Podraide, aplāde vai podkāsts? Portāls “LA.LV” paziņo par iesaistīšanos podkāstu radīšanā 1
Podkāsts kā žanrs, ar kura palīdzību nodot informāciju klausītājiem, pēdējo gadu laikā pasaulē kļuvis par absolūtu hitu. Arī Latvijā, kaut arī ar novēlošanos, šis vienmēr pieejamais formāts kļūst arvien populārāks, cilvēkiem klausoties podkāstus automašīnā, virtuvē, ikdienas skrējienā u. c. aktivitāšu laikā.
Arī portāls “LA.LV” drīzumā klausītājiem vērtēšanai nodos trīs dažādas nozares aptverošus podkāstus.
Podkāsti par būvniecību, energoefektivitāti un cukuru
Sākotnēji portālā “LA.LV” būs atrodami trīs dažādu nozaru podkāsti, kuri iznāks vienu reizi nedēļā. Kā atklāja jauno podkāstu producents Armīns Ronis, viens no podkāstiem taps sadarbībā ar būvmateriālu un būvķīmijas ražotāju “Vincents Polyline”.
Tiks veidots podkāsts par tēmām, kas saistītas ar būvniecību, – būs ziņas, atbildes uz klausītāju jautājumiem un praktiski ieteikumi, kā arī kompānijas vadītāja Andra Plociņa intervijas ar būvniecības nozares atslēgas figūrām par dažādām aktuālām tēmām un problēmām nozarē, tāpat podkāsta radīšanā piedalīsies arī RTU zinātnieks, Latvijas Betona savienības vadītājs Genādijs Šahmenko.
Otrs podkāsts būs par cukuru, tā tapšanā palīdzēs cukura ražotājs “DanSukker”. Podkāstā tiks stāstīts par cukura vēsturi, tā pareizu lietošanu, ietekmi uz veselību u. c. ar mūsdienu bubuli – cukuru – saistītām tēmām.
Savukārt trešais podkāsts taps sadarbībā ar enerģijas tirgotāju “Elektrum”, kurā varēs dzirdēt dažādus jaunumus par energoefektivitāti, elektrības ekonomiju, elektroauto un kopumā par gaismu, kas šobrīd rudenī ir tik svarīga.
Podkāsti pasaulē ir aizgājuši ļoti vareni. Tas zināmā mērā arvien vairāk medijiem liek saturu ražot pēc pieprasījuma, kas nozīmē, ka mediji vairs tik ļoti nediktē dienaskārtību kā kādreiz.
Kāpēc podkāsti pie mums kļūst populāri tikai tagad?
“Bija jāpaiet zināmam laikam, līdz auditorija pierada pie jaunās idejas, kā arī sāka to lietot. Manuprāt, šis laiks šobrīd ir pienācis,” norādīja A. Ronis.
Viņš stāstīja, ka Latvijā šobrīd ir apmēram simt samērā aktīvi podkāsti, taču no tiem daļa ir arī Latvijas Radio veidotie raidījumi.
Daļa tos par podkāstiem īsti nesauc, taču, kā norādīja Ronis, tas ir viens no paņēmieniem, kā arī radiostacijām censties piesaistīt podkāstu auditoriju.
Pasaulē kopumā ir apmēram miljons dažādu podkāstu. Latvijas podkāstu pasaulē noteikti pieminama ir “Delfi.lv” izveidotā platforma, kurā pieejama liela daļa Latvijā radīto podkāstu. Savukārt “TVnet” saturu cenšas veidot paši.
“Potenciāls attīstīties ir bezgalīgi liels, galvenais – tikai radīt kvalitatīvu un interesantu saturu. Gribam, lai “LA.lv” podkāstus cilvēki klausītos savā ikdienas dzīvē – pie auto stūres, tramvajā, autobusā un daudz kur citur,” teica Armīns Ronis.
Podkāsts – “konservēts radio”
Savukārt “Latvijas Mediju” elektronisko mediju un produktu direktors Andris Rībens sacīja, ka “LA.lv” ļoti cenšas sekot līdzi auditorijas ieradumu izmaiņām.
“Eksperimentējam ar dažādām satura formām. Papildus tekstam arvien vairāk piedāvājam vizuālu saturu – fotogalerijas, video un infografikas. Analītikas rīki uzrāda, ka mūsu auditorija to novērtē. Tagad kārta pienākusi arī klausāmam saturam – redzam tādu pieprasījumu. Cilvēkiem patīk klausīties pašu izvēlētu saturu, ejot pa ielu, sabiedriskajā transportā vai personīgajā auto – tad, kad viņiem ir ērti.”
Viņš uzsvēra, ka podkāsts pēc būtības ir “konservēts radio” par cilvēkus interesējošām tēmām.
“Latvijā šis žanrs ir uzplaucis tieši pēdējā gada laikā, tos veido gan dažādi entuziasti, gan lieli mediji. Mūsu piedāvājums atšķirsies no tā, kas līdz šim pieejams Latvijā. Tas būs praktiskāks un noderīgāks. Podkāsts kā žanrs noteikti ir uz palikšanu. Cita lieta, ka nevaram paredzēt konkrētu podkāstu popularitāti. Mēs rūpīgi sekosim līdzi auditorijas reakcijai un izdarīsim secinājumus, ko mainīt, ko attīstīt, no kā atteikties,” sacīja Rībens.
