“PNB bankas” valdes priekšsēdētājs Olivers Bramvels atstāj amatu 0
AS “PNB banka” (iepriekš “Norvik banka”) valdes priekšsēdētājs Olivers Ronalds Bramvels ar otrdienu, 30.jūliju, atstāj bankas valdes priekšsēdētāja amatu, kuru ieņēma kopš 2013.gada, aģentūru LETA informēja bankā.
“PNB bankas” valdē turpinās strādāt valdes locekļi Anna Verbicka, Dmitrijs Kalmikovs, Aleksejs Kutjavins un Natālija Ignatjeva.
“Ar profesionālu gandarījumu atskatos uz šo gadu laikā paveikto “PNB bankā”. Pēdējie gadi bija ļoti satraucoši un neprognozējami Latvijas finanšu nozarei, ko ir ietekmējuši dažādi gan ārējie, gan vietējie faktori. Neskatoties uz dažādām grūtībām, “PNB banka” ir spējusi saglabāt stabilu vietu banku sistēmā un turpināt nepārtrauktu darbu, nodrošinot saviem klientiem finanšu pakalpojumus,” norādīja Bramvels.
Viņš informēja, ka 2018.gada auditētie finanšu dati liecina, ka banka strādājusi efektīvi, lai realizētu biznesa stratēģiju gan vietējā, gan starptautiskajā tirgū.
“Bankas bilance ir pozitīva, kas pierāda, ka “PNB banka” joprojām ir konkurētspējīga.
Priecājos, ka vīzija par bankas turpmāko attīstību un izvirzītajiem mērķiem ir saistoša arī ASV un Eiropas investoru grupai, kuri šī gada jūnijā iegādājās bankas akciju kontrolpaketi un ir apņēmušies palielināt bankas kapitālu, kā arī aktualizēt biznesa attīstības stratēģiju, kas ietvers vēl plašāku produktu un pakalpojumu klāstu klientiem un mūsdienīgus banku tehnoloģiju risinājumus,” norādīja Bramvels.
“PNB banka” pagājušajā gadā strādājusi ar auditēto peļņu 1,067 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem 2017.gadā, liecina bankas publiskotais gada pārskats. Vienlaikus bankas grupas zaudējumi samazinājušies 2,7 reizes un veidoja 17,505 miljonus eiro.
Vienlaikus neatkarīgā revidenta SIA “PricewaterhouseCoopers” atzinums par bankas finanšu pārskatu ir ar iebildēm.
Pārskatā minēts, ka bankas kapitāla pietiekamības rādītājs 2018.gada 31.decembrī bija 12,48%, kamēr regulatora minimālā prasība ir 14%.
Tāpat pārskatā teikts, ka 2018.gadā banka iesniedza FKTK aktualizētu bankas/grupas kapitāla stiprināšanas plānu. Šajā plānā banka ir paredzējusi vairākus attīstības scenārijus, tostarp plāna galvenie pasākumi ietver SIA “Winergy” pārdošanu, bankas beztermiņa obligāciju, kuras ir iespējams konvertēt par pirmā līmeņa kapitālu, emisiju, neprofila aktīvu pārdošanu, pensiju plānu pārdošanu, subordinēto noguldījumu konvertēšanu un jaunu investoru piesaistīšanu.
Pārskatā arī teikts, ka 2019.gada 28.jūnijā būtiski mainījās bankas akcionāru sastāvs. “Bankas vadība šo akcionāru maiņu vērtē pozitīvi. Jaunā bankas/grupas stratēģija, kas tiks izstrādāta tuvākajā nākotnē, ļaus bankai turpināt savu darbību un būs vērsta uz ilgtermiņa stratēģisko attīstību. Pozitīvi, ka jauno akcionāru papildus kapitāla ieguldījumu dēļ, banka/grupa spēs izpildīt regulatora noteiktās kapitāla pietiekamības prasības. Turklāt, papildus kapitālieguldījumi palīdzēs palielināt bankas/grupas rentabilitāti, ieguldot ienesīgākos finanšu instrumentos,” sacīts pārskatā.
“PNB bankas” aktīvi 2018.gada 31.decembrī bija 569,53 miljonu eiro apmērā, kas ir par 27,8% jeb 219,563 miljoniem eiro mazāk nekā 2017.gada beigās, kad bankas aktīvi bija 789,093 miljonu eiro apmērā.
“2018.gadā bija vērojami būtiski tirgus satricinājumi saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jautājumiem. Gan “ABLV Bank” skandāls 2018.gada februārī, gan noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas krīze Igaunijā un kaimiņvalstīs nodrošināja to, ka 2018.gadā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana bija bankas vadības uzmanības centrā.
Galvenais uzdevums, kas tika paveikts, balstoties uz šiem notikumiem, bija klientu portfeļa pilnīga pārskatīšana, sākotnēji koncentrējoties uz starptautiskās uzņēmējdarbības segmentu un nodrošinot, ka tas ir augstas kvalitātes, lai varētu izpildīt jaunās likumdošanas prasības, kas tika ieviestas 2018.gada maijā,” teikts vadības ziņojumā.
Tajā arī norādīts, ka papildus klientu bāzes pārskatīšanai, kas turpinājās līdz 2018.gada septembrim, bankai bija arī jāpārstrādā un jāaizstāv sava stratēģija Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).
“Banka jau iepriekš ir pieredzējusi šādus izaicinājumus un, paredzot iespējamo klientu plūsmu samazinājumu, sāka optimizēt izdevumus, kas nodrošināja 9,1% izdevumu ietaupījumu salīdzinājumā ar sākotnēji ieplānotiem izdevumiem. Tomēr tas netika darīts uz sistēmu un riska vai kontroles pārvaldības jomā strādājošo darbinieku rēķina,” piebilsts vadības ziņojumā.
“2019.gadā banka plāno uzlabot savu kapitāla pietiekamības rādītāju, samazināt lielo riska darījumu rādītājus un palielināt peļņu,” teikts vadības ziņojumā.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka 2017.gadā “PNB banka” strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 43,914 miljonu eiro apmētā, bet bankas grupas zaudējumi bija 47,715 miljoni eiro.
Pēc aktīvu apmēra “PNB banka” 2018.gada beigās bija septītā lielākā banka Latvijā. Bankas akciju kontrolpaketes īpašnieks pagājušā gada beigās bija Grigorijs Guseļņikovs.
