Plūmes, bumbieri – ēdam, cik lien! 5
Autors: Antra Krastiņa, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Kamēr vien pašu dārzi pilni ogu un augļu, tie vārda tiešā nozīmē jāēd, cik lien. Jo tie pilni ar organismam nepieciešamajiem vitamīniem, par kuriem tas priecājas gan uzreiz, gan uzkrāj ziemas sezonai. Neviens svešzemju auglis, izceļojies pāri pasaulei, līdz nonāk mūsu veikalu plauktos, bet savādā kārtā joprojām izskatās gluži kā tikko plūkts, vietējām dārza veltēm nestāv ne blakus. Tāpat neviens sintētiskais vitamīns nespēj aizstāt dabīgos. Šoreiz – vairāk par plūmēm un bumbieriem.
Kas vērtīgs plūmēs?
Plūmes satur K, E, B1, B2, P un PP vitamīnu, organiskās skābes, šķiedrvielas, cukurus, magniju, kalciju, kāliju, dzelzi, cinku, varu, fosforu. Plūmēs ir daudz pektīnu, kas no organisma izvada kancerogēnās vielas un smago metālu sāļus. Minerālvielu bagātībā plūmes pārspēj gan bumbierus, gan ābolus, kalcija daudzuma ziņā tās līdzvērtīgas banāniem, ziedkāpostiem, avenēm, ķiršiem.
Pētījumos pierādīts, ka plūmes uzlabo smadzeņu darbību un atmiņu. Tās ieteicams ēst podagras, nieru slimību, reimatisma, aterosklerozes un hipertonijas gadījumā, jo tās no organisma izvada slikto holesterīnu. Nervu sistēmas stiprināšanai jāēd zilās plūmes, jo tajās B2 vitamīna jeb riboflavīna ir vairāk nekā citās. Savukārt P vitamīns stiprina un elastīgus dara asinsvadus, turklāt tas saglabājas arī pēc plūmju pārstrādes.
Jau izsenis plūmes zināmas un lietotas kā lieliskas vēdera izejas veicinātājas. Šajā auglī ir daudz organisko skābju, kas dezinficē zarnu traktu, darbojas kā viegls urīndzenošs līdzeklis, rosina apetīti un uzlabo gremošanu.
Interesanti
• Plūmes ir unikālas ar lielo šķirņu skaitu – pasaulē to ir vairāk nekā 2000. Jau Senās Romas laikos bija pazīstamas 300 plūmju šķirnes.
• Rakstos plūmes pirmoreiz pieminētas 479. g.p.m.ē.
• Plūmes iesaka ēst pilnībā nogatavojušās, teju bojāties sākušās – pētījumos noskaidrots, ka tieši šādos augļos ir visaugstākais antioksidantu līmenis.
No tautas dziedniecības ieteikumu pūra
• Pie hroniskiem aizcietējumiem tukšā dūšā vēlams apēst 10–12 plūmju.
• Pie gremošanas traucējumiem īsi pirms gulētiešanas jāapēd 20–25 plūmes.
• Pret nieru kaitēm tējkaroti sasmalcinātas plūmju mizas aplej ar glāzi verdoša ūdens, ūdens peldē notur 30 minūtes. Izkāš, pievieno 50 ml verdoša ūdens. Lieto pa 1/3 glāzes 3 reizes dienā pirms ēšanas.
• Pie sirds išēmiskās slimības, tromboflebīta, miokarda infarkta 3 reizes dienā apēd pa 100–150 g plūmju.
• Pie aizcietējumiem, gremošanas normalizēšanai lielisks līdzeklis ir žāvētas melnās plūmes. Tās labi palīdz arī pie hipertonijas, sirds un aknu kaitēm, reimatisma. Pateicoties tajās esošajam A vitamīnam, veicina redzes uzlabošanos.
• Plūmju kauliņu kodoli ir labs līdzeklis urīnceļu akmeņu šķīdināšanai: 3–4 nedēļu garumā ieteicams apēst 12 kodolu dienā. Tad ievēro nedēļu ilgu pārtraukumu un kursu atkārto.
