Iespējamās pneimonijas pazīmes. Klepus var nebūt! 1
Vīrusi un baktērijas ziemā izraisa ne mazums likstu. Bīstamākā ir pneimonija.
Īpašas pazīmes
Augšējo elpceļu un plaušu slimības vairāk saasinās rudenīgi vēsā un mitrā laikā, jo tad aktivizējas arī vīrusi un baktērijas. Nereti pneimonija jeb plaušu karsonis ir saaukstēšanās, bronhīta vai citas elpceļu slimības komplikācija, ko visbiežāk izraisa pneimokoki – baktērijas, kas pastāvīgi atrodas uz elpceļu gļotādas.
Pneimonijas izpausmes ir tādas pašas kā saaukstēšanās gadījumā – klepus ar temperatūru vai bez tās. Lai noteiktu, kurā brīdī slimība ir pārtapusi par pneimoniju, ārsts vērtē sūdzības – cik ilgi tās ir, kā izpaužas, kad kļūst labāk.
Ģimenes ārste Karīna Vernere uzsver, ka plaušu karsoņa gadījumā ir visai spēcīgs, parasti mitrs klepus, taču tas var būt arī sauss. Dažkārt kļūst grūti dziļi ieelpot, jo tūdaļ rodas spēcīga klepus lēkme un pastiprinās sāpes krūtīs, ir aizdusa ne vien fiziskas slodzes laikā, bet arī miera stāvoklī.
Nereti pneimonija norit bez klepus un saklausāmiem trokšņiem plaušās.
Tāpēc nevar paļauties tikai uz slimnieka izklausīšanu – klepus intensitāte un stiprums ne vienmēr atspoguļo plaušu iekaisuma lielumu.
Slimībai bieži vien raksturīgi drebuļi un temperatūras paaugstināšanās. Ķermenim tā nāk par labu, jo tādējādi tas reaģē uz svešām vielām, ko organismā rada slimību izraisītāji. Karīna Vernere piebilst, ka daudz sliktāk, ja temperatūra ir normāla vai ļoti augsta (pārsniedz +40 °C), jo tas nozīmē, ka vīrusi vai baktērijas ņem virsroku. Šajā stadijā ierastie līdzekļi pret drudzi vai nu nepalīdz, vai darbojas īslaicīgi.
Bez pašdarbības
Ārstējot saaukstēšanos, nedēļas laikā parasti mazinās nogurums un nespēks, uzlabojas pašsajūta. Bet, ja, lietojot kādas zāles, nekas nemainās vai kļūst pat sliktāk, pietiek ar pašdarbību! Plaušu karsoņa gadījumā ārsta nekontrolēta zāļu lietošana rada vairāk ļaunuma nekā labuma, jo pneimonija ir plaušu audu iekaisums, kas labi padodas vismaz divu nedēļu antibiotiku terapijas kursam, taču šīs zāles var izrakstīt tikai ārsts. Pašārstējoties plaušu karsoni pieveikt nevar.
Parasta saaukstēšanās vai gripa, kas pāraug plaušu karsonī, izraisa gļotu un strutu uzkrāšanos plaušu alveolās, apgrūtinot organisma apgādi ar skābekli un kavējot gāzu maiņu. Var rasties komplikācijas – saaugumi plaušās, plaušu plēves un pat sirds iekaisums vai plaušu mazspēja, bet nopietnākos gadījumos pneimonija var beigties letāli, it īpaši maziem bērniem un vecāka gadagājuma ļaudīm.
Pneimonija ir slimība, kas jāizguļ, bet ne vienmēr slimnīcā. Ja nav liela nespēka, nepazeminās asinsspiediens un nav ļoti augstas temperatūras, ārstēties var mājās.
Infekcijas perēkļus var saskatīt plaušu rentgenā, un tā ir galvenā pneimonijas diagnostikas metode, ko dažkārt atkārto jau 5–7 dienas pēc zāļu lietošanas, ja medikamenti nav devuši uzlabojumu. Tad vajadzības gadījumā koriģē terapiju un rentgenu veic, arī izvērtējot ārstēšanās rezultātu.
Lietojot piemērotus medikamentus, baktērijas tiek sašķeltas, un šie atkritumi organismam ir indīgi, tāpēc jālieto daudz šķidruma, lai tos izskalotu. Te lieti noder tautas līdzekļi – liepziedu, gaiļpiešu un ceļmallapu tēja, dzērveņu morss un dažādas dabiskās sulas, kas pazemina temperatūru, šķidrina krēpas un veicina atklepošanu, palīdz elpot un atjauno izsvīdušā šķidruma daudzumu.
Ģimenes ārste Karīna Vernere brīdina, ka sildīšanas procedūras pneimonijas gadījumā gan nav piemērotas. Organismam daudz vairāk palīdz siltu tvaiku inhalācijas.
Pašaizsardzības pasākumi
Diemžēl specifiskā imunitāte pret pneimonijas izraisītājiem neveidojas, tāpēc ar šo slimību var saslimt vairākkārt. No tā palīdz izvairīties profilakse – imunitātes stiprināšana, lietojot pilnvērtīgu, vitamīniem bagātu uzturu, uzņemot pietiekami daudz šķidruma, ieturot regulāras ēdienreizes, ievērojot higiēnu un sabalansētu dienas režīmu, veicot regulāras fizikās aktivitātes, vēlams svaigā gaisā, uzturot iekšējo mieru un pozitīvas emocijas.
Ģimenes ārste atgādina, ka pat profilakse nav simtprocentīga garantija, jo daudz kas atkarīgs arī no pneimoniju izraisījušā vīrusa agresijas. Tomēr stiprs organisms slimību pārcietīs daudz vieglāk un bez paliekošām sekām.
