Plūmju dārzu ierīkošanai piemērotākās šķirnes 0
Dažkārt, iegādājoties plūmju šķirnes, tiek pievērsta uzmanība šķirnes pašauglībai, nepadomājot, ka labos meteoroloģiskajos apstākļos tai būs nepieciešama pamatīga augļu retināšana. Vai arī tiek domāts tikai par šķirnes garšu, nenoskaidrojot citas šķirnes īpašības. Piemēram, daudz tiek ieteikts stādīt šķirni ‘Ulenas Renklode’, jo tā ir pašauglīga, ar dzelteniem augļiem, ar ļoti labu garšu, bet šai šķirnei ir arī ne tik labas īpašības – tā ir vēlražīga un, kamēr sāk ražot, koks ir izveidojis lielu un plašu vainagu. Savukārt tad, kad ražošana ir sākusies, tā ir pārbagāta un obligāti retināma. Mazdārziņā šādam kokam jāatvēl liela augšanas vieta. Tai novērota arī nesaderība ar Kaukāza plūmes potcelmu, līdz ar to bagātas ražas gados vējā tās mēdz nolūzt.
Arī garšas vērtējumā daudzi no mums vēl vadās pēc seniem priekšstatiem un bērnības atmiņām. Šobrīd tirgū ienākušas jaunas deserta šķirnes ar jau citām garšas īpašībām. Šķirni nevar novērtēt pēc viena gada, jo plūmju garšu un kauliņa atdalīšanos ietekmē daudzi faktori:
1.Meteoroloģiskie apstākļi (sākot no zieda apaugļošanās līdz pat augļu novākšanai): saulaino stundu skaits, saules intensitāte – ietekmē no šūnu veidošanās pēc apaugļošanās līdz pat augļu ienākšanās brīdim;
vēja ātrums – dārzos, kas ir pakļauti vējam un nav vēja aizsargstādījumu, temperatūra ir zemāka, tiek traucēta apputeksnētāju darbošanās, augļu ienākšanās, un augļiem ar plānāku miziņu veidojas rūsinājums;
nokrišņu daudzums – nokrišņiem esot par daudz vai par maz, augļu attīstība tiek traucēta, garša veidojas nepilnīga, vēsos un mitros gados kauliņš no augļu mīkstuma atdalās sliktāk.
2.Koka fizioloģiskais stāvoklis:
koka vecums – gan paši pirmie augļi, gan stipri vecāku koku augļi nav ar šķirnei raksturīgo garšu, kauliņš bieži vien nav brīvs;
viengadīgo dzinumu garums – veselīgi viengadīgie dzinumi nodrošinās veselīgu lapojumu, līdz ar to, ja kokam neveidojas labi attīstīti viengadīgie dzinumi, tas ir pirmais signāls, ka koki sāk novecot;
ražas lielums – šķirnēm, kam raža veidojas pārāk bagātīga, augļu lielums un garša stipri samazinās, kauliņš ir slēgts, samazinās ziemcietība;
vainaga blīvums – sabiezināti, neveidoti un novecojuši vainagi dod zemas kvalitātes augļus, kas pastiprināti pūst.
3.Koka veselības stāvoklis: stumbra veselīgums – kauleņkokiem vesela stumbra saglabāšana ir viens no ilga mūža nosacījumiem;
sala bojājumi – pēc bargākām ziemām izveidojušies sala bojājumi samazina augļu kvalitāti; šādi bojājumi biežāk veidojas šķirnēm, kas nav piemērotas konkrētiem augšanas apstākļiem;
slimību un kaitēkļu bojājumi – augļu kvalitāti samazina ne tikai lielāka izmēra kaitēkļi kā zāģlapsene un tinējs, bet arī augu sūcēji (laputis, ērces) būtiski samazina augļu izmēru, krāsu un garšu.
4.Ražas novākšanas laika izvēle:
plūmju augļus novācot priekšlaikus, tie nokrāsojas, bet garša paliek neizteiksmīga; arī kauliņš lielākoties neatdalās no mīkstuma vai mīkstuma garša pie kauliņa ir skāba, pat negaršīga.
Ņemot vērā augšminēto, secinājumi sekojoši:
Labākie rezultāti garšas vērtējumam ‘Ulenas Renklodei’ un ‘Zaļajai Renklodei’, bet kauliņa atdalīšanās variējusi samērā plašā diapazonā. Ziemcietīgākajai no renklodēm ‘Renklod Uļjaņiščeva’ ziedpumpuri attīstās labi, tāpēc raža veidojas bagātīgi. Lai iegūtu augļus ar labu garšu, augļi jāretina ļoti stipri. Ar labiem vērtējumiem ir šķirnes ‘Altāna Renklode’ un ‘Renklod Sovetskij’, kuru augļiem arī vēsajā 2015. gadā garša bijusi laba.
No biežāk lietotajām apputeksnētājšķirnēm Dobelē esošajos izmēģinājumos visus gadus labu garšu uzrādījusi ‘Viktorija’, bet, lai tai būtu garšīgi augļi katru gadu, krasi jāveic vainagu retināšana un zaru apgriešana, un nepieciešamības gadījumā – ražas retināšana. Laba kvalitāte Dobelē bija arī šķirnei ‘Stenlijs’.