Plūmju lapas
Plūmju lapas var vākt visu vasaru, tām piemīt lieliskas dziednieciskas īpašības. Lapas kaltē arī ziemai, jo no tām var pagatavot aromātisku, garšīgu tēju, novārījumu.
• Pie iegriezumiem, nobrāzumiem, brūcēm plūmju lapas sasmalcina, līdz no tām izdalās sula, tad pieliek pie traumētās vietas un nostiprina ar leikoplastu vai apsēju.
• Dziļas, strutojošas brūces ieteicams apstrādāt ar plūmju lapu novārījumu, kam pievienots nedaudz etiķa.
• Pie stomatīta, parodontozes plūmju lapas rūpīgi saberž piestiņā vai sasmalcina blenderī. Ņem 60 g lapu masas, aplej ar 250 ml verdoša ūdens, stundu ļauj ievilkties. Izkāš un ar uzlējumu vairākas reizes dienā skalo mutes dobumu.
Vai ēdamkaroti sasmalcinātu plūmju lapu aplej ar glāzi verdoša ūdens, ļauj 3 stundas ievilkties. Izkāš, mutes dobumu skalo 4 reizes dienā.
Vai 20 g lapu aplej ar glāzi ūdens, uzvāra un uz lēnas uguns pavāra 10–15 minūtes. Atdzesē un vairākas reizes dienā skalo mutes dobumu.
• Pie asiņojošām smaganām puslitra burciņu piepilda ar sasmalcinātām plūmju lapām (neblietējot) un aplej ar sarkanvīnu. Aizvāko ar plastmasas vāciņu, noliek tumšā vietā, lai 3 nedēļas ievelkas. Izkāš. Ar uzlējumu vairākas reizes dienā skalo mutes dobumu.
• Plūmju lapas satur kumarīnu, kas palīdz novērst trombu veidošanos asinsvados, paplašina tos un piedod nomierinošu efektu.
• Ja iekaisusi sejas āda, seju no rīta un vakarā notīra ar plūmju lapu uzlējumu.
• Pie urīnpūšļa un nieru iekaisumiem, saaukstēšanās, aknu attīrīšanai, nervu sistēmas stiprināšanai, vielmaiņas normalizēšanai dzer plūmju lapu novārījumu: ēdamkaroti lapu aplej ar glāzi ūdens, uzvāra. Papildina ar verdošu ūdeni līdz sākotnējam tilpumam un uz lēnas uguns pavāra 15 minūtes. Dzer pa pusglāzei 3 reizes dienā pirms ēšanas.
Kas vērtīgs bumbieros?
Bumbieri bagāti ar šķiedrvielām, cukuru, pektīnvielām. Tie satur daudz A, B6, B12 un C vitamīnu, selēnu, mangānu, cinku, varu, dzelzi, magniju, fosforu, silīciju, kāliju, kalciju. Gatavu bumbieru mīkstums organismā pārstrādājas ātrāk nekā āboli, tomēr ieteicamāk tos ēst 30 minūtes pirms vai pēc ēšanas. Salīdzinājumā ar citiem augļiem bumbieri mazāk izraisa alerģiskas reakcijas, tāpēc tos droši var iekļaut mazu bērnu ēdienkartē. Bumbieriem piemīt atvēsinošas īpašības, tos ieteicams ēst karstajās vasaras dienās – īpaši tiem, kam dēļ karstuma ir apgrūtināta elpošana.
Interesanti
• Par bumbieru dzimteni uzskata Ķīnu, bet tie minēti jau seno ķeltu rakstos.
• Agrāk no kaltētiem savvaļas bumbieriem iegūti milti maizes cepšanai. Dažu Kaukāza tautu virtuvē arī mūsdienās iecienīti maizes plācenīši ar šādu piedevu.
• Pirms eiropieši iepazina tabaku, tikušas pīpētas bumbiera lapas.
No tautas dziedniecības ieteikumu pūra
• Pie infekcijas slimībām jāēd bumbieri, jādzer to novārījums vai kompots.
• Pie miega traucējumiem, neirozes, stresa, psihoemocionāliem pārdzīvojumiem, depresijas dienas laikā jāapēd vairāki bumbieri.
