”PNB bankas” kreditori varētu neatgūt miljoniem eiro 1
Maksātnespējīgās “PNB bankas” kreditori, kuru vidū ar miljoniem eiro noguldījumiem ir arī vairākas pašvaldības, varētu neatgūt visu naudu, raidījumam “LNT Ziņas” atzinis maksātnespējas administrators Vigo Krastiņš.
Šādām bažām pamatu rada Eiropas Centrālās Bankas (ECB) vērtējums par “PNB Bankas” aktīvu vērtību – summu, par kādu aktīvus šodien varētu raiti realizēt. ECB vērtējums krasi atšķiras no bankas vadības iepriekš uzrādītajiem aptuveni 550 miljoniem eiro. Ne velti akcionāriem tika prasīts ieguldīt 146 miljonus eiro, lai varētu nosegt visus kreditorus prasījumus, norādīja Krastiņš.
“Problemātiskākie ir tieši aktīvi, kas ir ārpus Latvijas, kā arī kredīti, kas ir ārpus Latvijas. Galvenā problēma ir tāda, ka kredītu nodrošinājumi ir pārvērtēti un nepietiekami, ” skaidroja Krastiņš. Viņš kā piemēru minēja situāciju, ka kāds aktīvs vērtēts kā biznesa aktīvs, kas jau rada naudas plūsmu, taču konkrētajā brīdī kredīta nodrošinājums nebūt vēl nav attīstīts tādā stadijā, lai ģenerētu naudu.
Lielākais “PNB Bankas” kreditors ar aptuveni 279 miljoniem eiro būs Noguldījumu garantiju fonds, no kura līdzekļiem tiek izmaksāti garantētie noguldījumi.
Vēl aptuveni 140 miljonu eiro apmērā prasības ir lielajiem noguldītājiem, kuru vidū ir vairākas pašvaldības.
Kā uzsvēra administrators, bankas bilancē atspoguļotā aktīvu vērtība, tai skaitā viesnīcas un komercīpašumi Krievijā, nebūt vēl nenozīmē, ka attiecīga būs arī darījuma cena un arī atgūtā summa – tā var būt gan lielāka, gana mazāka, lai gan parasti maksātnespējas procesi paģēr aktīvu ātru realizāciju, tātad arī zemākas cenas.
Jau vēstīts, ka “PNB bankas” darbība tika apturēta 2019.gada 15.augustā, bet 12.septembrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pasludināja “PNB banku” par maksātnespējīgu.
“PNB bankas” darbība tika apturēta, lai nepieļautu bankas līdzekļu aizplūšanu.
Eiropas Centrālā banka (ECB) kā “PNB bankas” tiešais uzraugs 2019.gada 15.augustā nolēma atzīt “PBN banku” par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās, savukārt Eiropas Vienotā noregulējuma valde pieņēma lēmumu neveikt “PNB bankas” noregulējumu, kas nozīmē neveikt pasākumus, lai bankas darbību stabilizētu. Ņemot vērā minēto, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) nolēmuma apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu “PNB bankā” un lēma par noguldījumu nepieejamību.
ECB kā “PNB bankas” tiešais uzraugs pieņēmis šādu lēmumu, konstatējot, ka banka nav ievērojusi regulējošās prasības un izvērtējot bankas finansiālo situāciju.