Jaunākajām Latvijas šķirnēm (selekcionētas Dārzkopības institūtā) īpaši augsti garšas vērtējumi ir šķirnēm ‘Ance’ un ‘Zane’.
Kauliņa atdalīšanās ļoti laba bijusi gan ‘Ancei’, gan ‘Adelei’, labi kauliņš atdalījies šķirnei ‘Sonora’. Šķirne ‘Ance’ ir ievērojama ar savu agro augļu ienākšanos, kas atsevišķos gados bija pat jūlija beigās, vēsākos gados augusta otrajā dekādē. Savukārt ‘Zane’ vairāk piemērota mazdārziņu audzētājiem, jo augļi ienākas ļoti pakāpeniski, tie nav jāretina, gatavie augļi ar ļoti labu, medainu garšu. Audzējot šīs šķirnes, jārēķinās ar to, ka tās ir jaunas un nav pārbaudītas gadu desmitiem un visā Latvijas teritorijā kā vairākums no Latvijā audzētajām šķirnēm.
Vērtējot pārējās vecākas Latvijas šķirnes, labākā garša ir šķirnei ‘Lāse’, bet šobrīd dārzos ir izplatījies mazražīgais klons, kas veido milzīgu, blīvu vainagu ar dažiem augļiem. Gan šķirne ‘Lāse’, gan ‘Latvijas Dzeltenā Olplūme’ veido nedīgstošus putekšņus, kas nav derīgi citu šķirņu apputeksnēšanai. Līdz ar to dārzā ir jāparedz vairāki koki, lai nodrošinātu šo abu šķirņu apputeksnēšanos. Šķirnei ‘Minjona’ gan garšas vērtējums, gan kauliņa atdalīšanās ir vērtēta kā laba, vienīgi šai šķirnei dažkārt ziemcietība ir par zemu – barga sala ziemās var ciest ziedpumpuri. Apkopojot datus par pārējām Latvijā audzētajām šķirnēm, konstatēts, ka stabila garša un brīvs kauliņš ir šķirnēm ‘Jubileum’, ‘Kirke’ un ‘Eksperimentālfeltets’. Pārējām šķirnēm vērtējumi ir bijuši svārstīgi.
Jau kādu laiku Dobelē tiek audzētas un pārbaudītas Vācijā izveidotas šķirnes. Tā kā vācu patērētājiem ir citas prasības pēc augļu kvalitatīvajiem rādītājiem (augļiem jābūt saldiem, ar pilnīgi brīvu kauliņu, maz sulīgu, stingru mīkstumu), tad mūsu degustētāju vērtējumi ir tikai vidēji. Kauliņš visām šīm šķirnēm ir izteikti brīvs. Visatzītākā garša ir šķirnei ‘Haganta’, bet, ņemot vērā augļu ienākšanās laiku (septembra beigas – oktobra vidus), plaša audzēšana visā Latvijas teritorija būs apgrūtinoša. Šķirnei ‘Tegera’ augļi ienākas samērā vienlaikus, tāpēc lielākos dārzos to varētu novākt pat vienā vākšanas reizē. Šķirnei ‘Tipala’ piemīt citām šķirnēm neraksturīga garša, tomēr skābuma ir nedaudz vairāk par salduma.
Latvijas dārzos ļoti izplatīta ir šķirne ‘Komēta’, kas pieder pie diploīdajām jeb Kaukāza plūmju tipa šķirnēm. Tas arī nosaka šīs šķirnes apputeksnēšanos – tikai ar šīs grupas šķirnēm. Šķirne ir viegli audzējama, ātrražīga un ļoti ražīga. Šīs īpašības šķirnei ir gan tās ieguvums, gan problēma. Audzētājam, kas regulāri neveidos vainagu un neizretinās augļus, nekas labs nav gaidāms. Pareizi kopta, šī šķirne uzrāda labas garšas īpašības un kauliņa atdalīšanos. Garšas un augļu izskata pamatā ir pareizi veidots vainags un raža. Eirāzijas tipa plūmes Latvijas dārzos nav tik izplatītas, bet stādu audzētavas sortimentā nedaudz iekļauj šīs šķirnes. Pārsvarā ienākšanās laiks ir starp ‘Komētu’ un mājas plūmēm. Degustāciju vērtējumā pa gadiem rezultāti stabili – gan laba garša, gan laba kauliņa atdalīšanās, ražas gan pārsvarā ir nelielas. Šīm šķirnēm raksturīgs ir plašs koka vainags, jo atzarošanās leņķi ir tuvu 90 grādiem. Šķirne ‘Startovaja’ ir ļoti mazražīga, bet augļi ienākas ļoti agri, ir ļoti garšīgi – ēdot šos aromātiskos augļus, ir jāuzmanās no kauliņa galiņa, kas parasti ir atdalījies.
Pilns raksts žurnāla “Agrotops” 2016.g.maija numurā