• Pie asinsrades sistēmas slimībām ieteicams katru dienu apēst 2 bumbierus.
• Bumbierus ieteicams lietot nieru, sirds un asinsrites sistēmas slimību gadījumā, sirds patoloģiju attīstības riska mazināšanai.
• Bumbieros esošais C vitamīns paātrina brūču dzīšanu.
• Pie aizcietējumiem jāēd svaigi bumbieri.
• Ēdot bumbierus, uzlabojas garastāvoklis, pazūd miegainība, palielinās darbspējas.
• Pie plaušu slimībām, arī tuberkulozes uzturā ieteicams lietot gan svaigus, gan vārītus vai ceptus bumbierus.
• Gan svaigi, gan žāvēti bumbieri, arī žāvētu bumbieru novārījums lieliski regulē zarnu trakta darbību, tiem piemīt imunitāti stiprinošas īpašības.
Bumbieru žāvēšana: bumbierus nomazgā, sagriež 4 vai 8 daļās atkarībā no bumbieru lieluma, izņem serdi un uzliek uz sieta ar mizu uz leju. Mazākus bumbierus var žāvēt veselus. Nesagrieztus bumbierus, vairākkārt apgrozot, žāvē 18–20 stundas, sagrieztus aptuveni 12 stundas. Sāk žāvēt 80 °C, beidz 50 °C temperatūrā.
• Bumbieri paātrina brūču dzīšanu, veicina ķermeņa temperatūras pazemināšanos.
• Pie mazasinības katru dienu pusdienās ieteicams apēst 2 lielus bumbierus – augļus nomizo, mīkstumu saspaida un pievieno 2 tējkarotes medus.
• Ieteicams bumbierus lietot grūtniecēm, jo tajos esošā folijskābe un jods ir svarīgi topošā bērniņa attīstībai.
• Bumbierus un to sula uzturā jāiekļauj cukura diabēta slimniekiem un tiem, kas cīnās ar nevēlamu aptaukošanos, jo šie augļi satur mazāk fruktozes. Pa 50–70 g sulas lieto 30 minūtes pirms ēšanas.
• Ja aizsmacis kakls, dzer bumbieru sulu: glāzei sulas pievieno tējkaroti medus.
• Pret bronhītu glāzei bumbieru sulas pievieno desertkaroti mežrozīšu sīrupa. Dzer pa pusglāzei 3 reizes dienā.
• Pie bronhīta kā pretklepus līdzekli lieto vārītus un ceptus bumbierus.
• Šie augļi mazina vēža šūnu veidošanās risku organismā.
• Bērniem caurejas un vemšanas gadījumā dod dzert kaltētu bumbieru novārījumu, sajauktu ar auzu graudu novārījumu.
• Ja gadās saindēties ar sēnēm, jāēd daudz bumbieru.
• Pie biežām galvassāpēm, ēstgribas zuduma, plaisām mutes kaktiņos svaigi bumbieri jāēd lielos daudzumos.
• Kā pretcērmju līdzekli ēd bumbieru sēklas – tās labi jāsakošļā.
• Ja nomoka grēmas, sāpes vēderā, no rīta jāapēd 2 bumbieri.
• Pie prostatīta vīriešiem pēc 50 gadiem tā profilaksei jālieto bumbieru tēja vai kompots no žāvētiem bumbieriem.
• Bumbieri uzlabo kaulu veselību, mazina osteoporozes risku, jo tajos ir daudz magnija, mangāna, fosfora, kalcija un vara.
• Pie iekaisušiem urīnceļiem, akmeņu veidošanās riska urīnpūslī mazināšanai pastiprināti dzer bumbieru novārījumu.
• Pie saaukstēšanās kā pretdrudža līdzekli dzer bumbieru novārījumu.
• Bumbieru mīkstumā esošie antioksidanti uzlabo ādas stāvokli – novērš grumbu veidošanos, āda kļūst elastīgāka, iegūst starojošu, veselīgu izskatu.
• Ja taukaina sejas āda, pagatavo sejas masku: bumbiera mīkstumu sajauc ar krējumu un medu. Masku uzklāj vakarā, patur 20 minūtes, noskalo ar remdenu ūdeni.
