Pārkāpta kārtējā sarkanā līnija. Vai kaimiņos briest breksita analogs Polexit? 143
Uldis Šmits, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Polijā salīdzinoši ļoti liels pilsoņu īpatsvars atbalsta savas valsts dalību Eiropas Savienībā, un to pastāvīgi apliecina sabiedriskās domas aptaujas. Tomēr šajās dienās bieži tiek piesaukts varbūtējs breksita analogs poleksits (“Polexit”), un tādām drusku pārspīlētām raizēm ir savs iemesls.
Proti, valdošās partijas “Likums un taisnīgums” ultrakonservatīvo partneru klaji uzņemtais kurss uz konfrontāciju ar ES iestādēm, kuras ietvaros nupat pārkāpta kārtējā sarkanā līnija.
Tiesa pret tiesu
Polijas Konstitucionālā tiesa pagājušajā nedēļā pieņēma lēmumu, ka atsevišķi ES pamatlīgumu panti – tādā veidā, kā tos interpretē Eiropas Savienības Tiesa (EST), – neatbilst valsts pamatlikumam, turklāt, Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājas Jūlijas Pšilebskas vārdiem, ES institūcijas zināmos gadījumos pārsniedz savas pilnvaras. No šī verdikta izriet, ka oficiālā Varšava varētu neatzīt ES tiesību aktu prioritāti.
Var vilkt nosacītas paralēles ar Vācijas Konstitucionālās tiesas pērnā maija lēmumu, kas bija vērsts pret Eiropas Centrālās bankas veikto un ECB mandātam it kā neatbilstošo parādzīmju masveida iepirkšanu, lai gan ES Tiesa tajā nebija saskatījusi pārkāpumu.
Ja atceramies, 2017. gadā Eiropas Komisija (EK) pirmo reizi aktivizēja ES līguma septīto pantu un ievadīja tā saukto pārkāpuma procedūru pret Varšavu tieši saistībā ar Polijas valdības īstenotajām apstrīdamajām tiesu sistēmas reformām, jo pārbaudēs tika konstatēts, ka reformas slēpj sistēmiskus draudus tiesu neatkarībai un demokrātiskā iekārtā fundamentālajam varas dalīšanas principam.
Ne velti Briselē īpašus iebildumus izraisīja mainītā Konstitucionālās tiesas tiesnešu izraudzīšanas un disciplinārās uzraudzības kārtība. Spriežot pēc Polijas opozīcijas apgalvojumiem, tagadējais tiesas sastāvs, ieskaitot tās priekšsēdētāju, dēvējams teju par partijas “Likums un taisnīgums” uzticības personām. Tāpēc jau šā gada martā, kad premjerministrs Mateušs Moraveckis iesniedza tiesā prasību izvērtēt Līguma par Eiropas Savienību atbilstību Polijas konstitūcijai, nebija pārlieku šaubu, kāds būs lēmums. Tā pasludināšana dažādo Varšavas un Briseles strīdu kontekstā gan esot četras reizes atlikta.
Nauda kā instruments
Šo lēmumu ne bez satraukuma gaidīja arī Eiropas Komisija, kas joprojām uzskata, ka ES Atveseļošanas fonda naudas piešķīrums saistāms ar noteiktu tiesiskuma kritēriju ievērošanu. Tāpēc pagaidām Polijas un tāpat Ungārijas nacionālo atveseļošanas plānu apstiprināšana iestrēgusi.
Pagājušajā mēnesī uz to norādīja ES ekonomikas komisārs Paolo Džentiloni. Bet Polijas tieslietu ministrs Zbigņevs Zjobro no koalīcijas partijas “Solidārā Polija”, kas ietur sevišķi “stingru līniju”, preses konferencē izteicās, ka EK nostāja ir “agresijas izpausme un mēģinājums ierobežot mūsu suverenitāti”. Valdības runasvīrs Pjotrs Millers iztēloja notiekošo par divu nesamierināmu filozofiju sadursmi, ko iemieso Briseles birokrāti, kuri tiecas radīt “Eiropas Savienotās Valstis”, un Varšava, kas aizstāv “suverēno valstu kopienu”. Savukārt premjers Moraveckis pauda pārliecību, ka agrāk vai vēlāk Polija dabūs naudu, uz ko tai ir pilnīgas tiesības, bet neies ubagot un spēj gluži labi iztikt arī bez Atveseļošanas fonda līdzekļiem.
