vairāki nozarē strādājošie.
Ļauj atsperties
Kooperatīvās sabiedrības “Mūsmāju dārzeņi” vadītāja Edīte Strazdiņa neslēpj, ka svarīgs bijis saistītais atbalsta maksājums, kā arī citi atbalsta veidi, kas ļāva kompensēt iepriekšējo gadu zaudējumus, kad cenas bija traģiskas un dārzkopjiem nācās strādāt zem pašizmaksas. “Uz šo gadu raugāmies pozitīvi, un, ja mēs varētu turpināt tāpat, tad dārzeņkopības nozare atdzīvosies, izķepurosies un gaidāmi pozitīvi rezultāti un attīstības iespējas. Saistītais maksājums ļāva zemniekiem atsperties, un tā ir sēklas nauda, lai zemnieki var apsēt un apstādīt platības.” Pašlaik sējas darbi jau ir sākušies – “Mūsmāju dārzeņi” jau sēj redīsus, un pirmā raža varētu būt gaidāma pēc mēneša, ja laiks būs saulains.
Nozarē gan joprojām jūtama Krievijas embargo ietekme, bet šis ir pirmais gads, kad pašmāju ražotāji eksportē dārzeņus uz ES valstīm. Proti, lielā sausuma dēļ pērn neizdevās iegūt plānotās ražas, tāpēc Eiropas tirgū pietrūkst dārzeņu, un tos mēģina nodrošināt Latvijas ražotāji. E. Strazdiņa zina teikt, ka kāposti tiek realizēti Polijā, Somijā un pārējās Skandināvijas valstīs. Taču tas nav rādītājs, ka dārzkopjiem vajadzētu strauji reaģēt, jo viens gads nav rādītājs platību palielināšanai un kultūru nomaiņai.
Arī asociācijas “Latvijas dārznieks” vadītājs Jānis Bērziņš pavēsta labo ziņu nozarei: “Polijā sakarā ar sausumu nebija ražas, tur jau kopš rudens ir augstākas cenas nekā mums, līdz ar to nenāk iekšā pelēkais tirgus un mūsu tirgus ietilpība pieaug, līdz ar to savu preci varam visu pārdot.” Viņš uzskata, ka nozarei ļoti svarīgs solis būtu PVN likmes samazināšana, taču tas, visticamāk, būs nākamo gadu jautājums. Viņš ir gandarīts par iespēju dārzkopjiem saņemt saistīto maksājumu, kas nozarei ļāvis atsperties.
Nozarei ieguvums bijis arī sezonas laukstrādnieka nodokļa ieviešana, taču, kā atzīmēja “Very Berry” valdes priekšsēdētāja Gundega Sauškina, ne visas nozares saimniecības reģistrē savus laukstrādniekus, līdz ar to rodas problēmas. “Četrus gadus esam cīnījušies par šo sistēmu, un man bail, ka šī iespēja būs palaista vējā, jo rezultāts nav iepriecinošs,” viņa neslēpa, rādot datus par novadiem, cik daudz laukstrādnieku reģistrēti, kur redzams – dažos no tiem ir tikai viens vai divi.
