Plūmju ‘Komēta’ un ‘Viktorija’ potcelmu izvērtējums 0
Dzintra Dēķena, Dr.agr., Dārzkopības institūta pētniece
Pūres dārzkopības pētījumu centrā Latvijā, Polli dārzkopības pētījumu centrā Igaunijā un Brestas lauksaimniecības izmēģinājumu stacijā Baltkrievijā tika vērtētas dažādas plūmju šķirnes (‘Komēta’ un ‘Viktorija’) un potcelmu kombinācijas.
Ziedpumpuru izturība salā un salnās
Šķirne ‘Komēta’ izveidota Krimskas selekcijas stacijā un Krievijas dienvidu rajonos parādījusi sevi kā ziemcietīgu, taču pētījumos Latvijā un Igaunijā ziemcietībā atpaliek no Eiropas plūmēm. Šīs šķirnes ziemcietību var ietekmēt atkušņi ziemošanas periodā, jo tā pieder pie ķiršplūmes (P. cerasifera) plūmju grupas, kam ir īss miera periods, kura laikā tās var izturēt gaisa temperatūras pazemināšanos līdz pat -30 ºC. Taču, miera periodam beidzoties, izturība zemās temperatūrās strauji pazeminās un īsu brīdi tās var izturēt tikai -10 līdz -15 ºC.
Visvairāk ziedu šai šķirnei Pūrē uz visiem potcelmiem bija 2008. un 2009. gadā, vismazāk – 2010. un 2011. gadā, kad gaisa temperatūra strauji pazeminājās februārī (-8,6 ºC un -28,5 ºC ) un arī ziedēšanas laikā bija salnas (-2 ºC un -3,3 ºC).
Polli kritiski zema temperatūra (februārī -2,1 ºC), kad ziedpumpuri varēja pilnībā izsalt, tika reģistrēta 2011./2012. gada ziemā. Arī iepriekš Igaunijā bijuši gadījumi, kad ziemošanas periodā šai šķirnei ziedpumpuri bija pilnībā izsaluši uz visiem potcelmiem.
Vērtējot piecu gadu vidējos rādītājus, Pūrē šīs šķirnes kokiem visvairāk ziedu bija uz ‘Wangenheims Zwetsche’ un ‘GF 8/1’ (3.4 balles), bet vismazāk ziedēja koki uz ‘Pixy’ un ‘Myrobalan’ (attiecīgi 2,5 un 2,6 balles).
Arī Polli šai šķirnei līdzīgi visvairāk ziedu bija uz ‘GF 8/1’ (3,7 balles), turpretī vismazāk bija uz citiem potcelmiem – ‘GF 5/2 (2,5 balles) un ‘St. Julien Noir’ (2,6 balles).
Šķirnei ‘Viktorija’ ziemcietība var samazināties pēc pārbagātām ražām. Igaunijā tā tiek raksturota kā sala jutīga. Pēc 2009./2010. gada ziemas, kad gaisa temperatūra pazeminājās zem -20 ºC, ziedēšana Polli un Pūrē uz visiem potcelmiem bija vidēji 3,5–4,5 balles, tai pašā laikā Brestas Lauksaimniecības izmēģinājumu stacijā (LIS) Pružānos, kur temperatūra ziemošanas laikā nebija tik zema, uz vairākuma potcelmu tā vērtēta ar 5 ballēm.
Pūrē visumā ‘Viktorija’ ziedēja sliktāk nekā Polli. Augstākā ziedēšanas intensitāte Pūrē vidēji piecos gados bija uz ģeneratīvi vairotiem ‘Brompton’ (3,5 balles), ‘GF 8/1’ un ‘Ackermann’ (3,4 balles). Polli šī šķirne vidēji piecos gados labāk ziedēja uz potcelmiem ‘GF 655/2’ (4,1 balle), ‘Ackermann’ (4 balles) un ‘GF 8/1’ (3,9 balles). Arī Brestas LIS augstākā ziedēšanas intensitāte bija kokiem uz ‘Ackermann’ (4,3 balles).
Ziedu apputeksnēšanās un augļaizmetņu attīstība
Ziedu apputeksnēšanos un apaugļošanos, tātad augļaizmetņu daudzumu, var būtiski ietekmēt ārējie vides apstākļi ziedēšanas laikā un pēc ziedēšanas (gaisa temperatūra augļaizmetņu veidošanās laikā, nokrišņu daudzums). Ne vienmēr kokiem ar lielāko ziedu un augļaizmetņu daudzumu ir arī lielākais augļu daudzums. Dažkārt līdz ražas laikam no nepilnīgi apputeksnētajiem ziediem izveidojušies augļaizmetņi nobira. Augļaizmetņu nobiri varēja veicināt arī kaitēkļu bojājumi, kaut gan izmēģinājumos tika smidzināts pret plūmju zāģlapseni (Hoplocampa flava un Hoplocampa minuta) un plūmju tinēju (Grapholitha funebrana).
