Lai būtu laba raža, plūmēm jāveic profilakse 0
Plūmju zaros karājas vecie augļi. Vai tiešām tie jāgriež nost ar visu zaru, kā nesen dzirdēju? Ar ko varētu apsmidzināt, lai augļi vasarā atkal nepūtu? Plūmei ‘Komēta’ jau palieli ziedpumpuri. Vai šogad ražas nebūs? KĀRLIS BAUSKĀ
“Ja plūmju un ābolu augļu mūmijas būtu nokratītas jau rudenī vai ziemā, ar to būtu gana. Taču siltais un mitrais laiks ir sekmējis puvju ierosinātāju sēņu attīstību, un tās ir jau inficējušas arī zaru, pie kura atrodas. Tāpēc tas jānogriež kopā ar veco augli,” mudina augļkope Ilze Grāvīte no Dobeles. Viņa uzsver – šīs mūmijas glabātās sēņu sporas izplatīsies arī uz citiem augļukokiem un ogulājiem.
Nogrieztos zarus sadedzina.
Augļukokiem ir beidzies dziļais miera periods, kas raksturīgs ziemai. Aukstuma dēļ parasti tas pāriet piespiedu miera periodā, kad pumpuru plaukšanu piebremzē sals vai vismaz sasalusi augsne. Taču šogad šis posms ir izpalicis un augi jau sākuši mosties.
Bojātos zarus netaupa
Zemiem kociņiem zarus apgriezt viegli, taču lielāku koku kopšanai jāiegādājas šķēres teleskopiskajā kātā. Tās nepieciešamas arī augļukoku vainagu veidošanai.
Ja pie kāda lielāka zara ir vairāki bojātie augļi, to nogriež visu. Ja raža būs laba, tad nekādu zaudējumu nebūs, salīdzinot ar to, ja sāk plosīties puve. Turklāt bagātas ražas gadā tik un tā būs nepieciema augļu normēšana.
Lai koka brūcēs neiekļūtu dažādi slimību ierosinātāji, zarus griež tikai saulainā dienā. Tad brūču papildu apstrāde nav vajadzīga.
Ja gaisa temperatūra ir 3–4 °C, puvi rosinošās sporas jau sāk lidināties.
Lieto vara preparātus
Tradicionāli augļudārzos pavasarī mēdz lietot vara preparātus, piemēram, populāro bordo šķidrumu. Agrāk lietoja arī līdzekli Čempions, taču nu tā iegādei vajadzīgas speciālās atļaujas (II klases preparāts). Taču jāņem vērā, ka varu saturošie līdzekļi ir kontaktiedarbības tipa un smidzinājumi nogalēs tikai tos slimību ierosinātājus, kuriem trāpīs. Tiem, kas paslēpušies mizu plaisās, zaru žāklēs un citur, miglošana neskādēs. Tāpēc viens no svarīgākajiem priekšdarbiem ir profilakses ievērošana (augļu mūmiju izgriešana, vainagu retināšana utt.).
Parastos pavasaros miglo aptuveni martā. Šogad tas jādara jau tagad, jo daudzviet Latvijā augļukoku pumpuri sākuši mosties.
Ja pumpuri vēl ir miera stāvoklī, var lietot stiprākas koncentrācijas bordo šķidrumu (2–3%). Bet, ja pumpuri sākuši rosīties, drīkst gatavot tikai 1% darba šķidrumu. Ja lieto stiprāku, var apdedzināt pumpurus. Dažkārt tas var būt par iemeslu, ja augļiem mizā veidojas tādi kā rūsinājumi.
Gaisa temperatūra dažādos Latvijas reģionos ir ļoti atšķirīga, tāpēc atšķiras arī augu attīstības tempi.
Par ļaunu nenāks arī mazdārziņos lietotā metode – koku apdobju un zaru apkaisīšana ar pelniem. Taču tos nedrīkst pārdozēt – jākaisa, nevis jāber.
Zīlēt ražu vēl nevar
Ir dzirdēts padoms agri pavasarī uz plūmju saknēm uzbērt, piemēram, zāģskaidu slāni, kas aizkavētu sakņu sasilšanu un attālinātu koka mošanos. Tā minēta kā viena no metodēm, lai būtu veiksmīgāka apputeksnēšanās, ja citas plūmes zied vēlāk. Taču tas iespējams tikai tad, ja augsne ir sasalusi un segums saglabā aukstumu. Šogad šis paņēmiens nederēs.
Par to, vai raža būs un kam būs, vēl pāragri zīlēt, spriež augļkope. Arī pērn pēc lielajām pavasara salnām visi gaidīja bada gadu, taču raža bija tīri laba. Pat persikiem bija rekordraža. Tāpēc pagaidām vēl nav pamata bažīties. Patlaban apskatot dārzu, šķiet, ka visi augi ir labi pārziemojuši, jo šī ziema augļudārziem, sevišķi kauleņkokiem, ir labvēlīga – Viduseiropas valstīm raksturīga ziema.
Slikts gads bijis vienīgi tiem augiem, kas iestādīti nepareizi izvēlētā vietā – ieplakās, kur krājas ūdens.
Plūmju šķirnei ‘Komēta’ jau labi redzami ziedpumpuri.