Plāns paredz atvēlēt Polijai gandrīz 24 miljardus eiro subsīdijās, bet, summējot ar izdevīgu aizdevumu veidā piešķiramajiem miljardiem, guvums līdzinātos aptuveni desmitajai daļai no valsts iekšzemes kopprodukta. Pērn Polija kopā ar Ungāriju ilgi bloķēja ES daudzgadu budžeta un “NextGenerationEU” palīdzības paketes apstiprināšanu, jo iebilda pret jaunieviesto mehānismu, kas faktiski sasaista Eiropas naudas piešķīrumus arī ar likuma varas ievērošanas prasību.
Beidzot tika panākts kompromiss, ka mehānismu varēs iedarbināt tikai tad, ja EST atzīs tādas sasaistes likumību. Zīmīga apstākļu sakritība: 11. oktobrī Luksemburgā esošā EST sāka izskatīt Varšavas un Budapeštas šajā sakarā ierosināto lietu. Izskatīšana gan var ievilkties pat pusgada garumā. Tikmēr Brisele sola izmanot “visus tās rīcībā esošos instrumentus”, kā teicis ES tieslietu komisārs Didjē Reinders, un rīkoties ātri.
Vai Tusks ko līdzēs
To vēlas darīt arī Donalds Tusks, kurš vasarā atgriezās Polijas politikā un atkal stājās lielākās opozīcijas partijas “Pilsoniskā platforma” priekšgalā. Taču viņam vajadzēs pulcēt krietni plašākas ne pārāk saliedēto opozicionāru aprindas, lai panāktu Varšavas kursa maiņu.
Saskaņā ar nedēļraksta “Wprost” publicēto aptauju 48% respondentu viņa izredzes vērtē kā labas, bet 50,5% ir pretējās domās. Svētdien, atsaucoties uz Tuska aicinājumu sarīkotajās demonstrācijās ar lozungiem “Mēs esam Eiropa” un “Mēs paliekam”, iesaistījās daudz ļaužu Polijā un citviet pasaulē, kur mīt poļu kopienas, taču tas drīzāk bija nevalstisko organizāciju un pilsoniskās sabiedrības mobilizēšanās nopelns.
Grūti prognozēt, vai izdosies saglabāt rindu vienotību līdz 2023. gadam, kad notiks parlamenta vēlēšanas. Turklāt spējas mobilizēties piemīt arī Jaroslava Kačiņska vadītajai varas partijai, kura kategoriski noraida tai piedēvēto slēpto vēlmi izstāties no ES, tomēr nāk klajā pati ar savu Eiropas vērtību izpratni, kam netrūkst piekritēju.
Piemēram, Francijā, kur pavasarī notiks prezidenta vēlēšanas, Polijas Konstitucionālās tiesas lēmumu apsveica ne tikai Marina Lepēna vien. Tāpat kādreizējais ministrs sociālistu valdībā un varbūtējais prezidenta amata pretendents Arno Montebūrs izteica mudinājumus sekot Varšavas pēdās. Bijušais ES galvenais breksita sarunu vedējs Mišels Barnjē, kurš cer tikt izvirzīts no labējās partijas “Republikāņi”, daudziem par pārsteigumu savā kampaņā nu pievērsies “juridiskās suverenitātes” aizstāvībai. Tā ir visnotaļ ienesīga priekšvēlēšanu tēma, ko īpaši iecienījuši par populistiem vai eiroskeptiķiem dēvētie politiķi. Pēdējā laikā viņi sākuši zaudēt pozīcijas, kā noticis Vācijā, Itālijā un nesen Čehijā. Kas nepavisam nenozīmē diskusiju beigas.
Urzula fon der Leiena, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja, 8. oktobrī: “Es esmu dziļi satraukta par Polijas Konstitucionālās tiesas vakar pieņemto nolēmumu. /../ Gan ES pilsoņiem, gan uzņēmumiem, kuri darbojas Polijā, ir vajadzīga juridiskā noteiktība par to, ka Polijā tiek pilnībā piemēroti ES noteikumi, tostarp Eiropas Savienības Tiesas nolēmumi. /../
Visi Eiropas Savienības Tiesas nolēmumi ir saistoši visām dalībvalstu iestādēm, tostarp valstu tiesām. ES tiesību aktiem ir augstāks spēks nekā valsts tiesību aktiem, tostarp konstitucionālajiem noteikumiem. Tieši to ir apņēmušās ievērot visas ES dalībvalstis, kļūstot par Eiropas Savienības daļu. Lai to nodrošinātu, mēs izmantosim visas pilnvaras, kas mums ir saskaņā ar līgumiem.”