Lielākās atšķirības starp potcelmiem tika novērotas Pūrē. Šķirnei ‘Komēta’ arī pa gadiem. Zemākie rādītāji bija 2011. gadā, kad zems augļaizmetņu un augļu izveidošanās procents bija kopumā uz visiem potcelmiem, bet uz Kaukāza plūmes potcelma dažiem uzskaitītiem zariem nebija pat neviena augļaizmetņa.
Polli 2011. gadā šķirnei ‘Komēta’ lielākais augļu iznākums no ziedu skaita bija kokiem uz ‘St. Julien A’ (3,6%), ‘G5/22’ (3,2%) un ‘GF655/2’ (3,1%).
Plūmju ražība uz dažādiem potcelmiem
Augstākā raža no koka Pūrē un Polli, arī Brestas LIS tika iegūta 2008. gadā, ko varētu arī uzskatīt par ražas maksimuma gadu.
Šķirnei ‘Komēta’ Pūrē augstākā tā bija kokiem uz ģeneratīvi vairotiem ‘Brompton’ un ‘Wangenheims Zwetsche’ potcelmiem. Līdzīgi kā citās valstīs, zemākā kopraža bija kokiem uz maza auguma potcelma ‘Pixy’. Kokus uz šī potcelma optimālas ražas ieguvei būtu nepieciešams stādīt sabiezinātā stādījumā, kā arī nodrošināt apūdeņošanu. Zemas vidējās ražas Pūrē šķirnei ‘Komēta’ iegūtas uz Latvijā izplatītās Kaukāza plūmes. Šeit par iemeslu varētu būt Kaukāza plūmju sēklu neviendabīgums, kā arī augsne. Šim potcelmam veidojas spēcīga sakņu sistēma un optimāla ir gaisu saturoša un ūdens caurlaidīga augsne. Izmēģinājums bija iekārtots augsnē, kur apakškārtā bija gleja slānis, kas kavēja sakņu izplatību un liekā ūdens noplūšanu.
Salīdzinājumā ar Pūri Polli šķirnei ‘Komēta’ iegūtas ļoti zemas ražas vai, pareizāk sakot, būtiskas ražas izmēģinājuma laikā nav iegūtas. To varētu izskaidrot ar meteoroloģiskajiem apstākļiem ziemošanas periodā. Augstākās ražas Polli bija kokiem uz potcelmiem ‘St. Julien d` Orleans’ (9,5 kg no koka), ‘Myrobalan’ (8,4 kg no koka) un ‘GF655/2’. Ļoti zema piecu gadu vidējā raža no koka bijusi kokiem uz ‘St. Julien Wädenswill’.
Brestas LIS augstākā vidējā raža no koka iegūta uz potcelmiem ‘St. Julien d` Orleans’ un ‘Wangenheims Zwetsche’, kā arī ‘GF8/1’. Jāņem vērā, ka šajā apgabalā ziedēšanas laikā, salīdzinot ar Pūri un Polli, kritiski zema minimālā gaisa temperatūra nav bijusi. Tāda konstatēta vienīgi 2005. gadā, un arī tad ‘Komētai’ pirmā raža augstāka bijusi uz ‘St. Julien d` Orleans’, kas var liecināt, ka uz šī potcelma ziedpumpuru izturība salnās varētu būt augstāka.
Šķirnei ‘Viktorija’ augstākā raža Pūrē bija kokiem uz ‘Ackermann’ un ‘Hamyra’ (20,9 un 19,8 kg no koka). Salīdzinoši augstas ražas bija arī kokiem uz ‘GF8/1’, bet šai kombinācijai bija daudz izkritušo koku, tāpēc šis potcelms Latvijas apstākļiem nebūtu piemērots. Iespējams, šim potcelmam ar šķirni ‘Viktorija’ nav saderības.
Turpretī Baltkrievijā šķirnes ‘Viktorija’ koki uz potcelma ‘GF8/1’ no 2008. līdz 2013. gadam uzrādījuši augstāku ražu pat 2006. gadā, kad ziedēšanas laikā gaisa temperatūra bija -3,2 ºC. Labas ražas šķirnei ‘Viktorija’ bijušas arī uz potcelmiem ‘St. Julien d` Orleans’ un ‘Wangenheims Zwetsche’.
