Poikāns par žoga būvēšanu uz robežas: “Mēs tomēr esam tas Baltijas valstu vājais posms – tā ir pašu neizdarība…” 111
“Man žēl, ka mēs tomēr esam tas Baltijas valstu vājais posms, un šajā gadījumā te nevar atrunāties ar smagāku padomju laiku mantojumu nacionālā sastāva dēļ, ka mums 5.kolonna ir lielāka – te ir tīri pašu neizdarība,” tā TV24 raidījumā “Preses klubs” uzsvēra Latvijas Universitātes (LU) Matemātikas un informātikas institūta mākslīgā intelekta laboratorijas pētnieks Ilmārs Poikāns, diskutējot par aktuālo politisko tematu, kas skar žoga būvniecību uz Latvijas robežas ar Baltkrieviju, jo tas arvien nav paveikts.
“Žogu, kas izskatās pēc mazdārziņa žoga, salīdzinājumā ar Polijas žogu, uzbūvēt nevar! Nu, ko tad darīt? Skaidrs, nu, labi, ka kaimiņi nāk palīgā. Bet tāpat mums jāsaprot, lai izārstētos, kur ir problēma? Mums jāatzīst, nevis tur pīārā jāstāsta: nē, nē Latvija nav Baltijas valstu vājākais posms…Nu, Latvija ir! Un paši esam visu izdarījuši, lai būtu. Tātad – konstatējam un labojam!” ieteica Poikāns.
LU pētnieks pauda cerību, ka jaunajā valdībā nebūs atrunas un netiks sacīts, ka viņiem vajag 100 dienas, lai iestrādātos.
“Kozlovska kungs jau ilgus gadus bija iekšlietu ministrs, Vienotība pie varas arī ir ļoti ilgi – tur nekādas 100 dienas nav…Lai nākamajā dienā pēc [valdības] apstiprināšanas, lūdzu, risināt!” tā “Preses klubā” sacīja Poikāns, apspriežot žoga izbūves kavēšanos uz Latvijas un Baltkrievijas robežas.
Jau vēstīts, ka topošās koalīcijas partneri – partiju apvienība “Jaunā vienotība” (JV), Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un “Progresīvie” – apņēmušies pabeigt žoga būvniecību uz robežas ar Baltkrieviju līdz 2023.gada beigām, kā arī uz robežas ar Krieviju, liecina valdības deklarācijas projekts, kas tika publiskots 12.septembrī.
Deklarācijas projektā ir trīs sadaļas un 39 punktos apkopoti jaunās valdības galvenie sasniedzamie mērķi un uzdevumi.
Deklarācijas virsmērķī teikts, ka Latvija ir latviska, labklājīga, droša un iekļaujoša Eiropas valsts, kura ilgtspējīgi attīstīsies demogrāfisko, klimata, tehnoloģiju un digitālo pārmaiņu laikā. Reizē brīvība, demokrātija, tiesiskums un latviskā kultūrtelpa ir valsts pamatvērtības, kuras caurvij ikvienu mūsu lēmumu. Iesaistot sabiedrību un veicinot iedzīvotāju izglītību visa mūža garumā, panāksim vienlīdzīgas un taisnīgas iespējas ikvienam Latvijā dzīvot cieņpilnu dzīvi un īstenot savus mērķus.
Partneri arī vienojušies par konkrētiem darbiem, kas jāpaveic līdz šā gada beigām, kas tiks vēl pievienoti deklarācijai.
