Pokrovskas sektorā ukraiņi izveidojuši dronu “valni”, kas neļauj okupantiem virzīties uz priekšu 0
“Pokrovskas sektorā ukraiņi izveidojuši dronu “valni”, kas neļauj okupantiem virzīties uz priekšu,” TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” stāsta Jānis Slaidiņš, NBS majors, Zemessardzes štāba virsnieks.
Krievijas karaspēks naktī uz trešdienu uz Ukrainu raidījis 177 “Shahed” tipa trieciendronus un dažādu tipu dronus imitatorus, un ukraiņu karavīri notriekuši 110 no tiem, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.
Droni notriekti Harkivas, Poltavas, Sumu, Kijivas, Čerņihivas, Čerkasu, Kirovohradas, Mikolajivas, Hersonas un Dņipropetrovskas apgabalos. 66 dronu imitatoru lokācija pazaudēta bez negatīvām sekām.
Ienaidnieka trieciena rezultātā cietuši Kijivas, Harkivas, Kirovohradas un Sumu apgabali, norādīja Gaisa spēki. Droni raidīti no Orlas, Brjanskas, Kurskas, Miļļerovas, Šatalovas un Primorskoahtarskas virzieniem.
Tajā pašā laikā, padziļinoties Krievijas un Ziemeļkorejas divpusējai sadarbībai, militāro kravu apjoms, ko Ziemeļkoreja piegādā Krievijai, var pieaugt, teikts ASV Kara studiju institūta (ISW) ziņojumā.
Nesen uzņemtajos satelītattēlos fiksētas aizdomīgas darbības Ziemeļkorejas Rasonas ostā, kas var liecināt par kravu, arī militāru preču, pārvietošanu, norāda ISW.
Maskavā nule notikušas Krievijas un Ziemeļkorejas augsta ranga amatpersonu sarunas, vēsta abu valstu mediji.
Krieviju sarunās pārstāvējis Ārlietu ministrijas departamenta vadītājs, bet Ziemeļkoreju – vēstnieks un valdošās partijas politbiroja loceklis.
Krievijas vēstniecība Phenjanā pirmdien paziņoja, ka delegācijas apspriedušas abu autoritāro valstu valdošo partiju sadarbības stiprināšanu pērn decembrī noslēgtās Maskavas un Phenjanas stratēģiskās partnerības ietvaros.
Vienlaikus Dienvidkorejas izdevums “Korea JoongAng Daily” publicējis uzņēmuma “Planet Labs PBC” satelītattēlus, kas varētu liecināt par aktīvu kravu satiksmi starp abām valstīm.
Satelīti fiksējuši 110 metrus garu kuģi Rasonas ostā netālu no Ķīnas un Krievijas robežas. Netālu no piestātnes bija redzama arī aptuveni 100 metrus gara konteineru rinda.
ISW iepriekš ziņoja, ka 2023.gada novembrī Ziemeļkoreja, visticamāk, izmantoja šo ostu, lai nosūtītu munīciju uz Vladivostoku.
Aktivitāte Rasonas ostā varētu liecināt par palielinātu resursu piegādi, ko Krievija varētu izmantot, lai atbalstītu karu pret Ukrainu.