Tātad redzams, ka ir šķirnes un potcelmu kombinācijas, kas labus rezultātus uzrādījušas visās trīs vietās, un ir tādas, kas dažādos apstākļos reaģē ļoti atšķirīgi. To var teikt arī par potcelmu ‘Pixy’, kam zemākā raža no koka bijusi visās trīs vietās, un, kā iepriekš rakstīju, sabiezinātā stādījumā kopraža varētu būt lielāka. Kokiem uz ‘Ackermann’ augstākā vidējā raža bijusi gan Pūrē, gan arī Polli. Labas ražas visās trīs vietās uzrādījis arī potcelms ‘GF655/2’.
Koku izturība ziemošanas laikā
Koku izturība, ko raksturoja koku veselības stāvoklis, tika vērtēta katru gadu pēc ziemošanas perioda pavasarī.
Šķirne ‘Komēta’ Pūrē vairāk cietusi 2010./ 2011. gada ziemā, kad ļoti slikts veselības stāvoklis bija kokiem uz visiem potcelmiem. Pēdējie pētījumā iekļautie ziemošanas periodi līdz 2013. gadam bijuši ar zemām gaisa temperatūrām vēl februāra mēnesī, tādēļ koku vispārējais stāvoklis pasliktinājies. Labākais stāvoklis šķirnei ‘Komēta’ bija kokiem uz potcelmiem ‘G5/22’, ‘GF655/2’ un ‘St. Julien d’Orleans’ (tab.).
Arī Brestas LIS bargākās sala ziemās ‘Komētai’ mazāk cietuši koki uz potcelmiem ‘GF655/2’, ‘G5/22’ un ‘Wangenheims Zwetsche’. Diemžēl tālāk uz ziemeļiem – Polli – koki uz ‘GF655/2’ bija vairāk cietuši, kas ļauj secināt, ka šī kombinācija salā varētu būt neizturīga.
Šķirnei ‘Viktorija’ koku stāvoklis Pūrē un Polli uz visiem potcelmiem bija labāks nekā ‘Komētai’. Augstākais vērtējums bija kokiem uz potcelmiem ‘Wangenheims Zwetsche’, ‘St Julien d’Orleans’, ‘Brompton’. Sliktākā stāvoklī bija koki uz potcelma ‘GF 8/1’. Šai šķirnes un potcelmu kombinācijai izmēģinājumā arī iepriekšējos gados bija daudz izkritušo koku. Arī Baltkrievijas pētījumā parādās, ka koki uz šī potcelma bargākās ziemās stipri saluši.
Pūrē sliktā stāvoklī bija koki uz Latvijā izplatītākā Kaukāza plūmes potcelma, īpaši šķirnei ‘Komēta’. Lai samazinātu šī potcelma variācijas, Latvijā būtu nepieciešams iekārtot atlasītus Kaukāza plūmes mātesaugu stādījumus.
Izdzīvojušo koku daudzums
Vērtējot šķirnes un potcelmu kombinācijas, būtisks ir izdzīvojušo koku skaits. Nav nozīmes augstai ražībai no koka, ja ziemošanas periodā koki strauji aiziet bojā un augstu kopražu no hektāra nav iespējams iegūt. Atsevišķām šķirnes un potcelmu kombinācijām Pūrē 2013. gadā dzīvi bija palikuši divi koki no 12 iestādītajiem.
Šķirnei ‘Komēta’ labāk bija saglabājušies koki uz veģetatīvi un ģeneratīvi vairotiem ‘Brompton’ un ‘St. Julien Wädenswill’ potcelmiem, šķirnei ‘Viktorija’ – uz ‘Brompton’ ģeneratīvi vairotiem un ‘Wangenheims Zwetsche’. Daudz izkritušo koku bija uz Kaukāza plūmes, kas liecina par to, ka augsne šim potcelmam nepatika.
Diemžēl nav apkopoti precīzi dati par izkritušiem kokiem Polli, bet arī tur vairāk gājuši bojā tieši ‘Komēta’ koki. Brestā ‘Komētai’ 2010. gadā visvairāk koku stādījumā bija saglabājušies uz potcelmiem ‘Wangenheims Zwetcshe’, ‘GF655/2’ un ‘G5/22’.
Šķirnei ‘Viktorija’ Pūrē labāk saglabājušies koki uz potcelmiem ‘Wangenheims Zwetsche’, ‘G5/22’ un ‘Brompton’ ģeneratīvi vairotiem. Salīdzinot ar šķirni ‘Komēta’, labāk saglabājušies koki uz Kaukāza plūmes potcelma.
Brestā 2010. gadā 90% koku bija saglabājušies uz potcelmiem ‘Wangenheims Zwetsche’, ‘G5/22’ un arī uz ‘Myrobalan’ potcelma.