Iespēja piesaistīt jaunāku auditoriju
Kas ir podkāsts? Šis termins ir ieguvis arī latviskās versijas – podraide un aplāde, taču grūti iedomāties, kā šie latviskotie vārdi iegūs popularitāti. Paši podkāstu autori norādījuši, ka nekad nelietos kādu citu terminu.
Podkāsts ir raidījums, kas pieejams digitālā audio formātā straumēšanai internetā. To var arī lejupielādēt savās ierīcēs, lai klausītos datorā, mobilajā telefonā vai kādā citā līdznēsājamā ierīcē brīdī, kad nav pieejas internetam, piemēram, lidojuma laikā.
Parasti podkāsti neaprobežojas ar vienu epizodi – tā vietā pieejams podkāsta sēriju kopums, ko abonents saņem automātiski, tiklīdz podkāsta autors to padarījis pieejamu dažādās platformās.
Populārākās podkāstu platformas ir “Apple podcasts”, “Google podcasts”, “Stitcher”, “Podbean”, “Spotify” u. c.
Dažādi ārvalstu avoti vēsta, ka par īsteno podkāstu dzimšanu jāuzskata 2004. gads, kad bijušais mūzikas kanāla “MTV” darbonis Adams Karijs kopā ar programmētāju Deivu Vaineru izveidoja “iPodder” programmu, kas ļāva uz “iPod” ierīces automātiski lejupielādēt interneta radiostaciju raidījumus.
Karijs šobrīd ir podkāsta “The Daily Source Code” autors, kuru uzskata par pašu pirmo īsto podkāstu, kā arī vienu no pasaulē populārākajiem podkāstiem. Savukārt ideja par podkāstu datējama ap 2000. gadu.
2004. gadā radās arī pirmā platforma “Libsyn”, uz kuras podkāstus varēja izvietot. 2005. gadā “Apple” dibinātājs Stīvs Džobss paziņoja, ka sāks podkāstus piedāvāt arī jaunākajā “iTunes” platformā, bet tā gada decembrī vārds “podkāsts” kļuva par gada vārdu “New Oxfords American Dictionary” vērtējumā.
Desmit gadus vēlāk – 2014. gadā – uz “Apple” platformām izvietotajiem podkāstiem bija jau vairāk nekā miljardu liels abonentu skaits. ASV un Eiropā podkāstu tirgus vairāk zināms kā brīvpiekļuves saturs, kuru pastāvēšanu nodrošina podkāstos ietvertās reklāmas.
Savukārt Āzijā podkāstos nav reklāmu, taču par iespēju tos noklausīties kaut kas ir jāsamaksā. Ķīnas valdība 2017. gadā rēķināja, ka tās iedzīvotāji par Ķīnā veidotajiem podkāstiem iztērējuši 7,3 miljardus dolāru.
Savukārt podkāstos esošo reklāmu apgrozījums ASV tirgū 2017. gadā bijis 314 miljoni dolāru.
Kāpēc ir vērts mesties podkāstu attīstības vilnī? Tā ir lieliska iespēja sasniegt arī jaunāku auditoriju, kuru maz interesē informācija laikrakstos, televīzijā, portālos, radio.
“Reuters Institute” un Oksfordas universitātes kopīgi veiktā pētījumā secināts, ka vecuma kategorijā no 18 līdz 34 gadiem 48% cilvēku izvēlas patērēt podkāstu saturu, bet tikai 22–27% klausās radio pārraides.
Podkāsts ir viegli pieejams satura ieguves formāts, kurā iespējams noklausīties gan pētnieciskās žurnālistikas veikumus, gan remdēt apetīti pēc interesanta un oriģināla izklaides satura, gan smelties zinības dažādās specifiskās nozarēs.
Tematu daudzveidība ir tiešām milzīga un popularitāti var iemantot gan ļoti pārdomāts saturs par nopietnām tēmām, gan vienkārša ikdienas notikumu komentēšana klausītājus uzrunājošā veidā.
Nekādas kontroles
“Reuters Institute” žurnālistikas studiju pārstāvis Niks Ņūmans savā pētījumā norāda, ka podkāstus vismaz vienu reizi mēnesī klausījusies apmēram trešdaļa no visiem pētījumā aptaujātajiem cilvēkiem.
Dienvidkorejā, Honkongā podkāstus klausās vairāk nekā puse iedzīvotāju, tāpat daudz klausās arī Taivānā. Eiropā podkāsti ir iecienīti spāņu, īru, zviedru vidū, bet mazāk populāri tie ir, piemēram, Nīderlandē, Lielbritānijā, Beļģijā.
Savukārt podkāsta autoriem par labu nāk tas, ka tos īsti nekas neierobežo – nav jāievēro pat ētikas kodekss, kas savā ziņā tur rāmjos žurnālistus.
Rāmju un politkorektuma neesamība ir vēl viena patīkama podkāstu raksturiezīme. Sliktākais, kas var notikt ar podkāsta autoru, ir sabiedrības nosodījums un podkāsta izņemšana no platformām, ja par to sūdzas klausītāji.
