“Lūk, novada attīstības scenārijs, kuru ilgus gadus esmu glabājis zem spilvena!” Egila Līcīša feļetons 2
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Bij vasara toreiz tik zaiga,
Un ziedēja pļavas un sils.
Tu pretī man nāci tik maiga,
Tev galvā bij lakatiņš zils.
Izskanot novada himnas pēdējām taktīm aplausu jūrā, jaunievēlētais domes vecākais skubināja: “Atzīmējot četrgades darba cikla uzsākšanu, lūdzu cienījamos deputātus nobaudīt, kas mūsu pašaudzēts un pašdarīts.”
Svaigi remontētā, meijām rotātā, no pelējuma patīrītā domes ēka murdēja. Nebūdami šņakari, deputāti cienājās ar desmaizītēm, viens otram jautādami, ko jums pasniegt – pilzenieti vai valmiermuiženieku? Vai tīru mantu?
Priekšsēdis uzlūkoja apakšniekus, kuru vidū ar vēlētāju pilnvarojumu bij pulcēti novada ievērojamākie gara darbinieki, aktīvie darītāji, provinces politikas maestro.
“Kolēģi, kā strādāsim?” mērs vērsās pie klātesošajiem un vicināja pabiezu kladi.
“Lūk, novada attīstības scenārijs, kuru ilgus gadus esmu glabājis zem spilvena, nereti uzmetis skapjaugšā, reizēm pabāzis gultapakšā. Tur programmatiski pateikts viss, lai aizbērtie avoti kļūst atkal dzidri un ūdens smēlējiem pieejami. Pienāks laiks, kad visu darbu darīs mašīnas un arī mūsu vietā strādās mākslīgais intelekts, bet…”
“Kamēr tā nav, būtu laiks ievēlēt trīs vicemērus ar Eiropas līmeņa algām,” pārtrauca “Vienoto” deputāts.
“Uzskatu, ievēlēto priekšstāvju pienākums ir nodrošināt, lai novada iedzīvotāji kļūtu par cilvēkiem ar ienākumiem virs vidusmēra, bet tas nav vienas dienas darbs.”
“Tāpēc jāsāk ar to, ka no novada budžeta nodrošinām finansējumu vietējiem demokrātiski ievēlētajiem politiskajiem spēkiem!” papildināja reģionāļu partijas pārstāvis.
“Jādod līdzekļi, lai labāk apmācītu jaunatni, nauda jāgulda darbaļaužu kulturālā izglītošanā,” iečiepstējās vietējā nacionāliste, bet viņā neviens neklausījās.
No “Progresa spēka” iebalsotais biedrs arī negribēja velti tērēt 5% iedzīvotāju dāvāto uzticību un iekliedzās: “Domē jāiekārto sanmezgls trešās dzimtes indivīdiem! Sekojot Baltijas praidam, arī mūsu novadā jārīko geju un lesbiešu prieces gājiens! Un tie nav sīki kapitālieguldījumi!”
Vai tas būs populāri masās? Diez vai mums te dzīvo, kā jūs teicāt, trešās dzimtes personas? – novada vecākais kasīja pauri.
“Negribu dzirdēt nekādas naida runas un eiropeisko vērtību noliegšanu – nav jābāž galva smiltīs kā strausiem, nesmaksim atpalikušā perifērijā!” lepni attrauca gaismas nesējs.
Vārdu ņēma agrāriešu deputāts: “Lai laukos nenotiktu humānā katastrofa un tie nepārvērstos par mazapdzīvotu tuksnesi, uzskatu, līdzekļi nav jākoncentrē centrā, bet jānodod nomalēm.”
Runātājam no visām pusēm sauca – ciet klusu, brālēn, aizveries! – un pavadīja no tribīnes ar kāju rībināšanu.
“Lūdzu mieru,” domes vadītājs piecēlās. “Tā kā atklājam un apgūstam no jauna pievienotas teritorijas, tā teikt, pārņemam veco pagastmāju atslēgas, mums ir jāveic iestāžu reorganizācija. Lūdzu priekšlikumus!”
“Vienoto” deputāts tūliņ rausās pie runāšanas: “Jāievēlē jauns brandmajors un policijmeistars. Mums ir pieredzes bagāti amatu kandidāti.”
Policija tiešām jāpastiprina, piekrita agrārietis, no sētsvidiem pazūd vistas, gurķuburkām pagrabos pieaug kājas, apzog dārzus un dažam jau izrakts kartupelājs!
“Mums jādibina sekcija sieviešu tiesību aizstāvībai!” uzstāja “Progresa spēka” ievēlētais.
Tam gan galvā zāģu skaidas, kolēģi saskatījās un miedza otram ar aci.
“Mēs neesam viena, apspiesto aizstāvības jautājuma partija,” nenogurdināmi sauca progresīvais, “Esmu par visu veidu gaļas produktu aizliegšanu uzturā. Padarīsim mūsu apgabalu par vegānu kustības avangardu!”
Juzdami iekarstam diskusiju, agrārietis, “Vienoto” biedrs un reģionālis atpogāja vaļīgāk krekla krādziņu, bet radušos satraukumu kliedēja domes priekšsēdis.
“Piederēsim cilvēkiem, kuri atšķirīgos viedokļus uzskata par tikpat godājamiem un vērā ņemamiem kā savus privātos,” viņš samiernieciski noteica. Deputāti vienojās, ka ceļš uz progresu ir ilgtspējīgs jautājums.
Domes sēdē atrada daudzus risinājumus: nolēma atjaunot novada krājkasi, lai netiktu paralizēta vietējā ekonomika, piešķīra naudiņu rajonētās avīzes “Tēvija” un žurnāla “Laikmets” funkcionēšanai, noteica komandantstundu, lai neizplatītos koronavīruss.
“Kungi, neaizmirstiet paņemt autostāvvietu caurlaides un bezmaksas dzērienu kartes,” atvadoties vidžināja pievilcīga zilacaina blondīnīte, kuru priekšsēdis stādīja priekšā – Sintija, mūsu sabiedrisko attiecību galvenais balsts.