Potcelmu atvašu veidošanās
Viens no potcelmu trūkumiem ir tieksme veidot daudz atvašu, kas apgrūtina rindstarpu apstrādi un arī novājina koku. Šķirnei ‘Komēta’ ir tieksme veidot vairāk atvašu, salīdzinot ar šķirni ‘Viktorija’. Diemžēl šķirnes un potcelmu kombinācijām, kam bija salīdzinoši labākie ražas un veselības rādītāji, bija arī lielākais atvašu daudzums.
Liels atvašu daudzums Pūrē abām šķirnēm bija kokiem uz potcelmiem ‘G5/22’, ‘St. Julien d`Orleans’, ‘GF655/2’. Interesanti, ka koki uz ‘Brompton’ sēklaudžiem veidoja vairāk atvašu nekā uz veģetatīvi vairotā ‘Brompton’. Salīdzinoši maz atvašu bija kokiem uz ‘Wangenheims Zwetsche’. Līdzīgu tendenci novēroja arī Baltkrievijā.
Kopsavilkums
Apkopojot vērtējumus par ziedēšanas intensitāti, kopražu un koku veselības stāvokli, Pūrē labākie rādītāji šķirnei ‘Komēta’ bija kokiem uz ‘Brompton’ sēklaudžiem, ‘G5/22’, ‘GF655/2’. Šķirnei ‘Viktorija’ Pūrē labākie rādītāji bija kokiem uz ‘Brompton’ sēklaudžiem, ‘GF655/2’, ‘St. Julien d` Orleans’ un ‘Wangenheims Zwetsche’ sēklaudžiem.
Polli šķirnei ‘Komēta labākās šķirnes un potcelmu kombinācijas bija ar ‘GF 8/1’, ‘Wangenheims Zwetsche’, kā arī ‘Brompton’ sēklaudžiem. Interesanti, ka Igaunijā kokiem uz potcelma ‘GF655/1’ abām šķirnēm bija krasi atšķirīgi rādītāji. Šķirnei ‘Viktorija’ uz šī potcelma visi rādītāji bija virs vidējā, salīdzinot ar šķirni ‘Kubanskaja Kometa’, kur rezultāti bija zem vidējiem rādītājiem. Polli šķirnei ‘Viktorija’ visi rādītāji virs vidējā bija arī uz potcelma ‘Ackermann’. Labs koku stāvoklis bija arī uz ‘Brompton’ sēklaudžiem. Zemākie rādītāji bija kokiem uz ‘St. Julien Wädenswill’ un ‘Pixy’, kas liecina, ka Igaunijas apstākļiem šie potcelmi nav piemēroti.
Brestas LIS, kur klimats ir siltāks, noslēdzot šo pētījumu, audzēšanai tika virzīti potcelmi ‘GF655/2’ un ‘Wangenheims Zwetsche’ sēklaudži.
Pētījumā pierādījies, ka, izvēloties potcelmus, vietas un augšanas apstākļu ietekmei ir būtiska nozīme.
No izdalītajiem labākajiem potcelmiem ‘Wangenheims Zwetsche’ ir sēklaudžu potcelms. Lai iegūtu sēklas, būtu nepieciešams ierīkot ražojošu stādījumu, taču šķirne raksturojas ar nepietiekamu ziemcietību. Bargākās un nepastāvīgākās ziemās tā mēdz apsalt, tādēļ sēklu ieguve Latvijā varētu būt problemātiska un tās nāktos ievest. Ar spraudeņiem šis potcelms nevairojas.
‘Brompton’ potcelmi – gan ar sēklām, gan veģetatīvi vairotie – izmēģinājumiem tika ievesti no kokaudzētavas Vācijā. Gan Pūrē, gan Polli labāki rezultāti bija kokiem uz sēklaudžu potcelmiem. Dārzkopības institūtā to mēģināja vairot ar lapainiem spraudeņiem, bet citās valstīs labi rezultāti iegūti, vairojot ar koksnainiem spraudeņiem. Jāatzīst, ka vācu dārzkopju domas par šo potcelmu ir visai kritiskas.
Potcelmi ‘GF 655/2’ ‘G5/22’ bija veģetatīvi vairoti ar lapainiem spraudeņiem miglas mājā, bet tos var vairot arī ar koksnainiem spraudeņiem. Mātesaugu koki spraudeņu iegūšanai ‘GF 655/2’ bargākās ziemās Latvijā var apsalt.
‘St. Julien d` Orleans’ izmēģinājumā bija ar sēklām vairots. Saglabāšanai mēģināts to vairot ar lapainiem spraudeņiem.
Pavairot meristēmās šos iepriekšminētos potcelmus neizdevās.
Vairāk lasiet žurnāla Agro Tops aprīļa numurā
